Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Aicinājumi Kārļa dienā

Druva
00:00
30.01.2008
24

Draudzīgā aicinājuma svētkos, kas Kārļu vārda dienā, notika Cēsīs, turpinājās ne vien 1935. gada 28. janvārī Kārļa Ulmaņa sāktā tradīcija

novērtēt izglītības jomu, bet arī izskanēja jauni aicinājumi.

Tatjana Koķe, izglītības un zinātnes ministre:” Es jutos ļoti pagodināta, saņemot uzaicinājumu piedalīties tradicionālajā Draudzīgā aicinājuma medaļu pasniegšanas sarīkojumā. Kurš gan atteiksies būt klāt izglītības izcilnieku godināšanā. Kurš gan atteiksies no iespējas pasniegt roku skolu absolventiem, skolotājiem, kas palīdzējuši augt, mecenātiem, kas palīdzējuši skolām, un plašsaziņas līdzekļiem, kas izcilu cilvēku vārdus darījuši zināmus sabiedrībai. Pirms daudziem gadsimtiem holandiešu filozofs, domātājs Roterdamas Erasms ir teicis, ka par cilvēku nepiedzimst, par cilvēku audzina, lai patiešām būtu, ar ko lepoties.

Šogad Kārļa dienā, 28. janvārī, man kā izglītības un zinātnes ministrei ir tā iespēja nākt klajā ar savu aicinājumu. Ne tik daudz dāvināt grāmatas, kaut gan ticu, ka no grāmatām var iegūt nozīmīgu, ātrāku pieredzi, nekā paša dzīvē izdzīvojot. Mans aicinājums ir katram skolēnam un skolotājam sākt rakstīt sava novada, savas dzimtās puses grāmatu, lai Latvijā nepazūd neviena devēja vārds. Lai tās kultūras vērtības, kas mums apkārt, mēs izdzīvojam un dodam iespēju ar tām lepoties nākamajām paaudzēm. Kas tā taps – grāmatas vai cits modernāks veidojums, tas ir pašu ziņā. Ieskatīsimies cilvēkos, kas ir to pelnījuši, un rakstīsim par viņiem!

Gribu atsaukties uz izcila pedagoga, latviskā pilsoniskuma veidotāja Ata Kronvalda frāzi: „Kopsim kopības prātu”. Jo tieši tāpat kā kopīgiem spēkiem tiek turpināta Draudzīgā aicinājuma tradīcija, kopības prātu var veidot, ja katrs šai artavā ieliek savu darbu. Lai šī tradīcija palīdz vairot kopības un piederības izjūtu mūsu dzimtenei!”

Aigars Grauba, filmas „Rīgas sargi” režisors: „ Biju pārsteigts, Draudzīgā aicinājuma fonda sūtītajā vēstulē izlasot, ka balva man piešķirta nominācijā „Sabiedrisks darbinieks”. Visu pārdomājot, sapratu, ka ikviens no mums ar saviem darbiem esam sabiedriski darbinieki un šie darbi atsaucas uz mūsu Latviju, mēs veidojam Latviju tādu, kāda tā ir. Es jūtos pagodināts par apbalvojumu, bet nekādā ziņā neuzskatu, ka viens esmu to pelnījis. Paldies visiem, kas filmas „Rīgas sargi” veidošanā ieguldīja savu talantu un Latvijas mīlestību. Katrs aktieris savu stāstu pauda ar lielu atbildību.

Novēlu Draudzīgā aicinājuma idejas nesējiem un ģimnāzijas skolēniem – ja jums ir kāds mērķis vai sapnis, tad sāciet to īstenot, kaut arī pirmajā brīdī šķiet, ka tas nebūs aizsniedzams. Pirmie jums palīgā nāks draugi, pēc tam visi pārējie, un beigās jūs uzvarēsiet. Stāsts par filmu „Rīgas sargi” ir ļoti līdzīgs. Vispirms bija ideja, ka jāuzņem filma par Latvijas valsts aizstāvjiem 1919. gadā. Tā radās vienlaicīgi man un filmas producentam Andrejam Ēķim. Kad sākām tuvoties sapņa īstenošanai, visas pazīmes liecināja, ka tas nebūs iespējams. Bet mēs ar Andreju nepadevāmies, arī tad, kad sapratām, ka nav iespējams filmēt 1919. gada notikumus Rīgā, tādā, kāda tā tagad izskatās. Mēs meklējām jaunus ceļus, un mums pievienojās draugi, atbalstītāji un arī aktieri ar savu talantu.

Kino ir tā brīnišķīgā lieta, ka vienā brīdī sākas skatītāju personīgās attiecības ar filmu. Režisora vara beidzas ar pirmizrādi. Katra filmas veidotāja sapnis ir uzrunāt publiku, bet, ja izdodas uzrunāt jaunos cilvēkus, tā ir pati lielākā balva. Viņu atzinīgās atsauksmes par filmu – lielāka apbalvojuma nevajag.”

Tālis Jaunzemis, Cēsu rajona padomes izglītības pārvaldes vadītājs: „Draudzīgā aicinājuma tradīcija ir ļoti svarīga, jo brīžu, kad vieglums satinas smagumā, mums ir diezgan, bet to brīžu, kas paceļ spārnos, kas dod prieku un enerģiju strādāt, mums pietrūkst. Ļoti svarīgi parādīt, ka mēs novērtējam izglītību, ka novērtējam radošu darbu. Draudzīgā aicinājuma idejas uzturētāji to apliecina.

Visi zinām Raiņa vārdus: „Gūt var dodot. Dodot gūtais neatņemams.” Pagājušajā nedēļā kāda sirds gudra kundze tepat no Drustiem radio intervijā teica: „Bagāts nav tas, kam ir daudz. Bagāts ir tas, kam ir ko dot. ” Nešaubos, ka tie cilvēki, kurus godina Draudzīgā aicinājuma medaļas pasniedzēji, ir tie, kuriem ir ko dot. Dodiet ar mīlestību, un ar mīlestību jūs saņemsiet!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi