Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Ārkārtas situācija nebija jāizsludina

Druva
00:00
14.12.2007
30

Cēsu rajona ārkārtas situāciju komisijas priekšsēdētājs

Pagājušās nedēļas nogalē, naktī no piektdienas uz sestdienu, uzņēmumā Cēsu alus notika avārija. Pamatcēlonis – taras kastes nebija novietotas pareizā vietā. Tās atradās blakus cisternai, kurā glabājās 30 procentīga sālsskābe. Vējš kastes uzpūta cisternai virsū, bet trieciens nolauza tilpuma mērcauruli. Sākās sālsskābes noplūde. Kā aizsargam jādarbojas betona vannai, kurā atrodas cisterna. Vannas uzdevums ir noplūdes gadījumā savākt visu šķidrumu. Diemžēl dzelzsbetona vanna izrādījās uzbūvēta neatbilstoši prasībām – bez skābes izturīga ieklājuma. Skābe saēda betonu un šķidrums izplūda pagalmā, nokļūstot lietus ūdens kanalizācijā, bet pēc tam Valmieras ielas 21.ēkas apkaimes dīķī. Par laimi, tā kā stipri lija, dabai kaitējums nav nodarīts.

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Cēsu brigāde izsaukumu uz notikuma vietu saņēma ar krietnu novēlošanos, jo teritorijas sargs notikušo nebija laikus pamanījis. Jāteic, ka mūsu glābšanas dienesta puiši Juris Nīmanis un Normunds Melderis atkārtoja mazu Černobiļas glābšanas varoņdarbu, jo viņu ķīmiskajiem aizsargtērpiem, kas brigādē ir tikai divi, sen beidzies lietošanas termiņš, bet valsts jaunus nepiešķir. Šajos tērpos, riskējot ar veselību, viņi iegāja sālsskābes mākonī un sūci lokalizēja, ar gumijas aizbāzni noslēdzot noplūdes vietu. VUGD Cēsu brigādes komandieris Pēteris Serovs, ierodoties notikuma vietā un izvērtējot apdraudējuma iespējamo attīstību, pieņēma lēmumu, ka nav nepieciešams sasaukt ārkārtas situācijas komisiju, jo vējš skābes garaiņu mākoni nesa neapdzīvotu vietu virzienā. Ārkārtas situāciju komisijas uzdevums ir organizēt cilvēku evakuāciju, ja apdraudēta viņu dzīvība vai veselības, bet ne novērst sūces. Šajā situācijā uz notikuma vietu izbrauca mans palīgs Viktors Jemeļjanovs, kurš atbild par civilo aizsardzību.

Esmu pārliecinājies, ka avārijas notiek, kad vairāki apstākļi summējas. Izpētot šo situāciju, varu teikt, ka avārijas iesmels bija tas, ka nepareizi būvēta betona aizsargvanna, kā arī Cēsu alus tuvredzība, kastes sakraujot pārāk tuvu cisternai. Uzņēmumā nav padomāts arī par signalizāciju, kas ziņotu par avāriju. Atgriežoties pie betona vannas, jājautā, kā to varēja pieņemt ekspluatācijā? Iespējams, arhitekts vannas konstrukcijā nav kļūdījies, bet projekta realizētāji aizmirsuši betonam pievienot stikla šķidrumu, kas ir skābes izturīgs. Apskatot vannu, skābe betonu bija saēdusi līdz pat armatūrai. Vienā tās stūrī redzams 15-20 centimetru caurums. Tā kā cisterna atrodas zem atklātas debess, iespējams, šī atvere vannā radīta speciāli, lai tajā nekrātos lietus ūdens. Sazinājos ar rūpnīcas Cēsu alus kādreizējo celtniecības tehnisko uzraugu Jēkabu Blauu. Viņš atzina, ka vannā iestrādātais betons atbildis projektā paredzētajai markai. Galvenais, kas jāatceras, ka pie tik bīstama objekta nedrīkst turēt priekšmetus, kas traucē redzamību un kavē piekļūšanu tam. Cisterna no sarga mājiņas ir redzama. Bet kas notiek, ja sālsskābes tvertnei priekšā aizkrauj kastes?

Vērtējot avārijas, ar kurām nācies satapties Cēsu rajonā, varu teikt, ka vienmēr pie vainas bijusi neizdarība vai objekta konstruktīvi trūkumi. Pēdējā un pamācošākā avārija, precīzāk runājot, ugunsgrēks, notika Priekuļos, Sertifikācijas un testēšanas centra darbnīcās, kad no metināmā aparāta dzirksteles aizdegās jumts. Metināšana nenotika uz jumta, bet telpā. Dzirkstele uzlidoja gaisā un iekļuva jumta šuvē. No apakšas aizdegās siltumizolācijas materiāls. Bija jāuzlauž viss jumts, lai ugunsgrēku nodzēstu. Bieži vien negadījumi rodas no paviršības, tāpēc, piemēram, aviācijas mehāniķiem ir speciāls darba žurnāls, kur secībā jāreģistrē padarītais. Tas nozīmē, ja notiek negadījums, ir iespēja pārbaudīt, vai darbs veikts precīzi.

Pēc avārijas uzņēmumā Cēsu alus varu secināt, ka mūsu glābšanas dienests jāapgādā ar ekipējumu, kas nodrošina iespēju strādāt ekstremālos apstākļos. Latvijā ir tikai viena glābšanas komanda, kas šādos gadījumos var palīdzēt, bet tā atrodas Rīgā. Tādēļ varam lepoties par mūsu glābšanas dienesta operativitāti un profesionālismu.

No savas puses varu piebilst, ka jāprecizē ārkārtas situāciju komisijas locekļu apzināšanas plāns un jāpārbauda, kā tas darbojas naktī. Līdzšinējā prakse – apziņošana darba laikā – pierādīja, ka tas darbojas nevainojami. Pierakstījusi Valda Rozenberga

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
20

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
31

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
33

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
26

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
41

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
29
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi