Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Neizraidītais diplomāts

Druva
00:00
08.01.2008
26

Gads Latvijā iesākās ar spiegu seriālu – masu saziņas līdzekļi ņēmās ziņot par TV3 raidījumā „Nekā personīga” saklausīto, ka Latvija it kā izraidījusi Krievijas diplomātu. Arī tad, kad izrādījās – nekāds diplomāts izraidīts nav, žurnālisti mierā nelikās un turpināja bakstīt Ārlietu ministriju, lai gan tā nav vainīga žurnālistu vēlmē pēc skandāliem. Stāsts ir vienkāršs – kāds anonīms „drošs” avots raidījuma „Nekā personīga” veidotājiem pačukstēja, ka Latvija no valsts izraidījusi Krievijas vēstniecības pirmo sekretāru. Ministrija šīs ziņas nekomentēja, un ziņu virsraksti vēstīja, piemēram, ka „Latvija izraidījusi Krievijas diplomātu”. Kad žurnālisti par itkā notikušo taujāja ministrijā, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš pavēstīja, ka Latvija Krievijas diplomātu no valsts izraidījusi nav un arī neplāno to darīt. Dienu vēlāk, kad izrādījās, ka nekādi pierādījumi šim incidentam nav atrodami, interneta portālos parādījās ziņa: „Ārlietu ministrs: Latvija nav izraidījusi Krievijas diplomātu.”

Vēl pēc laiciņa vēstījumam parādījās cita forma, proti, ka neviens nav izraidīts, tomēr Krievijas vēstniecības sakaru virsnieks Anatolijs Kogalovs, kura uzdevums uzturēt kontaktus ar Latvijas drošības iestādēm, iekļauts Šengenas līguma valstu melnajā sarakstā. Melnais saraksts ir daļa no Šengenas bezrobežu zonas informācijas sistēmas, kam pievienojusies Latvija. Sarakstos iekļuvušajam Krievijas vēstniecības pārstāvim ir līdz šā gada vidum derīga Latvijas vīza, tā dod viņam tiesības uzturēties Latvijā, taču viņš nevar apmeklēt kādu citu Šengenas līguma valsti.

Atrašanās melnajā sarakstā būtu iemesls vēstniecības darbinieku izraidīt, taču ne obligāta prasība. Kā paskaidroja Ārlietu ministrijas

valsts sekretārs Normans Penke, diplomāta atrašanās melnajā sarakstā nenozīmē, ka viņš nevar turpināt darbu. Arī Satversmes aizsardzības birojs pēc pārbaudes veikšanas paziņoja, ka A.Kogalova darbošanās Latvijā nerada draudus valsts drošībai.

Atklājoties faktiem par diplomātu atrašanos sarakstos, Latvijai bija vairākas iespējas. Tā patiešām diplomātu varēja izraidīt no valsts, tā varēja klusām nokārtot diplomāta aizbraukšanu un tikpat labi varēja atļaut vēstniecības darbiniekam palikt un turpināt strādāt, ja vien viņš nedara neko tādu, kas būtu pretrunā ar saistībām, kuras Latvija kā Šengenas līguma dalībvalsts uzņēmusies.

Ārlietu ministra Māra Riekstiņa darbības stils, mēģinot neradīt saspīlējumu attiecībās ar Krieviju, bez šaubām lika izvēlēties vienu no pēdējiem variantiem. Pašlepnuma trūkums tad nu ir bijis pēdējais salmiņš, pie kura pieķeras paštaisni žurnālisti, mēģinot ar jaunu skandāla pavērsienu notušēt pašu alošanos. Diplomāta izraidīšana, kas ir nopietns solis starpvalstu attiecībās, protams, būtu efektīgāka un piesaistītu vairāk uzmanības. Savukārt tagad cena, ko Latvija apņēmusies maksāt par labām attiecībām ar Krieviju, var izrādīties lieks treniņš piekāpībā un lunkanā diplomātijā.

Cita žurnālistu stratēģija – pārmest, ka Ārlietu ministrija, vaicāta par diplomāta izraidīšanu, uzreiz nesāka stāstīt par to, kādos sarakstos ārvalstu pārstāvji, kas uzturas Latvijā, iekļuvuši. Ironiski šo var komentēt ar politoloģes Žanetas Ozoliņas teikto aģentūrai LETA: „Ja visus citu valstu spiegus izraidītu, diplomātiskais korpuss saruktu par 70 procentiem.”

Šis ir labs piemērs mūsdienu masu saziņas līdzekļu loģikai. Tās pamatā ir regulāri jaunas, saistošas informācijas meklējumi, kas jāpārvērš ziņās. Ziņās savukārt dominē konflikts, noteikti personāži un krāsu sabiezinājums. Vēl svarīgi, lai to visu varētu pasniegt formātam atbilstoši (lai televīzija var parādīt, prese uzrakstīt). Tāpat vēlams, lai notikums attīstītos vairākas dienas pēc kārtas, jo tādējādi masu saziņas līdzekļi nodrošina sev tēmas, ko izvērst tālāk. Kad viena tēma beidzas, vietā jāmeklē cita. Un ja nekā aprakstīšanas un parādīšanas cienīga nav, tad, līdzīgi kā gadījumā par neizraidīto Krievijas vēstniecības darbinieku, pašiem jāņem talkā radoša pieeja un vēlamais jāuzdod par esošu.

Ne velti daļa nopietnāko Rietumvalstu masu saziņas līdzekļu savās slejās izvairās lietot „anonīmus, bet drošus” avotus, jo pārlieku bieži ir gadījies, ka šī anonimitāte lamatās ievilina pašu masu saziņas līdzekli un tā žurnālistus. Mūsdienās, kad laiks rit aizvien straujāk un šķiet, ka ir pagalam svarīgi visu uzzināt, izklāstīt un pēc tam izlasīt, cik ātri vien var, gribētos, lai žurnālistikā tomēr atrastos laiks arī faktu pārbaudei.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi