Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Aicinājumi Kārļa dienā

Druva
00:00
30.01.2008
4

Draudzīgā aicinājuma svētkos, kas Kārļu vārda dienā, notika Cēsīs, turpinājās ne vien 1935. gada 28. janvārī Kārļa Ulmaņa sāktā tradīcija

novērtēt izglītības jomu, bet arī izskanēja jauni aicinājumi.

Tatjana Koķe, izglītības un zinātnes ministre:” Es jutos ļoti pagodināta, saņemot uzaicinājumu piedalīties tradicionālajā Draudzīgā aicinājuma medaļu pasniegšanas sarīkojumā. Kurš gan atteiksies būt klāt izglītības izcilnieku godināšanā. Kurš gan atteiksies no iespējas pasniegt roku skolu absolventiem, skolotājiem, kas palīdzējuši augt, mecenātiem, kas palīdzējuši skolām, un plašsaziņas līdzekļiem, kas izcilu cilvēku vārdus darījuši zināmus sabiedrībai. Pirms daudziem gadsimtiem holandiešu filozofs, domātājs Roterdamas Erasms ir teicis, ka par cilvēku nepiedzimst, par cilvēku audzina, lai patiešām būtu, ar ko lepoties.

Šogad Kārļa dienā, 28. janvārī, man kā izglītības un zinātnes ministrei ir tā iespēja nākt klajā ar savu aicinājumu. Ne tik daudz dāvināt grāmatas, kaut gan ticu, ka no grāmatām var iegūt nozīmīgu, ātrāku pieredzi, nekā paša dzīvē izdzīvojot. Mans aicinājums ir katram skolēnam un skolotājam sākt rakstīt sava novada, savas dzimtās puses grāmatu, lai Latvijā nepazūd neviena devēja vārds. Lai tās kultūras vērtības, kas mums apkārt, mēs izdzīvojam un dodam iespēju ar tām lepoties nākamajām paaudzēm. Kas tā taps – grāmatas vai cits modernāks veidojums, tas ir pašu ziņā. Ieskatīsimies cilvēkos, kas ir to pelnījuši, un rakstīsim par viņiem!

Gribu atsaukties uz izcila pedagoga, latviskā pilsoniskuma veidotāja Ata Kronvalda frāzi: „Kopsim kopības prātu”. Jo tieši tāpat kā kopīgiem spēkiem tiek turpināta Draudzīgā aicinājuma tradīcija, kopības prātu var veidot, ja katrs šai artavā ieliek savu darbu. Lai šī tradīcija palīdz vairot kopības un piederības izjūtu mūsu dzimtenei!”

Aigars Grauba, filmas „Rīgas sargi” režisors: „ Biju pārsteigts, Draudzīgā aicinājuma fonda sūtītajā vēstulē izlasot, ka balva man piešķirta nominācijā „Sabiedrisks darbinieks”. Visu pārdomājot, sapratu, ka ikviens no mums ar saviem darbiem esam sabiedriski darbinieki un šie darbi atsaucas uz mūsu Latviju, mēs veidojam Latviju tādu, kāda tā ir. Es jūtos pagodināts par apbalvojumu, bet nekādā ziņā neuzskatu, ka viens esmu to pelnījis. Paldies visiem, kas filmas „Rīgas sargi” veidošanā ieguldīja savu talantu un Latvijas mīlestību. Katrs aktieris savu stāstu pauda ar lielu atbildību.

Novēlu Draudzīgā aicinājuma idejas nesējiem un ģimnāzijas skolēniem – ja jums ir kāds mērķis vai sapnis, tad sāciet to īstenot, kaut arī pirmajā brīdī šķiet, ka tas nebūs aizsniedzams. Pirmie jums palīgā nāks draugi, pēc tam visi pārējie, un beigās jūs uzvarēsiet. Stāsts par filmu „Rīgas sargi” ir ļoti līdzīgs. Vispirms bija ideja, ka jāuzņem filma par Latvijas valsts aizstāvjiem 1919. gadā. Tā radās vienlaicīgi man un filmas producentam Andrejam Ēķim. Kad sākām tuvoties sapņa īstenošanai, visas pazīmes liecināja, ka tas nebūs iespējams. Bet mēs ar Andreju nepadevāmies, arī tad, kad sapratām, ka nav iespējams filmēt 1919. gada notikumus Rīgā, tādā, kāda tā tagad izskatās. Mēs meklējām jaunus ceļus, un mums pievienojās draugi, atbalstītāji un arī aktieri ar savu talantu.

Kino ir tā brīnišķīgā lieta, ka vienā brīdī sākas skatītāju personīgās attiecības ar filmu. Režisora vara beidzas ar pirmizrādi. Katra filmas veidotāja sapnis ir uzrunāt publiku, bet, ja izdodas uzrunāt jaunos cilvēkus, tā ir pati lielākā balva. Viņu atzinīgās atsauksmes par filmu – lielāka apbalvojuma nevajag.”

Tālis Jaunzemis, Cēsu rajona padomes izglītības pārvaldes vadītājs: „Draudzīgā aicinājuma tradīcija ir ļoti svarīga, jo brīžu, kad vieglums satinas smagumā, mums ir diezgan, bet to brīžu, kas paceļ spārnos, kas dod prieku un enerģiju strādāt, mums pietrūkst. Ļoti svarīgi parādīt, ka mēs novērtējam izglītību, ka novērtējam radošu darbu. Draudzīgā aicinājuma idejas uzturētāji to apliecina.

Visi zinām Raiņa vārdus: „Gūt var dodot. Dodot gūtais neatņemams.” Pagājušajā nedēļā kāda sirds gudra kundze tepat no Drustiem radio intervijā teica: „Bagāts nav tas, kam ir daudz. Bagāts ir tas, kam ir ko dot. ” Nešaubos, ka tie cilvēki, kurus godina Draudzīgā aicinājuma medaļas pasniedzēji, ir tie, kuriem ir ko dot. Dodiet ar mīlestību, un ar mīlestību jūs saņemsiet!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
43

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
40

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi