Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Ar tautu viss ir kārtībā

Druva
00:00
21.11.2007
18

Valsts prezidents Valdis Zatlers valsts svētku runā vērtēja, ka: ”Morālā vide, kurā šobrīd dzīvojam, ir slima. Savstarpējas cieņas un izpratnes vietā ir augstprātīga neiecietība pret citiem viedokļiem. Rūpējamies tikai paši par sevi. Mani līdzpilsoņi netic viens otram. Un visļaunākais – sāk neticēt savai valstij.” Jautājām rajona kultūras, uzņēmējdarbības un pašvaldību cilvēkiem, vai tiešām ar mūsu tautu kaut kas nav kārtībā.

Natālija Krama, Cēsu centrālās bibliotēkas direktore: ”Sabiedrība noteikti nav slima, drīzāk tāda ir politiskā vide. Tas, ka tauta netic politiķiem, ir viņu pašu nopelns. Turklāt situācija veidojusies jau vismaz desmit gadu laikā, jo tauta taču jūt, ka par viņu nedomā. Nezinu, ar ko tas ir saistīts. Iespējams, cilvēkiem nokļūstot lielajā politikā, mainās domāšanas veids. Pilnīgi pieļauju, ka tas, iespējams, notiktu ar jebkuru, bet tautai par labu tas nav.

Ir grūti pateikt, kas būs tālāk. Nezinu. Viss lielā mērā ir atkarīgs no politiķiem, no jaunās valdības, kas tiks izveidota. Skats tomēr nav optimistisks, jo nekas diži labāks jau droši vien nebūs vēl daudzus gadus. No vienas puses, politikā būtu jābūt pieredzējušiem cilvēkiem, kuri saprot, ko un kādēļ dara. Ja ieliktu pilnīgi jaunus, nepieredzējušus, iespējams, viss sāktos no jauna, ar tādām pašām kļūdām. Tomēr no otras puses, ja esošie politiķi turpinās darbu, manuprāt, nekas tautai par labu nemainīsies.

Tas, ka cilvēki beidzot izsaka savu viedokli, ir ļoti labi. Pat brīnos, ka cilvēki iziet ielās, jo esam taču ļoti pacietīgi. Un ne tikai pacietīgi, bet arī neticīgi, tādēļ jau līdz šim cilvēki arī nebuntojās, jo neticēja, ka tas ko varētu mainīt. Tad jau redzēs, vai šoreiz tas ko dos. Varbūt tās paliks kā mirkļa emocijas, augšā nekas nemainīsies.

Saprotu, ka tas ir pilnīgi nereāli, bet būtu vērts Saeimā ielikt Latvijas pašvaldību vadītājus. Viņi ir pieredzējuši, zina, kā tauta dzīvo, un vislabāk pārzina, kas vajadzīgs cilvēkiem. Tādai Saeimai un ministriem es sāktu ticēt.”

Uģis Meijers, Ieriķu dzirnavu līdzīpašnieks: “Ar cilvēkiem un tautu viss ir vislabākajā kārtībā, bet kārtībā nav ar politiku, nodokļu sistēmu, ar attieksmi pret uzņēmēju, īpaši pret mazo.

Tas, ka neuzticamies politiķiem, nekādā veidā nevar būt mūsu vaina, tā ir viņu pašu vaina. Uzticību pazaudēt ir ļoti vienkārši, bet atgūt – gandrīz neiespējami.

Nedomāju, ka ir tā, kā prezidents teica, ka līdzpilsoņi netic viens otram. Ja tā ir, tad pavisam nelielā mērā, jo vienmēr jau atradīsies kāds darvas piliens medus mucā. Vienmēr varēs atrast kādu cilvēku, kuram nebūs uzticības, bet kopumā ar tautu viss ir kārtībā. Cilvēki vienkārši ieslīguši pesimismā, grūtā periodā. Tauta nogurusi no cenu politikas, nodokļu politikas un politiķu personiskās attieksmes pret tautu, ar savu algu pielikumiem, tanī pašā laikā citu cilvēku ignorēšanu.

Man šķiet, ka būtu nepieciešams reanimēt Kārli Ulmani. Vīru ar viņa uzņēmību un pieeju lietām. Iespējams, tas varētu būt pat ne demokrātisks veids, bet, manuprāt, citas iespējas nav.

Cilvēku protesti ir visnotaļ atbalstāmi, bet vajadzīgs kāds, kas norāda pareizo virzienu, jo šobrīd vairāk vai mazāk tas notiek haotiski. Piketos tiek teikts, ka Kalvītis ir ”muļķis”, bet tanī pašā laikā – kurš tad būs tas labais?”

Ēro Rass, Cēsu pilsētas mākslas skolas pasniedzējs: ”Katrs cilvēks jau vērtē no sava skatu punkta. Viens varbūt vidi redz slimu, cits ne. Man personīgi šķiet, ka ar vidi viss ir kārtībā. Negribu piekrist, ka tā būtu slima.

Ticības gan mums trūkst – gan cilvēkiem vienam pret otru, gan arī pret augstākām lietām. Ja būtu vairāk ticības, būtu arī vairāk iecietības vienam pret otru. Katram ir jāsāk pašam ar sevi un jāsakārto sava iekšējā pasaule.”

Alfs Lapsiņš, Stalbes pagasta padomes priekšsēdētājs: ”Domāju, iespējams, ka Valsts prezidenta vārdi nebija vērsti uz parasto tautu, bet gan uz varas līmeņos esošajiem.

Ja cilvēks nav apmierināts ar notiekošo, tas atsaukties uz viņa morāli un nostāju. Kāds cilvēks reiz dalījās ar mani domās un teica – ja var ievēlēt tādu prezidentu, kurš atklāti pasaka, ka ir ņēmis kukuļus, tad kādēļ pārējiem būtu jāievēro likumi? Cilvēki nespēj izprast, kā likumi uz vienu var attiekties, bet uz citu ne.

Tauta ir vīlusies, jo 90. gados, kad cilvēki pulcējās uz barikādēm un populāra bija brīvības ideja, daudzi dzīvi tajā iedomājās pavisam citādāku. Varbūt ne gluži kā Leiputrijā, bet katrā ziņā ne tādu kā tagad. Manifesti, ar kuriem tauta izgāja sniegainajās dienās pie Saeimas, kaut ko parāda. Tas liek apdomāties, domāju, ka tas bija signāls tiem, kuri pieņem atbildīgus lēmumus.

Es personīgi vērtēju, ka problēmas un spriedze pašreiz ir tik liela tā iemesla dēļ, ka valstī naudas tiešām nav un nav ar ko šo grupu prasības un vajadzības apmierināt. Manuprāt, valdībai vajadzētu pārskatīt klerkus, kuri atrodas dažādās valsts pārvaldēs un akciju sabiedrībās. Iespējams, šķērsām aizgājusi ir arī valsts lielo uzņēmumu privatizācija. Katrs sev var uzdot jautājumu – kādēļ privatizācijai atdodam uzņēmumus vai rūpnīcas, kuras ir peļņu nesošas? Tās taču vairs nekalpos valsts kases papildināšanai.”

Viedokļus apkopojusi: Māra Majore-Linē

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi