Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Vēlreiz par sen zināmo

Druva
00:00
15.03.2008
9

vēsturnieks

Tā tas bija LPSR laikos, tas pats notiek tagad. Pie tam raksturīgi, ka neatkarību atguvušās Latvijas varas vīrus un sievas neuztrauc 9. maijs vai 13. oktobris, kad Rīgā pie sava pieminekļa plosās okupanti un to līdzskrējēji. Aukstus sviedrus varas vīriem uzdzen latviešu pulcēšanās pie Brīvības pieminekļa.

Labi zināms, ka 16. marts ir Latviešu brīvprātīgo SS leģiona piemiņas diena. Dažādu apsvērumu dēļ mūsdienu Latvijas valdošās aprindas cenšas izlikties, ka SS leģiona nav bijis. Kliedzošākais gadījums- 2006. gada metāla žogi ap Brīvības pieminekli.

Var jau aizmiegt acis un censties nepamanīt to, kas bijis. Bet SS vēsture pietiekami labi izpētīta. Tāpēc- neliels atgādinājums aizmāršām un paskaidrojums tiem, kas joprojām nesaprot vai arī „nesaprot” Latviešu brīvprātīgo SS leģiona vietu latviešu tautas vēsturē.

SS savā pamatā bija organizācija, kuru, protams, veidoja vācieši. Tāpēc, atstājot viņus ārpus šī jautājuma apspriešanas, pievērsīsimies tā saucamā „Waffen SS” (t.i. „Ieroču SS”) rindās esošajiem ārzemniekiem. Austrumu brīvprātīgo (ieskaitot „brīvprātīgos” piespiedu kārtā) lielākās etniskās grupas, kuras dienēja “Ieroču SS”, vācu vērmahta vai policijas vienībās, bija šādas: 300 000 krievu, 250 000 ukraiņu, 150 000 latviešu, 70 000 igauņu u.t.t. Tiem, kam grūtības ar skaitļiem, aizrādīšu, ka pirmās divas no minētajām tautām skaitliskā ziņā ir n reizes lielākas par latviešu tautu. Cēlonis šādai latviešu aktivitātei tikai viens- „Baigais gads”. Kas attiecas uz nevācu cilmes āriešiem, t.i. Rietumeiropas nevācu, bet ģermāņu valodas grupas tautām, kuros hitleriskā ideoloģija un propaganda saskatīja savus tuvākos sabiedrotos cīņā par „jauno Eiropu”, tad viņu devums bija visai pieticīgs. 1944. gada 31. janvārī SS rindās bija ap 4000 norvēģu, 5000 dāņu, 100 zviedru un uz šī fona izcēlās vienīgi Beļģijas flāmi- 18 500 karotāju. Atmetot jebkādu ideoloģiju, nākas secināt, ka Latviešu brīvprātīgo SS leģions ir atstājis tik dziļas pēdas mūsu tautas vēsturē, kurām grūti ko pielīdzināt. Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku rindās- maksimums 40- 45 000 cīnītāju, Latvijas brīvības cīņu izskaņā armijas skaitliskais sastāvs nedaudz pārsniedza 70 000 karavīru, bet otrā pasaules kara laikā PSRS armijā iesaukto latviešu skaits sasniedza apmēram 90 000 sarkanarmiešu.

Rezultāts- lai kā augsti motivētu apsvērumu dēļ Latvijas politiķi censtos piesegt vai aizmirst šo vēstures lappusi, jāsecina, ka tieši Latviešu leģions jau sava skaitliskā sastāva dēļ vien atstājis visdziļākās pēdas mūsu tautas atmiņā. Vēl ir dzīvi latviešu leģionāri, daudz lielāks skaits to, kuru tēvi un vectēvi bijuši leģiona rindās. Kamēr viņi dzīvi, atmiņas nezudīs. Tā ir tautas vēsturiskā atmiņa, kuru visai grūti izdzēst pat tad, ja valsts varas aparāts cenšas panākt šo notikumu izgaišanu mūsdienu latviešu apziņā. Mēs jau to esam piedzīvojuši- mums centās atņemt mūsu vēsturisko atmiņu PSRS laikos, tomēr rezultāts vispār zināms- Latvija atkal ir brīva, kaut varas gaiteņos joprojām liela ietekme ir promaskaviskajām aprindām.

Šogad Rīgā atļauts tikai viens pasākums pie Brīvības pieminekļa. Tur dosies Daugavas vanagu Latvijā organizācijas biedri, lai pieminētu leģiona laikus un kaujās pret necilvēcīgo Staļina režīmu kritušos cīņu biedrus. Manuprāt, pareizi rīkojusies Rīgas dome, liedzot citu organizāciju iecerētos pasākumus šajā vietā un laikā. Tie tautieši, organizācijas un biedrības, kuri tiešām vēlas godināt leģionāru piemiņu, pievienosies Daugavas vanagiem kaut individuālā kārtā. Bet idejai naidīgi noskaņotiem ļaudīm labāk aizvākties pie Pārdaugavas iemīļotā monstra.

Nobeigumā- ko teikt par Latviešu brīvprātīgo SS leģionu? Neapšaubāmi, ka tā bija smaga mūsu tautas drāma, jo latviešu asinis bagātīgi lija, lai realizētos cilvēknīdēja Hitlera plāni par pasaules kundzību. Tomēr- vai vairāk vērtas tās asinis, kuras lietas cilvēknīdēja Staļina armijas vienībās? Vai tad Staļinam bija citi mērķi kā Hitleram? Vai tiešām viens no viņiem būtu jāatzīmē kā pārāks par otru? Secinājumus atstāju lasītāju ziņā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
12

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
16

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
24

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
31

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
28

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
46
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi