bijušais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras
Cēsu nodaļas vadītājs
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir biedru organizācija. Tā ir tāda, kādi ir tās biedri. Ja darbosimies paši, būsim aktīvi, tad arī problēmas tiks risinātas. Tāpat kā uzņēmumā. Prasīt, ko organizācija man dos, ir viens, bet ko pats gribi izdarīt, lai organizācijā iesaistās lēni, negrib izmantot tās iespējas un potenciālu. Jāpiebilst, ka tagad jau rodas interese par to, kādas iespējas piedāvā LTRK. Nebūtu pareizi teikt, ka uzņēmējiem traucēja neprasme vai nevēlēšanās paraudzīties plašāk, tālāk par savu uzņēmumu. Tomēr līdzšinējā attīstības procesā ir bijis kas svarīgāks un nozīmīgāks par darbošanos LTRK. Manuprāt, pasivitāte slēpjas pietiekami saprotama un abpusēji lietderīga dialoga trūkumā starp uzņēmējiem un valsts varu. Tā ir arī neieklausīšanās uzņēmēju viedokļos. LTRK reģionālo nodaļu darbs ir vērsts uz būtisku un nozīmīgu jautājumu risināšanu reģiona mērogā, ar skatu nākotnē un ciešā sadarbībā ar vietējām pašvaldībām un valsts varu.
Uzņēmēju organizāciju, pašvaldību un valsts varas darbā būtiska nozīme ir divpusējam saskarsmes virzienam. Nozīme kopējām diskusijām un risinājuma meklēšanai par svarīgākajām problēmām. Šeit nav runa par iejaukšanos vienas vai otras puses darbā, bet savstarpējo viedokļu saskaņošanu. Ne vienmēr tā notiek. Ne velti krita iepriekšējā valdība, jo tai trūka vēlmes un prasmes diskutēt ar uzņēmēju organizācijām un sadarbības partneriem. LTRK kopš 1999.gada darbojas pie EM izveidotajā Tautsaimniecības padomē, tomēr uzņēmēji maz izmantojuši šīs iespējas, lai izvirzītu konkrētus problēmjautājumus un rosinātu skatīt tos augstākā līmenī. Nedrīkst aizmirst, ka LTRK veic arī noteiktu lobija lomu, kura nākotnē palielināsies. Tā nav šauru interešu lobēšana, bet gan valsts un uzņēmumu ekonomiskās izaugsmes svarīgāko problēmu risināšana. Protams, ka uzņēmēji darbojas gan klubos, gan profesionālajās organizācijās, kurās tiek skatīti dažādi vietējā rakstura jautājumi, tehnoloģiskie risinājumi, tomēr kopējās ekonomiskās izaugsmes problēmas atrisināt bez lielāko uzņēmēju organizāciju starpniecības diezin vai varēs.
Uzņēmēju sadarbība Vidzemē sākās 90.gadu vidū, kad sešu rajonu astoņi uzņēmēju klubi nodibināja Vidzemes reģionālo uzņēmēju apvienību. Tai gan nebija ilgs mūžs, bet tā deva impulsu, lai 1995.gadā Cēsīs un Valmierā kā lielākajās Vidzemes pilsētās pēc uzņēmēju un pašvaldību ierosmes nodibinātu LTRK reģionālās nodaļas. Cēsu nodaļas darbības laukā bija arī Gulbenes un Madonas rajons. 1996. gadā tika izveidota LTRK Vidzemes reģionālā attīstības komisija (RAK), kuras galvenais uzdevums bija apzināt reģiona uzņēmēju aktuālākās kopējās problēmas un veicināt pieredzes apmaiņu. 2005. gadā Vidzemes RAK tika atjaunota, papildinot to ar reģiona pašvaldību pārstāvjiem. Par galveno uzdevumu kļūst dialoga uzturēšana starp uzņēmējiem, pašvaldībām un valsts varu. Komisija uzskata, ka uzņēmējiem reģionā ir daudz kopēju neatrisinātu problēmu un jādarbojas kopīgi. Tika pārrunāti un nosūtīti attiecīgajām valsts institūcijām jautājumi pat infrastruktūras attīstību Vidzemē. Uzņēmēji izvirzīja nepieciešamību pabeigt ceļa posma Gulbene – Rēzekne asfaltēšanu un rosināja asfaltēt ceļu no Valmieras uz Raunu. Kopā pārrunāta nepieciešamība atjaunot dzelzceļu Pļaviņas – Balvi, jo tas ir taisnākais ceļš uz Krieviju. Arī LTRK sadarbības partneri Krievijā – Pleskavas Tirdzniecības un rūpniecības palātas pārstāvji bija vienisprātis, ka šī problēma būtu risināma. Protams, ir jāveic nopietns izpētes darbs un ekonomiskais aprēķins par dzelzceļa atjaunošanas lietderību. Domāju, ka nākotnē tikai pieaugs Latvijas ekonomiskā sadarbība ar Krieviju. Kā arī visu noteiks uzņēmējdarbības asinsrite: naudas, preču plūsma, arī iespējamā darbaspēka plūsma. Ceru, ka nākotnes sadarbībā ar Krieviju virsroku ņems nevis politiskās ambīcijas, bet ekonomiskais lietderīgums. LTRK Vidzemes RAK sēdes katru reizi notiek pēc rotācijas principa citā reģiona rajona pilsētā. Tās ir vietējo uzņēmēju iespējas piedalīties diskusijās, virzīt ne tikai problēmas, bet noskaidrot arī konkrētas lietas.
Mani priecē madonieši. Rajona pašvaldības un uzņēmēji izveidoja Madonas biznesa informācijas un inovācijas centru, ar kuru nodaļai izveidojās lietišķa sadarbība. Ceru, ka arī Cēsīs, īstenojot projektu, kuru atbalstīja LTRK, taps analoģisks centrs. Prieks, ka Cēsu rajona padome, pilsētas dome ar lielu sapratni uztvēra uzņēmēju organizāciju priekšlikumu un parakstīja vienošanos par sadarbību konsultatīvajās padomēs. Konsultatīvās padomes tiek veidotas noteiktu konkrētu problēmjautājumu risināšanai.
Ja jau novadu reforma ir neizbēgama, manuprāt, būtu svarīgi, ja pašvaldību vadītāji domātu šo problēmu kopēji un kopēji to risinātu. Neatbalstu neperspektīvas un īslaicīgas iespējas. Ja reģionā būs domājoši vadītāji, arī attālākos laukos attīstīsies uzņēmējdarbība. Esmu pārliecināts, ja pagastā būs aktīvi cilvēki, viņi meklēs un atradīs risinājumu. Manas simpātijas šinī ziņā ir gulbeniešu pusē, kuri ilgās diskusijās prata vienoties un izveidot vienotu novadu.
Pēdējos gados uzņēmējiem izveidojusies laba sadarbība ar Vidzemes attīstības aģentūru (VAA). Iespēja iesaistīties un darboties kopējos projektos, piesaistot ES līdzekļus, ir izveidojusies starp LTRK reģionālajām nodaļām, attīstības aģentūrām, biznesa centriem Vidzemē un Latgalē. Šajā sadarbībā iesaistītas Pleskavas apgabala un Viru apriņķa uzņēmēju organizācijas un uzņēmēji. Veidojās sadarbība ar Igaunijas un Krievijas uzņēmējiem. Pleskavas uzņēmēji viesojās Valmierā, piedalījāmies tirdzniecības misijā – kontaktu dibināšanas forumā Pleskavā. Pleskavas apgabalā darbojas ap 90 Latvijas – Krievijas kopuzņēmumu. Sadarbība turpinās. LTRK ir noslēgts līgums gan ar Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības palātu, gan ar Pleskavas apgabala palātu. Bez sadarbības tīkliem nākotnē neiztikt.
Pērn VAA sadarbībā ar LTRK organizēja kursus daudzbērnu ģimenēm un jauniešiem uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai.
Ne reizi vien uzņēmēji jautājuši, ko tad LTRK viņiem var dot. Tad atjautāju – bet ko tu gribi? Kamerai ir pietiekami plašs sadarbības tīkls. Tā ir Eurochamber biedrs. Izmantojot kameras un tās sadarbības partneru datu bāzi, katrs var kaut ko atrast- gan partnerus, gan arī noieta tirgus. Tāpat ir iespēja meklēt sadarbību arī Krievijā.
Kameras biedri labprāt dodas tirgus izpētē uz dažādām valstīm. Pērn Kirgizstānā un Uzbekistānā pabija Priekuļu laukaugu selekcijas institūta direktors. Atgriezās apmierināts, ticies ar daudziem speciālistiem. Priekuļu sertifikācijas un testēšanas centra direktors pabija Pleskavā. Protams, katrs pats var meklēt sadarbības iespējas, bet kāpēc neizmantot, ko piedāvā organizācija, kura to dara.
LTRK vienmēr atbalstījusi uzņēmējdarbības izstāžu rīkošanu. Cēsis sāka šo tradīciju, pārņēma
visos Vidzemes rajonos, tagad sava novada uzņēmējus kopā aicina Jaunpiebalga. Pēdējos gados uzņēmēji nopietni domā par attīstību. Rajonā līdztekus pakalpojumu sniedzējiem attīstās ražotāji. Lai attīstītos, tiek piesaistīti gan Eiropas līdzekļi, gan ieguldīta pašu nauda, gan ņemti kredīti.
Nav jau būtiski, Cēsīs turpmāk būs LTRK birojs vai ne, pienācis laiks domāt par līdzsvarotu reģiona attīstību. Pierakstījusi Sarmīte Feldmane
Komentāri