Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Vēlreiz par sen zināmo

Druva
00:00
15.03.2008
16

vēsturnieks

Tā tas bija LPSR laikos, tas pats notiek tagad. Pie tam raksturīgi, ka neatkarību atguvušās Latvijas varas vīrus un sievas neuztrauc 9. maijs vai 13. oktobris, kad Rīgā pie sava pieminekļa plosās okupanti un to līdzskrējēji. Aukstus sviedrus varas vīriem uzdzen latviešu pulcēšanās pie Brīvības pieminekļa.

Labi zināms, ka 16. marts ir Latviešu brīvprātīgo SS leģiona piemiņas diena. Dažādu apsvērumu dēļ mūsdienu Latvijas valdošās aprindas cenšas izlikties, ka SS leģiona nav bijis. Kliedzošākais gadījums- 2006. gada metāla žogi ap Brīvības pieminekli.

Var jau aizmiegt acis un censties nepamanīt to, kas bijis. Bet SS vēsture pietiekami labi izpētīta. Tāpēc- neliels atgādinājums aizmāršām un paskaidrojums tiem, kas joprojām nesaprot vai arī „nesaprot” Latviešu brīvprātīgo SS leģiona vietu latviešu tautas vēsturē.

SS savā pamatā bija organizācija, kuru, protams, veidoja vācieši. Tāpēc, atstājot viņus ārpus šī jautājuma apspriešanas, pievērsīsimies tā saucamā „Waffen SS” (t.i. „Ieroču SS”) rindās esošajiem ārzemniekiem. Austrumu brīvprātīgo (ieskaitot „brīvprātīgos” piespiedu kārtā) lielākās etniskās grupas, kuras dienēja “Ieroču SS”, vācu vērmahta vai policijas vienībās, bija šādas: 300 000 krievu, 250 000 ukraiņu, 150 000 latviešu, 70 000 igauņu u.t.t. Tiem, kam grūtības ar skaitļiem, aizrādīšu, ka pirmās divas no minētajām tautām skaitliskā ziņā ir n reizes lielākas par latviešu tautu. Cēlonis šādai latviešu aktivitātei tikai viens- „Baigais gads”. Kas attiecas uz nevācu cilmes āriešiem, t.i. Rietumeiropas nevācu, bet ģermāņu valodas grupas tautām, kuros hitleriskā ideoloģija un propaganda saskatīja savus tuvākos sabiedrotos cīņā par „jauno Eiropu”, tad viņu devums bija visai pieticīgs. 1944. gada 31. janvārī SS rindās bija ap 4000 norvēģu, 5000 dāņu, 100 zviedru un uz šī fona izcēlās vienīgi Beļģijas flāmi- 18 500 karotāju. Atmetot jebkādu ideoloģiju, nākas secināt, ka Latviešu brīvprātīgo SS leģions ir atstājis tik dziļas pēdas mūsu tautas vēsturē, kurām grūti ko pielīdzināt. Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku rindās- maksimums 40- 45 000 cīnītāju, Latvijas brīvības cīņu izskaņā armijas skaitliskais sastāvs nedaudz pārsniedza 70 000 karavīru, bet otrā pasaules kara laikā PSRS armijā iesaukto latviešu skaits sasniedza apmēram 90 000 sarkanarmiešu.

Rezultāts- lai kā augsti motivētu apsvērumu dēļ Latvijas politiķi censtos piesegt vai aizmirst šo vēstures lappusi, jāsecina, ka tieši Latviešu leģions jau sava skaitliskā sastāva dēļ vien atstājis visdziļākās pēdas mūsu tautas atmiņā. Vēl ir dzīvi latviešu leģionāri, daudz lielāks skaits to, kuru tēvi un vectēvi bijuši leģiona rindās. Kamēr viņi dzīvi, atmiņas nezudīs. Tā ir tautas vēsturiskā atmiņa, kuru visai grūti izdzēst pat tad, ja valsts varas aparāts cenšas panākt šo notikumu izgaišanu mūsdienu latviešu apziņā. Mēs jau to esam piedzīvojuši- mums centās atņemt mūsu vēsturisko atmiņu PSRS laikos, tomēr rezultāts vispār zināms- Latvija atkal ir brīva, kaut varas gaiteņos joprojām liela ietekme ir promaskaviskajām aprindām.

Šogad Rīgā atļauts tikai viens pasākums pie Brīvības pieminekļa. Tur dosies Daugavas vanagu Latvijā organizācijas biedri, lai pieminētu leģiona laikus un kaujās pret necilvēcīgo Staļina režīmu kritušos cīņu biedrus. Manuprāt, pareizi rīkojusies Rīgas dome, liedzot citu organizāciju iecerētos pasākumus šajā vietā un laikā. Tie tautieši, organizācijas un biedrības, kuri tiešām vēlas godināt leģionāru piemiņu, pievienosies Daugavas vanagiem kaut individuālā kārtā. Bet idejai naidīgi noskaņotiem ļaudīm labāk aizvākties pie Pārdaugavas iemīļotā monstra.

Nobeigumā- ko teikt par Latviešu brīvprātīgo SS leģionu? Neapšaubāmi, ka tā bija smaga mūsu tautas drāma, jo latviešu asinis bagātīgi lija, lai realizētos cilvēknīdēja Hitlera plāni par pasaules kundzību. Tomēr- vai vairāk vērtas tās asinis, kuras lietas cilvēknīdēja Staļina armijas vienībās? Vai tad Staļinam bija citi mērķi kā Hitleram? Vai tiešām viens no viņiem būtu jāatzīmē kā pārāks par otru? Secinājumus atstāju lasītāju ziņā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
20

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
31

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
33

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
26

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
41

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
29
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi