Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Pārmaiņas, līgumi un norunas

Druva
00:00
18.12.2007
6

Nedēļa Latvijā

Robežlīgums kabatā. Šodien, Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova plānotās vizītes laikā, Latvijas Ārlietu ministrijā abu valstu pārstāvji apmainīsies ar Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas rakstiem. Tādējādi tiks noslēgts šis juridiskajiem un politiskajiem līkločiem piesātinātais abu valstu attiecību posms.

Latvijas politiskajai elitei ir izdevies panākt, lai tiktu novērsti visi šķēršļi pirms robežlīguma stāšanās spēkā. Aigara Kalvīša aizejošā valdība panāca, lai robežlīguma noslēgšanas process izkustētos no vietas, savukārt Satversmes tiesa, reaģējot uz opozīcijas protestiem, secināja, ka viss ar robežlīguma atbilsmi Satversmei ir kārtībā. Argumentējot, ka Abrene neskaitās Latvijas vēsturiskā un neatņemamā teritorija, tika atrasts iemesls tam, ka par Latvijas robežu mainīšanu nebija jārīko referendums. Referenduma rīkošana būtu bīstama – grūti pateikt, cik daudz no „Delfu” komentāriem parāda tautas viedokli, taču jaušams, ka sāpe par zaudēto teritoriju kremt gana daudzus. Tāpēc, ja tautai tiktu dotas iespējas pateikt, ko tā domā par Abreni kā Latvijas teritoriju, rezultāti varētu novest pie tā, ka robežlīguma juridiskie procesi tiktu atcelti pēdējā mirklī un process atkal būtu strupceļā.

Līdzīgu stratēģiju, lai nebūtu nepieciešams pilsoņus iesaistīt politiskajās norisēs, izmantoja arī Eiropas Savienības Reformu jeb Lisabonas līguma autori. Līgums tika parakstīts pagājušajā nedēļā, tā uzdevums, kā uzskata dokumenta aizstāvji, bija nodrošināt godīgāku un efektīvāku Eiropas Savienības pārvaldi. Tomēr līgumā ir vairāk nekā 90 procenti no Eiropas Savienības Konstitucionālā līguma, kuru referendumā noraidīja Francijas un Nīderlandes vēlētāji 2005. gadā, un savienības līderi atrada veidu, kā pārveidot ES, nejautājot pilsoņiem.

Meklē Latvijas televīzijas vadītāju. Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTVP) pašlaik ir neziņā par to, kādā veidā rast jaunu Latvijas televīzijas vadītāju. Iepriekšējais priekšnieks Jānis Holšteins no amata atkāpās, izskanot apsūdzībām par to, ka LTV7 programmā plānotajā laikā – vakarā pirms Krievijas domes vēlēšanām – netika parādīta filma „Putina sistēma” un ka filmas demonstrēšanas atcelšana ir saistīta ar cenzūru un kādām ārējām ietekmēm.

NRTVP pašlaik ir iespēja vai nu atrast jauno televīzijas vadītāju, padomei par piemērotāko kandidatūru koleģiāli vienojoties, vai arī izsludināt konkursu, ziņo laikraksts „Diena”. Lai gan konkursa rīkošana nozīmētu atklātāku politiku un teorētiski arī iespējas dabūt labāku televīzijas priekšnieku, tomēr situācija ir sarežģītāka. Latvijas televīzija ir gana politizēta iestāde, lai labākie sava amata speciālisti darba meklējumos apsvērtu citas iespējas, nevis paciestu ar šo amatu saistītās ietekmēšanas un citas problēmas. Runājot sabiedriskās politikas centra „Providus” pētnieces Lolitas Čigānes vārdiem, meklējot iepriekšējo televīzijas vadītāju, bija jāizvēlas „labākais no sliktākajiem”. Nedēļa pasaulē

Ukrainā nespēj apstiprināt jauno premjerministri. Ukrainas politiķei Jūlijai Timošenko tā arī nav izdevies piepildīt sapni un atgriezties pie varas, jo pagājušajā nedēļā izgāzās mēģinājumi panākt parlamenta atbalstu izveidotajai „oranžajai koalīcijai” – pietrūka viena deputāta balss. Tās pazušanā tika vainotas gan tehnikas problēmas, gan vienotības trūkums, gan ļaunie gari. Pēc deputātu ierosinājuma pagājušajā nedēļā parlamenta ēku apmeklēja arī dažādu konfesiju garīdznieki, kuru uzdevums bija izsvēpēt ļaunos garus, vēsta interneta izdevums „Gazeta.ru”.

Cita versija ir saistīta ar tehniskām problēmām, kuru dēļ kāds no deputātiem, lai gan spiedis balsošanas pogu, bet tomēr savu balsi par J. Timošenko atdot nav spējis. Te gan jāpiebilst, ka pagājušajā otrdienā notika divi balsojumi par J.Timošenko apstiprināšanu valdības vadītājas amatā, un abos divos pietrūka vienas balss.

Pat ja pie vainas bijušas tehniskas problēmas, kas traucējušas kādam deputātam izpildīt savu gribu, tomēr signāls ir nepārprotams – izveidotajai koalīcijai, kurai ir tikai divu deputātu pārsvars pār opozīciju, arī apstiprināšanas gadījumā klāsies grūti. Katra deputāta balss būs no svara daudzos turpmāk gaidāmajos balsojumos, tādējādi būs nepieciešama stingra koalīcijas disciplīna. Pirmie mēģinājumi to panākt bijuši nesekmīgi.

Pašlaik nav pazīmju, ka Ukraina spēs izkļūt no politiskās krīzes, kuras dēļ septembrī notika ārkārtas vēlēšanas. Pēc vēlēšanām rietumnieciski noskaņotie spēki mēģināja atkāpties no savām nesaskaņām un izveidoja koalīciju, tomēr tai jau no paša sākuma ir jāsaskaras ar opozīcijas politisko spēku pretdarbību.

Austrijas otra lielākā reliģija – islāms? Līdz 2010. gadam Austrijas musulmaņu kopiena būs augusi tik ļoti, ka islāmticīgo skaits būs lielāks par protestantu skaitu, tādējādi islāms kļūs par valsts otru lielāko reliģiju.

Austrijas Starptautiskās sapratnes sabiedrības veiktajā pētījumā secināts, ka kristīgās reliģijas pēdējos 30 gados ir piedzīvojušas būtisku sekotāju skaita sarukumu. 1971. gadā par katoļiem sevi sauca 6,49 miljoni austriešu, savukārt līdz 2006.gadam viņu skaits bija sarucis līdz 5,63 miljoniem. Šajā laikposmā protestantu skaits samazinājās par 120 tūkstošiem, nu to ir vien 326 tūkstoši. Toties islāmticīgo skaits pieaudzis 15 reizes – no

22 200 1971. gadā līdz 400 tūkstošiem pērn.

Islāms jau ir kļuvis par Īrijas trešo lielāko reliģiju. Pēc Īrijas oficiālajiem datiem islāmticīgo skaits no 2002. līdz 2006. gadam pieaudzis par 70 procentiem. Īrijā pašlaik dzīvo ap 32 500 cilvēku, kas sevi uzskata par musulmaņiem, turklāt aptuveni viena trešā daļa no tiem ir dzimuši īri.

Cilvēki attīstās aizvien straujāk. Aizvien straujākā cilvēku evolūcija nosaka to, ka pasaules iedzīvotāji ģenētiski kļūst aizvien dažādāki. Pēdējos 40 tūkstošos gadu cilvēku skaits ir būtiski palielinājies. Šis palielinājums noteicis arī straujāku evolūciju, uzskata ģenētikas pētnieki. „Mūsdienu cilvēki no cilvēkiem, kas dzīvoja pirms pieciem tūkstošiem gadu, ģenētiski atšķiras vairāk nekā pirms pieciem tūkstošiem gadu dzīvojošie no neandertāliešiem,” uzskata Viskonsīnas-Medisonas universitātes antropologs Džons Hoks. Viņš ir līdzautors pētījumam, kura rezultāti publicēti izdevumā „Proceedings of the National Academy of Sciences”. Pētījums ļauj secināt, ka cilvēki attīstās vienlaikus ar izmaiņām kultūrā un vidē. „Pēdējos desmit tūkstošos gadu notikušas būtiskas izmaiņas cilvēku skeletā un zobos, ir novērojamas arī jaunas ģenētiskas reakcijas,” teikts pētījumā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
43

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
40

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi