Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Būt par līderiem snovborda kultūrā

Druva
00:00
12.01.2008
3

slēpošanas kompleksa ”Žagarkalns” īpašnieks

Lai mazinātu traumatismu uz Latvijas kalniem, nodarbojoties ar kalnu slēpošanu un snovbordu, biedrība „Sniegaklubs” sadarbībā ar Hansabankas jauniešu programmu „OPEN” uzsākusi projektu „Drošais kalns”. Tā mērķis – iepazīstināt slēpotājus un snoverus, kā mazināt riskus gūt savainojumus, atrodoties uz kalna, kā arī mudināt Latvijas kalnu īpašniekus palielināt drošību uz kalniem.

Akcijā iesaistījies arī komplekss “Žagarkalns”. Par drošību uz kalna mēs rūpējamies jau vairākus gadus un savā pieredzē esam gatavi dalīties arī ar citiem. Tikai kalnu slēpošanas trašu apsaimniekotājiem jāapzinās, ka drošības pasākumi maksā naudu, taču bez tiem arī nevar.

Esam soli priekšā citiem kalniem, mums vienīgajiem Latvijā ir savs drošības un savs pastāvīgi dežurējošs medicīnas dienests. Mūsu cilvēki ir apmācīti pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanā, mums trases malās ir tīkli un matrači. Saprotam, ka pie mūsu apmeklētāju skaita par šiem jautājumiem jādomā. Ņemot vērā, ka mums ir labākais snovborda parks Baltijā, viena no labākajām snovborda skolām, mums snovborda kultūrā jābūt līderiem. Ņemot vērā, ka pie mums brauc visas Latvijas labākie snoveri, kā arī snovbordisti no Lietuvas un Igaunijas, mums ir problēmas ar parka lietošanu. Tāpēc esmu iesaistījies šajā akcijā un veicināšu tās norisi.

Nav noslēpums, ka tieši snovbordā ir vislielākais traumatisms, pie tam īpaši izteikti tas ir vecuma grupā no 16 līdz 18 gadiem. Tāpēc svarīgi, ka jauniešus uzrunā viņu vienaudži, tādi paši snoveri kā viņi. Šajā vecumā kaut kas tajās galvās notiek, cilvēki sevi nemīl, par savu drošību nerūpējas. Šie jaunieši ķiveres neliek, aizsargus nelieto, bet uzskata sevi par krutajiem džekiem, kam ne no kā nav bail. Viņi saskatās snovborda filmas, un rodas iespaids, ka uzlekt uz Big air nav problēmu, vajag tikai sakost zobus un aiztaisīt acis. Un sākas problēmas. Šotrešdien atvērām snovborda parku, un jau bijušas pirmās traumas.

Tāpēc svarīgi likt jauniešiem aizdomāties par viņu spējām un pārgalvības rezultātiem. Ceru – tas, ka viņus uzrunās paši snoveri, dos efektu. Gribētos, lai akcijas rezultātā tiktu izstrādāti un ieviesti dzīvē snovborda parka lietošanas noteikumi. Ir universālie slēpošanas trašu lietošanas noteikumi, bet snovborda parkam tie ir specifiski.

Iesaistoties šajā akcijā, gribam palīdzēt sakārtot snovbordistu domāšanu drošības virzienā. Ņemot vērā, ka mūsu snovborda parks šogad ir vēl lielāks, ar vēl augstākiem tramplīniem, aicinu visus snovbordistus lietot ķiveres, aizsargus, apmācību veikt tikai profesionālu instruktoru pavadībā, galvenais – nepārvērtēt savus spēkus. Mēs varam nodrošināt maksimālu drošību, bet katram snoverim spilvenu apakšā nepaliksi, katram jādomā par savu drošību un veselību.

Visā pasaulē noteikumi snovborda parkos ir ļoti drakoniski, un mēs sekosim šai pieredzei. Parkā ir atbildīgā persona, kas realizē tā saucamo face control. Ja šim cilvēkam kāds snovbordists liekas nedrošs, ja pat tīri subjektīvi liekas, ka viņš nevarēs uzlēkt pa tramplīnu, atbildīgajam ir tiesības viņu aizraidīt no parka. Bez jebkādiem komentāriem un ierunām. Viņam nav tiesību atņemt pacēlāja biļeti, bet var norādīt, ka parku konkrētais snoveris nevar lietot, lai brauc pa parasto trasīti, mazajiem tramplīniem. Pasaulē neviens nediskutē ar šiem atbildīgajiem, tikai mūsējie nezin kāpēc liekas gudrāki.

Ārzemēs, lai iebrauktu parkā, vispirms piesakās pie šī atbildīgā parka darbinieka, kurš var palūgt, lai snovbordists nodemonstrē savu prasmi braukt, lēkt pa mazo tramplīnu. Ja redzams, ka viņš ir profesionālis, lūdzu, parkā, ja ne – ņem instruktoru, mācies. Nežēlīgi un strikti, bet tikai tā var pasargāt šos pārgalvīgos no traumām.

Tiesa, pēdējā laikā jau parādās tendence, ka ir stilīgi snovot ar ķiveri, lietot aizsargus, parādās cita līmeņa snoveru stils,” secina J.Žagars.

Projekta ”Drošais kalns” ietvaros ziemas sezonā tiks organizēti dažādi pasākumi uz Latvijas kalniem – iesildīšanās nodarbības, drošības inventāra paraugdemonstrējumi un izmēģinājumi slēpotājiem, pirmās palīdzības kursi un citas aktivitātes. Slēpotājus un snovbordistus mudinās nebraukt reibumā, nebraukt agresīvi un lietot drošības inventāru. Projekta informācijas izplatīšanas nolūkiem ir izveidota mājas lapa internetā www.drosaiskalns.lv. Pierakstījis Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
43

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
40

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi