Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

de iure*

Druva
00:00
26.01.2008
7

, vēsturnieks

Šodien – Latvijas Republikas pilntiesīgas ieiešanas pasaules valstu saimē 87.gadadiena. 1921.gada 26.janvārī Antantes Augstākā padome Parīzē pieņēma lēmumu par Latvijas (vienlaikus, starp citu, arī Igaunijas) juridisku atzīšanu, tā iekļaujot to kā līdztiesīgu dalībnieci pasaules politiskajā kartē. Rīgā šo ziņu vainagoja tautas manifestācija pie Saeimas nama.

Ceļš uz Latvijas Republikas līdztiesības iegūšanu pasaules tautu saimē bija grūts un ērkšķains. Jau 1919. gadā Z .A. Meierovica vadītā delegācija Parīzē sāka cīņu par

valsts atzīšanu de iure. Tomēr šis process risinājās visai lēni. Īpaši asi pret to iebilda Francija, cariskās Krievijas galvenā kreditore, kura bijušās impērijas sadalīšanā un nomaļvalstu atzīšanā (izņemot Poliju un Somiju) saskatīja draudus savu aizdevumu atgūšanā. Par spīti visam – ilgi gaidītais mērķis beidzot tika sasniegts!

Jubilejas reizes ir pateicīgs laiks pārdomām. Aizritējuši 87. gadi… Visu aizvadītā laika notikumu pieminēšana Latvijas vēsturē vien, nerunājot par to izvērtēšanu, aizņemtu pārāk daudz vietas. Tāpēc pievērsīsies tikai dažām toreizējās un tagadējās Latvijas Republikas politikas finesēm.

Lai kā šo rindu autors cenšas aizdzīt nepareizo domu, tomēr ik dienas jo vairāk šķiet, ka atjaunotās valsts vadošie politiķi uz atgūto Latvijas neatkarību lūkojas kā nejaušu un pārejošu parādību. Brīdi pa brīdim visu Latvijas sabiedrību tracina ministru, partiju vadoņu un deputātu vārdi un darbi, kurus grūti savienot ne tikai ar veselo saprātu, bet kaut, ar elementāru pašsaglabāšanās instinktu. Kā to izskaidrot? Vienīgais kaut cik pieņemamais, tomēr ne attaisnojošais arguments –

1991. gadā Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanās noritēja pārāk viegli.

Toreiz, laikā kopš 1918. gada 18. novembra līdz 1921. gada 26. janvārim, lija asiņu straumes, lai Latvija kļūtu par brīvu valsti. Vēl vairāk, mēs nedrīkstam aizmirst pirmo pasaules karu, kura gaita un iznākums faktiski radīja priekšnoteikumus Austrumeiropas jauno neatkarīgo valstu izveidei. Šobrīd daudziem piemirsies, ka 1914. gadā Latvijas teritorijā dzīvoja 2,55 miljoni cilvēku, bet 1925. gadā, kad neatkarīgā Latvija jau piecus gadus dzīvoja miera laika apstākļos un bija beigusies pirmā pasaules kara bēgļu repatriācija, te vairs bija tikai 1,8 miljoni iedzīvotāju. Vairāk nekā 700 000 cilvēku –

procentuāli visdrausmīgākie zaudējumi, kādus pirmā pasaules kara laikā cietusi kāda Eiropas valsts. Uz šī fona nobāl pat lielvalstu pārciestais, kaut absolūtos skaitļos to zaudējumi bija lielāki: Vācija –

gājuši bojā vairāk nekā 2 miljoni cilvēku (no apmēram 67 000 000 valsts iedzīvotāju); Francija –

ap 1,5 miljoni (no 40 000 000).

Toreiz Latvijas valstiskuma nozīmi apzinājās visi –

gan vēlētāji, gan politiķi. Nav bijis ne bezgrēcīgu laiku, ne bezgrēcīgu cilvēku –

arī 20.gs. 20. –

30.gados bija n-tie politiskie un saimnieciskie skandāli un skandāliņi, tomēr šķiet, ka par spīti visam, tā laika politiķiem piemita vairāk veselā saprāta. Pēdējais acīmredzamais, kaut it kā jau pagātnē aizejošais piemērs –

Latvijas Republikas 7.prezidenta Valda Zatlera ievēlēšana šajā amatā.

Lai izvairītos no pārpratumiem –

personīgi nepazīstu V.Zatleru, nekad mūžā neesmu ar viņu ticies un runājis. Man pret viņu nav nekādu personiskas dabas aizspriedumu. Esmu pārliecināts, ka viņš patiešām bija labs ķirurgs, ka par spīti ”uzbraucieniem’’ slimnieku materiālo pateicību lietā ir godīgs cilvēks (pat saasinātās jautājuma apspriešanas laikā netiku dzirdējis, ka kaut viens pateicības devējs apgalvotu, ka nauda izspiesta –

tātad tā nu ir pašu apdāvinātāju lieta), pieļauju –

arī labs ģimenes tēvs, tomēr viņa ievēlēšana par prezidentu atstāja visai nepatīkamas mieles. Vēlreiz uzsveru –

šo rindu autors nekādā ziņā nevēršas pret V.Zatleru kā cilvēku vai Latvijas prezidentu, kaut arī es, indivīds, kurš ļāvis paspiest savu godīgo roku Igaunijas Republikas prezidentam Lennartam Meri un Arnoldam Rītelam, Lietuvas Republikas prezidentam Aļģirdam Brazauskam, ASV prezidentam Bilam Klintonam un, ļoti iespējams, nākošajai ASV prezidentei Hilarijai Klintonei, veiksmīgi pamanījies izvairīties no bijušo Latvijas prezidentu G.Ulmaņa un V. Vīķes –

Freibergas rokas spiediena un cer saglabāt šo tradīciju arī pret pašreizējo Valsts prezidentu.

Lietas būtība –

mani neuztrauc, kad, kur un kā Latvijas politisko „šaiku” (brīžiem tā vien šķiet, ka grūti runāt par partijām) līderi vienojās par V.Zatleru kā nākošo Valsts prezidentu. Labi, šoreiz iegadījās, ka zoodārzā. Taču ne jau tur ir lietas būtība, tikpat labi tas būtu varējis notikt „Mākoņos”, somu pirtī vai kaut Saeimas namā, tas tāpat neko nemainītu. Lai kādi būtu bijuši starpkaru Latvijas politiķu grēki, viņiem pat prātā nevarēja ienākt doma, ka par Latvijas prezidentu varētu ievēlēt Rīgas saldumu fabrikantu Vilhelmu Ķuzi, Cēsu grāmatizdevēju Oskaru Jēpi vai Valmieras soļotāju Jāni Daliņu. Pavisam vienkārši, šie cilvēki nebija politiķi, nebija tajā darbojušies –

kā gan viņi varētu vadīt valsti?!

… 1927.gada pavasaris. Rīgas Meža kapos mūža mieru radis pirmais Latvijas Republikas prezidents Jānis Čakste. Saeimā –

krīze. Kreiso partiju un to atbalstītāju balsis liedz iespēju kļūt Valsts prezidentam nopietnākajam labējo kandidātam Albertam Kviesim. Labējo partiju un to atbalstošo kandidātu balsis nogriež ceļu uz Rīgas pili iespaidīgākajam kreiso kandidātam Jānim Pliekšānam (tātad –

Rainim). Ko darīt? Politiskais saprāts un atbildība ņem virsroku –

labējo un kreiso kompromisa rezultātā par Latvijas Republikas otro prezidentu kļūst centriskā, visiem pieņemamā, kaut toreiz ne visai ietekmīgā Demokrātiskā centra pārstāvis Gustavs Zemgals.

Nejauša persona? Ne tuvu tam! Tieši šis cilvēks 1918. gada 18. novembrī nolasīja Tautas padomes sastādīto Latvijas Republikas proklamēšanas aktu. Darbojies Tautas padomē, abās pirmajās Saeimās, zināms Latvijas sabiedrībā – tātad cilvēks ar politisku pieredzi, pazīstamību, nevis jaunatnācējs politikā. Tas pats sakāms par citiem pirmskara Latvijas prezidentiem.

Pavisam cita situācija mūsdienās, īpaši ar pašreizējo prezidentu. Latvijas politiskajā dzīvē līdz ievēlēšanai prezidenta amatā nav piedalījies, jau pirmajos amata mēnešos nākas piedzīvot politisko krīzi valstī – risinās „lietussargu revolūcija”. Kurš gan bija tas „padomdevējs”, kurš aizsūtīja V.Zatleru tikties ar demonstrantiem bez jel kādiem trumpjiem rokās

(t.i. mutē)?

Sabiedrības spiediena rezultātā atkāpjas A.Kalvīša valdība. „Mākoņtēvs” A.Šķēle svinīgi pasludina – lai nu jaunais Latvijas prezidents izvēloties jauno Ministru prezidenta amata kandidātu… Vēlreiz atkārtoju – šī izvēle jāizdara cilvēkam bez politiskās darbības pieredzes… .

Kāpēc šāds prezidents? Atbilde vienkārša – jau tīri pieredzes trūkuma dēļ V.Zatleram, vismaz šobrīd, jābalstās uz „nesavtīgiem” padomdevējiem. Tātad – prezidents marionete? Ļoti ceru, ka tā tas nebūs vienmēr, gudri cilvēki mācās un ar laiku visai veiksmīgi var strādāt arī sev agrāk svešā darba laukā. Tomēr mācīšanās darba laikā izmaksā visai dārgi. Šajā gadījumā, ne tikai prezidentam Valdim Zatleram, bet arī Latvijas Republikai. Kas notiks tālāk? Kādi būs tuvākie gadi, kāda būs mūsu valsts, sagaidot nākošās de iure atzīšanas gadskārtas? Quo vadis, Latvija? ** * Valsts atzīšana par pilntiesīgu, līdztiesīgu un neatkarīgu valsti līdzās citām pasaules valstīm. ** Kurp ej, Latvija?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
43

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
40

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi