Piektdiena, 18. aprīlis
Vārda dienas: Laura, Jadviga

de iure*

Druva
00:00
26.01.2008
13

, vēsturnieks

Šodien – Latvijas Republikas pilntiesīgas ieiešanas pasaules valstu saimē 87.gadadiena. 1921.gada 26.janvārī Antantes Augstākā padome Parīzē pieņēma lēmumu par Latvijas (vienlaikus, starp citu, arī Igaunijas) juridisku atzīšanu, tā iekļaujot to kā līdztiesīgu dalībnieci pasaules politiskajā kartē. Rīgā šo ziņu vainagoja tautas manifestācija pie Saeimas nama.

Ceļš uz Latvijas Republikas līdztiesības iegūšanu pasaules tautu saimē bija grūts un ērkšķains. Jau 1919. gadā Z .A. Meierovica vadītā delegācija Parīzē sāka cīņu par

valsts atzīšanu de iure. Tomēr šis process risinājās visai lēni. Īpaši asi pret to iebilda Francija, cariskās Krievijas galvenā kreditore, kura bijušās impērijas sadalīšanā un nomaļvalstu atzīšanā (izņemot Poliju un Somiju) saskatīja draudus savu aizdevumu atgūšanā. Par spīti visam – ilgi gaidītais mērķis beidzot tika sasniegts!

Jubilejas reizes ir pateicīgs laiks pārdomām. Aizritējuši 87. gadi… Visu aizvadītā laika notikumu pieminēšana Latvijas vēsturē vien, nerunājot par to izvērtēšanu, aizņemtu pārāk daudz vietas. Tāpēc pievērsīsies tikai dažām toreizējās un tagadējās Latvijas Republikas politikas finesēm.

Lai kā šo rindu autors cenšas aizdzīt nepareizo domu, tomēr ik dienas jo vairāk šķiet, ka atjaunotās valsts vadošie politiķi uz atgūto Latvijas neatkarību lūkojas kā nejaušu un pārejošu parādību. Brīdi pa brīdim visu Latvijas sabiedrību tracina ministru, partiju vadoņu un deputātu vārdi un darbi, kurus grūti savienot ne tikai ar veselo saprātu, bet kaut, ar elementāru pašsaglabāšanās instinktu. Kā to izskaidrot? Vienīgais kaut cik pieņemamais, tomēr ne attaisnojošais arguments –

1991. gadā Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanās noritēja pārāk viegli.

Toreiz, laikā kopš 1918. gada 18. novembra līdz 1921. gada 26. janvārim, lija asiņu straumes, lai Latvija kļūtu par brīvu valsti. Vēl vairāk, mēs nedrīkstam aizmirst pirmo pasaules karu, kura gaita un iznākums faktiski radīja priekšnoteikumus Austrumeiropas jauno neatkarīgo valstu izveidei. Šobrīd daudziem piemirsies, ka 1914. gadā Latvijas teritorijā dzīvoja 2,55 miljoni cilvēku, bet 1925. gadā, kad neatkarīgā Latvija jau piecus gadus dzīvoja miera laika apstākļos un bija beigusies pirmā pasaules kara bēgļu repatriācija, te vairs bija tikai 1,8 miljoni iedzīvotāju. Vairāk nekā 700 000 cilvēku –

procentuāli visdrausmīgākie zaudējumi, kādus pirmā pasaules kara laikā cietusi kāda Eiropas valsts. Uz šī fona nobāl pat lielvalstu pārciestais, kaut absolūtos skaitļos to zaudējumi bija lielāki: Vācija –

gājuši bojā vairāk nekā 2 miljoni cilvēku (no apmēram 67 000 000 valsts iedzīvotāju); Francija –

ap 1,5 miljoni (no 40 000 000).

Toreiz Latvijas valstiskuma nozīmi apzinājās visi –

gan vēlētāji, gan politiķi. Nav bijis ne bezgrēcīgu laiku, ne bezgrēcīgu cilvēku –

arī 20.gs. 20. –

30.gados bija n-tie politiskie un saimnieciskie skandāli un skandāliņi, tomēr šķiet, ka par spīti visam, tā laika politiķiem piemita vairāk veselā saprāta. Pēdējais acīmredzamais, kaut it kā jau pagātnē aizejošais piemērs –

Latvijas Republikas 7.prezidenta Valda Zatlera ievēlēšana šajā amatā.

Lai izvairītos no pārpratumiem –

personīgi nepazīstu V.Zatleru, nekad mūžā neesmu ar viņu ticies un runājis. Man pret viņu nav nekādu personiskas dabas aizspriedumu. Esmu pārliecināts, ka viņš patiešām bija labs ķirurgs, ka par spīti ”uzbraucieniem’’ slimnieku materiālo pateicību lietā ir godīgs cilvēks (pat saasinātās jautājuma apspriešanas laikā netiku dzirdējis, ka kaut viens pateicības devējs apgalvotu, ka nauda izspiesta –

tātad tā nu ir pašu apdāvinātāju lieta), pieļauju –

arī labs ģimenes tēvs, tomēr viņa ievēlēšana par prezidentu atstāja visai nepatīkamas mieles. Vēlreiz uzsveru –

šo rindu autors nekādā ziņā nevēršas pret V.Zatleru kā cilvēku vai Latvijas prezidentu, kaut arī es, indivīds, kurš ļāvis paspiest savu godīgo roku Igaunijas Republikas prezidentam Lennartam Meri un Arnoldam Rītelam, Lietuvas Republikas prezidentam Aļģirdam Brazauskam, ASV prezidentam Bilam Klintonam un, ļoti iespējams, nākošajai ASV prezidentei Hilarijai Klintonei, veiksmīgi pamanījies izvairīties no bijušo Latvijas prezidentu G.Ulmaņa un V. Vīķes –

Freibergas rokas spiediena un cer saglabāt šo tradīciju arī pret pašreizējo Valsts prezidentu.

Lietas būtība –

mani neuztrauc, kad, kur un kā Latvijas politisko „šaiku” (brīžiem tā vien šķiet, ka grūti runāt par partijām) līderi vienojās par V.Zatleru kā nākošo Valsts prezidentu. Labi, šoreiz iegadījās, ka zoodārzā. Taču ne jau tur ir lietas būtība, tikpat labi tas būtu varējis notikt „Mākoņos”, somu pirtī vai kaut Saeimas namā, tas tāpat neko nemainītu. Lai kādi būtu bijuši starpkaru Latvijas politiķu grēki, viņiem pat prātā nevarēja ienākt doma, ka par Latvijas prezidentu varētu ievēlēt Rīgas saldumu fabrikantu Vilhelmu Ķuzi, Cēsu grāmatizdevēju Oskaru Jēpi vai Valmieras soļotāju Jāni Daliņu. Pavisam vienkārši, šie cilvēki nebija politiķi, nebija tajā darbojušies –

kā gan viņi varētu vadīt valsti?!

… 1927.gada pavasaris. Rīgas Meža kapos mūža mieru radis pirmais Latvijas Republikas prezidents Jānis Čakste. Saeimā –

krīze. Kreiso partiju un to atbalstītāju balsis liedz iespēju kļūt Valsts prezidentam nopietnākajam labējo kandidātam Albertam Kviesim. Labējo partiju un to atbalstošo kandidātu balsis nogriež ceļu uz Rīgas pili iespaidīgākajam kreiso kandidātam Jānim Pliekšānam (tātad –

Rainim). Ko darīt? Politiskais saprāts un atbildība ņem virsroku –

labējo un kreiso kompromisa rezultātā par Latvijas Republikas otro prezidentu kļūst centriskā, visiem pieņemamā, kaut toreiz ne visai ietekmīgā Demokrātiskā centra pārstāvis Gustavs Zemgals.

Nejauša persona? Ne tuvu tam! Tieši šis cilvēks 1918. gada 18. novembrī nolasīja Tautas padomes sastādīto Latvijas Republikas proklamēšanas aktu. Darbojies Tautas padomē, abās pirmajās Saeimās, zināms Latvijas sabiedrībā – tātad cilvēks ar politisku pieredzi, pazīstamību, nevis jaunatnācējs politikā. Tas pats sakāms par citiem pirmskara Latvijas prezidentiem.

Pavisam cita situācija mūsdienās, īpaši ar pašreizējo prezidentu. Latvijas politiskajā dzīvē līdz ievēlēšanai prezidenta amatā nav piedalījies, jau pirmajos amata mēnešos nākas piedzīvot politisko krīzi valstī – risinās „lietussargu revolūcija”. Kurš gan bija tas „padomdevējs”, kurš aizsūtīja V.Zatleru tikties ar demonstrantiem bez jel kādiem trumpjiem rokās

(t.i. mutē)?

Sabiedrības spiediena rezultātā atkāpjas A.Kalvīša valdība. „Mākoņtēvs” A.Šķēle svinīgi pasludina – lai nu jaunais Latvijas prezidents izvēloties jauno Ministru prezidenta amata kandidātu… Vēlreiz atkārtoju – šī izvēle jāizdara cilvēkam bez politiskās darbības pieredzes… .

Kāpēc šāds prezidents? Atbilde vienkārša – jau tīri pieredzes trūkuma dēļ V.Zatleram, vismaz šobrīd, jābalstās uz „nesavtīgiem” padomdevējiem. Tātad – prezidents marionete? Ļoti ceru, ka tā tas nebūs vienmēr, gudri cilvēki mācās un ar laiku visai veiksmīgi var strādāt arī sev agrāk svešā darba laukā. Tomēr mācīšanās darba laikā izmaksā visai dārgi. Šajā gadījumā, ne tikai prezidentam Valdim Zatleram, bet arī Latvijas Republikai. Kas notiks tālāk? Kādi būs tuvākie gadi, kāda būs mūsu valsts, sagaidot nākošās de iure atzīšanas gadskārtas? Quo vadis, Latvija? ** * Valsts atzīšana par pilntiesīgu, līdztiesīgu un neatkarīgu valsti līdzās citām pasaules valstīm. ** Kurp ej, Latvija?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Akcijas acu aizmālēšanai?

09:06
13.04.2025
43

Šonedēļ norisinās Eiropas mēroga satiksmes ātruma kontroles akcija un visās dalībvalstīs, arī Latvijā, policisti aktīvāk seko, lai braucēji pārvietotos noteikumiem atbilstoši. Ātruma pārsniegšana ir biežāk fiksētais satiksmes noteikumu pārkāpums un arī iemesls smagiem satiksmes negadījumiem ar letālu iznākumu. Vai šādas akcijas, kas norisinās divas reizes gadā, dod vēlamo efektu un mazina pārkāpumu skaitu? Droši vien […]

Neziņas, šaubu, pārliecināšanas laiks beidzies

08:04
12.04.2025
42

“Nu tas ir beidzies, varēs mierīgi dzīvot tālāk,” kad    noslēdzās partiju deputātu kandidātu    sarakstu iesniegšana, ar atvieglojumu sacīja sabiedriski aktīvs, pazīstams novadnieks. Viņš pastāstīja, ka ir noguris no politiķu uzbāzības. Viņu uzrunājušas četras partijas un aicinājušas sarakstā, cita par citu neatlaidīgāk. Politiski aktīvie pierunājuši, lai padomā un dod atbildi līdz skaidrošanai, kādi būs […]

Stāsts par paralēlajām pasaulēm

00:03
12.04.2025
46

Eksperti vērtē, ka kopš ASV ir ar Krieviju sākušas t.s. miera sarunas, Ukrainas apšaude ar droniem, raķetēm un bumbām ir palielinājusies. Turklāt ASV tarifu karš ir aizēnojis notikumus Ukrainā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 9. aprīlī TV kanālam “Mēs esam Ukraina” sacīja, ka izlūkdienestam ir zināms par Ķīnas pilsoņu vervēšanu karam Ukrainā. Sagūstītie divi ķīnieši nav […]

Neturpināt salauztās ģimenes jeb Mācīties veidot savu dzīvi

18:33
09.04.2025
47

Tas, ka alkoholiķi var apmeklēt anonīmo alkoholiķu jeb AA grupas, lai veseļotos no alkohola atkarības, parasti cilvēkus neizbrīna. Savukārt termins Al-Anon   jeb līdzatkarīgo grupa, kā arī PAB (pieaugušo alkoholiķu bērni) grupa bieži izraisa neizpratni, kas tas ir, kam tas domāts. Vēl lielāks pārsteigums mēdz būt, ka tādas grupas daudzus gadus regulāri pulcējas arī Cēsīs, jo […]

Par miera sarunām bez optimisma

08:34
09.04.2025
37

Politikas analītiķu vērtējumi t.s. miera sarunām ir visai skarbi, bez liela optimisma, tās tiek dēvētas kā sarunas par sarunām. “Putins ir pārliecināts: vēl pēc dažiem mēnešiem ASV pāries no samierināšanas plāna uz pilnīgas iecietības plānu,” raksta Ukrainas pasaules politikas institūta dibinātājs un priekšsēdētājs Viktors Slinčaks. Viņš uzskata, ka abas puses, Krievija un ASV, vainos viena […]

Lai dzīve laukos neliktos pārāk rožaina…

09:19
07.04.2025
67

Vēja parku attīstītāju aktivitātes izgaismo kādu ļoti nelādzīgu lietu – iedzīvotāju un arī vietvaru ļoti ierobežotās iespējas nepieļaut daudzmiljonu projektus, ja to īstenošana kardināli maina un būtiski pasliktina iedzīvotāju dzīves vidi. Vienkāršāk sakot, Nītaurē, Zaubē vai citā novada pagastā var ierasties spēcīgiem aromiem svaidījušies zēni un meitenes, tērpti    dārgos uzvalkos un smalku zīmolu kostīmos, […]

Tautas balss

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
16
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
14
8
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
14
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
19
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
17
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.