Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Izglītības ministre nepateica ‘b’

Druva
00:00
08.02.2008
5

izglītības darbinieku Cēsu rajona arodkomiteju priekšsēdētājs

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe bija aicinājusi izglītības darbinieku arodkomiteju priekšsēdētājus, lai iepazīstinātu ar, viņasprāt, veicamajiem darbiem, un kā pirmo nosauca finanšu plūsmas analīzi un līdzekļu efektivitātes izvērtēšanu izglītības sistēmā no pirmsskolas līdz augstskolai. Šādam mērķim var piekrist. Par tik plašu analīzi līdz šim neesmu dzirdējis, bet ministre neatbildēja, kā tiks tulkota tēze ”efektīva līdzekļu izmantošana”, kādai tai jābūt pirmsskolā un kādai ģimnāzijā.

Izglītības sistēma ir ārkārtīgi sarežģīta. Mūzikas skolotājs par darbu ar vienu bērnu klasē saņem tikpat, cik ģimnāzijas skolotājs ar 28 skolēniem 12. klasē. Pēc kādām mērauklām noteiks, cik katrs no šiem pedagogiem ir efektīgi atalgots? Vēl jautājums – kā izmērīt profesionalitāti? Valstī jau bijuši eksperimenti, arī skolotāju darba vērtēšanā. Bet eksperimenta rezultāts vēl nav skaidrs.

Viens no mēriem efektivitātes noteikšanai varētu būt klašu piepildījums. Mazāk apmeklētā klasē viena bērna izglītošana ir dārgāka. Tas varētu būt salīdzināms lielums. Bet ko ar to darīt? Vai tiešām skolotājam ar mazāku piepildījumu klasē maksāt mazāku algu? Uz to atbildes nav. Domāju, ka ministre, pasakot ‘a’, nepateica ‘b’.

T.Koķe ir pateikusi, ka Latvija drīzumā pāries uz 6 vai 7 gadīgām pamatskolām. Skaidrs, ka skolas no tā materiāli varētu iegūt. Taču ministre nepasaka, ko no tā iegūs bērni, ja pāriesim uz septiņgadīgu pamatskolu, bet 8. un 9. klase būs citā skolā. Man šķiet, ka tas pamatizglītības iegūšanu attālinās no skolēnu dzīves vietas. Ģimenēm bērnu skološana kļūs dārgāka, līdz ar pārvadāšanu aktualizēsies bērnu drošības jautājumi. Manuprāt, ministrijai ir jāpiedāvā pamatskolu modeļi, bet tie pašvaldībām nav jāuzspiež. To, vai pagastā būs septiņgadīga pamatskola, lai izlemj novadu pašvaldība, nevis ministrija.

Iecerētajai pamatskolu reformai ir arī pluss – tā novados veicinātu vidusskolu veidošanos ar modernu materiālo bāzi. Taču, pirms pamatskolu reforma sākas, vispirms jāpārveido skolotāju kursu sistēma un laikus jāsāk pedagogi izglītot darbam no 1. līdz 7. klasei. Citādi var iznākt tā, ka, labu gribēdami, pārveidojam, bet neesam gatavi jaunajā sistēmā strādāt. Arī sabiedrība jāinformē, jo pašlaik sabiedrība vismazāk saprot šādu pārmaiņu nepieciešamību.

Jo mazāks bērns, jo tuvāk jābūt skolai. Latvijas laukos pie pašreizējās zemās dzimstības to nevar visur īstenot, ja klasē nedrīkst būt mazāk par astoņiem bērniem. Bet vecākus biedē apvienotās klases, un vecākus var saprast. Klašu apvienošana mācībām nav tā labākā. Optimāli būtu, ja laukos klases atvērtu, sākot no pieciem bērniem. Arī Cēsu rajonā šāds variants derētu. Lai neiznāk kā ar bērnudārziem – vienu brīdi tajos nebija bērnu un iestādes slēdza, bet tagad tik ļoti trūkst bērnudārzu.

Ministre izteikusies arī par mācību materiālo bāzi kā vienu no kritērijiem – būt vai nebūt pamatskolai vai vidusskolai. Tajā pašā laikā valsts ar saviem līdzekļiem vēl nav gatava piedalīties pamatskolu mācību materiālās bāzes veidošanā. Bet izglītība taču ir valsts funkcija! Pašlaik izskatās, ka arī Cēsu rajonā būs skolas, kuru nākotne tādēļ kļūs apdraudēta.

Arī vidusskolās iecerēts izmērīt finanšu līdzekļu izmantošanas rentabilitāti. Kāda te varētu būt mēraukla, ja zinām, ka vidējā izglītība nav obligāta? Viena no iespējām – rezultāti centralizētajos eksāmenos. Ja kādai vidusskolai gadu no gada ir nepietiekami rezultāti, tad jādomā, vai tā attaisno vidusskolas statusu. Vidusskolas virsuzdevums ir sagatavot augstskolai, bet dažās augstskolās lielu daļu studentu atskaita jau 1. semestrī. Jaunieši nespēj sekot līdzi mācībām. Tā tikai pieaugs bezdarbnieku skaits. Valsts tērēs naudu, lai bijušajiem vidusskolēniem dotu kvalifikāciju. Mums ir pārspīlēta vēlme iestāties vidusskolās, tā vietā lai jau apgūtu arodu un straujāk ienāktu darba tirgū. Darba tirgū zelta roku un zelta galvas apmaksa ir izlīdzinājusies. Ne visiem ir jāstrādā bankā, lai saņemtu stabilu, labu atalgojumu. Kvalificētus roku darbu darītājus arī labi apmaksā.

Vidusskolu turpmākā pastāvēšana būs saistīta ar mācību bāzi. Tai jābūt kvalitatīvai, tāpat kā skolotāju kvalifikācijai augstai. Ja pamatskolā varētu pieļaut priekšmetu mācīšanu apvienotā kārtībā, tad ne jau vidusskolā. Ja pieņemtos tādus mērus, ka visos priekšmetu nepieciešami tikai augsti kvalificēti skolotāji, tas krietni ietekmētu arī Cēsu rajona vidusskolas.

Arodbiedrības priekšsēdētāju tikšanās laikā ar ministri neko nedzirdēju par soļiem, kādus domā spert ministre, lai skolās ienāktu jauni pedagogi, kas tiks darīts, lai skolotājiem nav jāstrādā vairāk par likmi, jo tagad daudzi strādā ar pārslodzi.

Baltijas sociālo zinātņu institūts veicis pētījumu par pedagoga visu darba pienākumu iekļaušanos slodzē. Ko pētījums rāda? Ja skolotājs strādā vienu likmi – 21 kontaktstundu nedēļā un ņemam vērā citus obligātos darbus – audzēkņu rakstu darbu labošanu un gatavošanos nākamajai dienai, tad skolotājs nedēļā nostrādā 40 stundas. Tas ir darba likumā atļautais darba laiks. Taču Cēsu rajona vidusskolās skolotāji strādā pat pāri par 30 kontaktstundām nedēļā. Aprēķini liecina, ka tādējādi viņu nedēļas darba laiks ir 58 stundas. No ministres nedzirdēju, kādi ceļi ejami, lai skolotājiem būtu iespēja samazināt kontaktstundas, bet saņemot cienījamu atalgojumu, kas motivē darbam skolā.

Arodbiedrība ir izvirzījusi prasību – risināt jautājumu par skolotāju slodzes samazināšanu un cienīgu atalgojumu. Cerams, ka šis vezums izkustēsies no 2010. gada. Pierakstījusi Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
12

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
16

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
24

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
31

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
28

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
46
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi