Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Bērnu tiesības, pienākumu nepildīšana, sods un atbildība

Druva
00:00
28.11.2007
89

Egons Bušs, bijušais Cēsu sanatorijas meža skolas direktors

Kaut gan skolā vairs nestrādāju, bet kā bijušais pedagogs ar 49 darba gadu pieredzi gribu izteikt savas domas par Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto likumprojektu ”Grozījumi Izglītības likumā”, kas paredz paplašināt pedagogu tiesības un palielināt arī skolēnu pienākumus. Par to, ka nepieciešama reforma, runāts jau sen, tagad likumprojektā rakstīts, ka bērnam būs atļauts, piemēram, slaucīt tāfeli un darīt vēl daudz citu darbu. Tomēr uzskatu, tā ir tāda vāvuļošana, jo likumā nav noteikts, kāds būs sods, ja bērns atteiksies pildīt uzticēto darba uzdevumu. Vajadzīga atbildība. Ja tās cilvēkam nav, viņš var arī uzticēto uzdevumu nepildīt. Tikai tad, kad bērns jau no mazotnes apzināsies, ka par nepildīto sekos atbildība un tiks iepazīts vārds sods, var sākt domāt par pienākuma apziņu. Tagad jau vairs vārdu “sods” pat nedrīkst pieminēt. Bērns paliek nesodīts, pat nosaucot skolotāju visrupjākajos vārdos, nedomājot, ka pienāktos atvainoties. Skolotājam saukt policiju? Bet ko tā iesāks? Uzskatu, ka arī policija šais jautājumos ir tik bezspēcīga kā zīdainis, kuram vēl nav izšķīlušies priekšējie zobi. Domāju, ja arī ”Grozījumus Izglītības likumā” pieņems, nekas nemainīsies, jo nervi skolotājiem tiks bojāti tā vai tā. Pirms gadiem trijiem, četriem kāda meitene no Siguldas, kura laiku bija pamācījusies Amerikā, žurnālā ”Skolotājs” rakstīja, ka tur katram skolēnam ir paredzēta atbildība …ja trīs dienas bez attaisnojoša iemesla būsi kavējis stundas, tad paredzēts sods, kas arī reāli jāizcieš – strādājot fizisku darbu. Kad pirms gadiem biju Zviedrijā, uzzināju, ka tur skolēniem, kuri rupji pārkāpuši disciplīnu, noteiktas stundas jāstrādā parkā, kopjot puķes un veicot citus darbus. Jāatceras, ka bezatbildībai, kas iesākas skolā, dzīvē aiziet līdzi. ”Druvā” lasīju, ka Cēsu tiesā darbā pieņemta vēl viena tiesnese. Jārēķinās, ja skolas laikā bērnos radusies bezatbildība turpināsies, tad rīt, parīt vajadzēs ņemt darbā vienu tiesnesi pēc otra.

Ikviens sods liek padomāt, vai atkal sagrēkot, izpelnoties sodu vēlreiz. Puikas pastrādā daudz dažādas palaidnības. Mēdz teikt, ka agrāk bērni tādi nebija. Kas par muldēšanu! Mācījos Rozulā. Arī mēs darījām tās pašas palaidnības, ko puikas dara tagad. Pēc kādas palaidnības tēvs ar mani nopietni parunāja istabā, kur stāv zirglietas. Tā man bija mācība visam mūžam. Ne velti zinām teicienu, ka tas, kurš bērnībā nav dabūjis pērienu, to dabūs no dzīves. Neatrast puiku, kurš bērnībā nebūtu izdarījis kādu palaidnību, taču jāatceras, ka arī tikai sodus vien bērns nedrīkst saņemt. Pat vislielāko palaidni jāprot uzlielīt, ja viņš izdarījis ko labu.

Lasu avīzēs, ka vaļā veras centri bērniem un jauniešiem, kur strādā arī psihologi. Tas viss ir labi, bet vai tie, kuriem centri domāti, tos apmeklēs? Sabiedrību satrauc, ka bērni tagad agri sāk smēķēt. Atceros, ka kādreiz Cēsu arodskolā pieķerts pīpējošs skolēns tika pielikts pie malkas sanešanas skolai. Grib panākt, ka Jūrmalā nedrīkstēs smēķēt. Vietā, kur gaisa pārpilnība! Bet skolās puikas pīpē uz katra soļa, bet atbildība par to viņiem netiek uzlikta. Nepieciešams izveidot institūciju, kas ar šiem pīpmaņiem, rupekļiem un huligāniem cīnītos. Piemēram, ASV skola ar policiju ir ļoti saistīta.

Jārēķinās, ka visatļautība aizies cilvēkam līdzi dzīvē. Ar šausmām lasām avīzēs un skatāmies televīzijā, ka atkal kāds ir nosists vai nevērības dēļ sadedzis ugunsgrēkā. Tas tāpēc, ka no bērnu dienām nav iemācīts, ko drīkst, ko ne.

Domāju, ka pa šiem brīvvalsts visatļautības gadiem esam tik tālu aizgājuši, ka skolēns skolotājam tieši arī pateiks, ka viņš uzlikto darbu nepildīs, jo vienkārši negrib to darīt. Kā skolotājs panāks vēlamo? Te morāli krustā gribu piesist bērnu tiesību aizstāvi Ingūnu Ēbelu. Tieši viņa ienesa debilismu pedagoģijā.

Pirms pāris gadiem man pamatīgi uzbrauca bērnu tiesību inspektores. Par bērnu izmantošanu skolas darbos. Šīm inspektorēm, kuras no pedagoģijas neko nesaprot, pateicu skarbus vārdus: ”Kā nepedagogi drīkst likt savas netīrās kājas uz pedagoģijas tīrā paklāja?” Toreiz smējos, ka arī es, neko nezinot no bērnu pieņemšanas dzemdībās, varētu iet uz slimnīcu un vecmātes pamācīt, kā to labāk darīt. Uzskatu, ka bērnu tiesību inspektori nedrīkst lemt pedagoģiskus jautājumus bez Izglītības ministrijas pārstāvja, bez pedagoga klātbūtnes.

”Grozījumos Izglītības likumā” būtu jāparedz punkts, kā sabalansēt pienākumu veikšanu, atbildību un arī sodu par uzticētā nepildīšanu. Pierakstījusi Valda Rozenberga

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi