Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Svešā nauda un cita politika

Druva
00:00
11.03.2008
21

Pagājušajā nedēļā, kad žurnāls „Forbes” publiskoja jauno pasaules miljardieru sarakstu, izmaiņas pasaules bagātnieku rindās nepārsteidza. Lai gan jaunā saraksta galvgalī jaušamas pamatīgas izmaiņas, tomēr naudas jau tā bagāto ļaužu rīcībā kļūst aizvien vairāk. Tā jau tas notiek pēdējos gados, kad nav bijis pamatīgu finansiālu krīžu.

Datoru programmatūras giganta „Microsoft” dibinātājs Bils Geitss zaudējis savu pasaules bagātākā cilvēka pozīciju, ko bija ieņēmis 13 gadus pēc kārtas. Lai gan viņa bagātības, kas tiek lēstas 29 miljardu dolāru apmērā, salīdzinājumā ar pagājušo gadu augušas par miljardu dolāru, tomēr tas nav bijis pietiekami, lai izturētu bagātības pieauguma konkurenci.

Pasaulē bagātākais cilvēks pašlaik ir ieguldītājs Vorens Bafets, kura bagātība novērtēta 31 miljarda dolāru apmērā. Otrs bagātākais ir telekomunikāciju uzņēmumu īpašnieks Karloss Slims, kam pieder 30 miljardi dolāru.

Zīmīgi, ka V.Bafetam izdevās kļūt par pasaulē bagātāko cilvēku par spīti tam, ka 2006. gada jūnijā viņš paziņoja par 85 procentu savas bagātības nodošanu Bila un Melindas Geitsu fondam, lai naudu lietotu labdarības nolūkiem. V.Bafetam piederošās holdinga kompānijas „Berkshire Hathaway” akciju cena ir augusi tik strauji, ka, neskatoties uz savu dāsnumu, V.Bafeta ienākumi, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir palielinājušies par pieciem miljardiem dolāru.

Kādas ir galvenās tendences? Pēdējo četru gadu laikā pasaules bagātnieku īpašumi ir gandrīz dubultojušies. Pašlaik pasaulē ir 1 125 miljardieri, viņiem kopā pieder 2 200 miljardi dolāru. Miljardieru visvairāk ir ASV – 469, kopā kontrolē 800 miljardus dolāru. Pasaulē otrā šajā ziņā ir Krievija – 87 miljardieri.

Par lielām naudas summām fantazēt un skaitīt banknotes citu kontos gandrīz allaž ir patīkami. Tomēr no šiem datiem der izdarīt arī secinājumus – kas notiek ar pasaules ekonomiku un kādā veidā jaušama aizvien lielāka noslāņošanās? Taisnības labad gan jāteic, ka bez plašākiem pētījumiem secinājumu vietā sanāk tikai pretrunīgi minējumi, ko šie astronomiskie naudas apjomi varētu nozīmēt.

No kurienes rodas nauda miljardieru kabatās? Vai pie viņiem aizplūst pārējo cilvēku nauda un šie 1 125 miljardieri kļūst bagātāki uz citu rēķina? Varbūt pasaulē vienkārši pieaug bagātība (nevis papīriņi, ko dēvē par naudu), tai skaitā valstu kopprodukts?

Lai arī cik mēs būtu optimistiski par bagāto cilvēku bagātības pieaugumu kā viņu pašu darīšanu, kapitālisms tomēr nenovēršami ietekmē resursu un citu bagātību nevienmērīgu sadali valstī. To uzskatāmi parāda gan aizvien kuplākais miljonāru skaits, gan aizvien vairāk smalko mašīnu un smalko veikalu tepat Latvijas ielās. Šis spožums ir mānīgs, tam nav nekādas saistības ar vispārēju labklājības pieaugumu.

Pagājušā gadsimta sākumā itāliešu ekonomists Vilfredo Pareto izklāstīja tā dēvēto 20/80 likumu jeb Pareto principu, kas nozīmē: 20 procentiem indivīdu pieder 80 procenti resursu. Šo sakarību viņš bija konstatējis resursu sadalē Itālijā, tomēr lielā nevienmērība, lai gan ne vienmēr precīzi tāda, darbojas arī daudzās citās vietās un jomās.

Pasaules bagātību sadalē Pareto princips aizvien vairāk radikalizējas. Tas nozīmē, ka resursus kontrolējošo cilvēku skaits samazinās, taču viņu kontrole palielinās. 2001. gadā vienam procentam bagātāko amerikāņu piederēja 33,4 procenti privāti kontrolēto bagātības. Nākamajiem 19 procentiem bagātāko — 51 procents, atlikušajiem 80 procentiem — 15,5 procenti. Bagātību apmērs, ko kontrolē procents, pēdējos gados nedaudz sarucis, turpretim nākamo 19 procentu kontrole ir palielinājusies uz pārējo 80 procentu cilvēku rēķina.

ASV bagātību koncentrācijas ziņā ir viena no pasaules līderēm (līdere ir Šveice, tur desmit procentiem bagāto pieder vairāk nekā 70 procentu bagātības). Tendence bagātībai koncentrēties citās pasaules valstīs gan saglabājas, tomēr nav tik izteikta. Somijā 2001. gadā desmit procenti kontrolēja „tikai” 42,3 procentus, Vācijā — 44,4 procentus bagātību. Par Latviju man ziņu nav, tomēr nav iemesla domāt, lai mūsu visai labējā politika, kas sekmē brīvā tirgus attīstību un valsts neiejaukšanos, neveicinātu līdzīgas noslāņošanās tendences.

Katru reizi, kad kāds atkal saskaitīs pasaules miljardierus vai Latvijas miljonārus, atcerēsimies, ka šī nauda jau neglabājas seifā, tā strādā un tiek likta lietā. Naudai līdz zināmai robežai ir kāda saistība ar laimes izjūtu, bet lielai naudai vairs ne. Lielai naudai ir saistība ar ietekmi un spēju iegūt to, ko liela daļa sabiedrības uzskata par vērtību; nauda ir vara. Jo lielāka noslāņošanās, jo vājāka demokrātija vairākuma valdīšanas izpratnē. Noslāņojoties vara pieder mazākumam, kas kontrolē vairumu resursu. Par to derētu atcerēties pārdzimstošajiem politiķiem jaunu partiju dibināšanas jutīs, kad netrūkst skaistu vārdu par jauno pasauli, ko nu atkal kārtējo reizi celsim — citādi no jaunajām bezvārda partijām sanāks tā pati vecā, nevis cita politika.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
20

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
31

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
33

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
26

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
41

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
29
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi