Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Vēlreiz par sen zināmo

Druva
00:00
15.03.2008
6

vēsturnieks

Tā tas bija LPSR laikos, tas pats notiek tagad. Pie tam raksturīgi, ka neatkarību atguvušās Latvijas varas vīrus un sievas neuztrauc 9. maijs vai 13. oktobris, kad Rīgā pie sava pieminekļa plosās okupanti un to līdzskrējēji. Aukstus sviedrus varas vīriem uzdzen latviešu pulcēšanās pie Brīvības pieminekļa.

Labi zināms, ka 16. marts ir Latviešu brīvprātīgo SS leģiona piemiņas diena. Dažādu apsvērumu dēļ mūsdienu Latvijas valdošās aprindas cenšas izlikties, ka SS leģiona nav bijis. Kliedzošākais gadījums- 2006. gada metāla žogi ap Brīvības pieminekli.

Var jau aizmiegt acis un censties nepamanīt to, kas bijis. Bet SS vēsture pietiekami labi izpētīta. Tāpēc- neliels atgādinājums aizmāršām un paskaidrojums tiem, kas joprojām nesaprot vai arī „nesaprot” Latviešu brīvprātīgo SS leģiona vietu latviešu tautas vēsturē.

SS savā pamatā bija organizācija, kuru, protams, veidoja vācieši. Tāpēc, atstājot viņus ārpus šī jautājuma apspriešanas, pievērsīsimies tā saucamā „Waffen SS” (t.i. „Ieroču SS”) rindās esošajiem ārzemniekiem. Austrumu brīvprātīgo (ieskaitot „brīvprātīgos” piespiedu kārtā) lielākās etniskās grupas, kuras dienēja “Ieroču SS”, vācu vērmahta vai policijas vienībās, bija šādas: 300 000 krievu, 250 000 ukraiņu, 150 000 latviešu, 70 000 igauņu u.t.t. Tiem, kam grūtības ar skaitļiem, aizrādīšu, ka pirmās divas no minētajām tautām skaitliskā ziņā ir n reizes lielākas par latviešu tautu. Cēlonis šādai latviešu aktivitātei tikai viens- „Baigais gads”. Kas attiecas uz nevācu cilmes āriešiem, t.i. Rietumeiropas nevācu, bet ģermāņu valodas grupas tautām, kuros hitleriskā ideoloģija un propaganda saskatīja savus tuvākos sabiedrotos cīņā par „jauno Eiropu”, tad viņu devums bija visai pieticīgs. 1944. gada 31. janvārī SS rindās bija ap 4000 norvēģu, 5000 dāņu, 100 zviedru un uz šī fona izcēlās vienīgi Beļģijas flāmi- 18 500 karotāju. Atmetot jebkādu ideoloģiju, nākas secināt, ka Latviešu brīvprātīgo SS leģions ir atstājis tik dziļas pēdas mūsu tautas vēsturē, kurām grūti ko pielīdzināt. Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku rindās- maksimums 40- 45 000 cīnītāju, Latvijas brīvības cīņu izskaņā armijas skaitliskais sastāvs nedaudz pārsniedza 70 000 karavīru, bet otrā pasaules kara laikā PSRS armijā iesaukto latviešu skaits sasniedza apmēram 90 000 sarkanarmiešu.

Rezultāts- lai kā augsti motivētu apsvērumu dēļ Latvijas politiķi censtos piesegt vai aizmirst šo vēstures lappusi, jāsecina, ka tieši Latviešu leģions jau sava skaitliskā sastāva dēļ vien atstājis visdziļākās pēdas mūsu tautas atmiņā. Vēl ir dzīvi latviešu leģionāri, daudz lielāks skaits to, kuru tēvi un vectēvi bijuši leģiona rindās. Kamēr viņi dzīvi, atmiņas nezudīs. Tā ir tautas vēsturiskā atmiņa, kuru visai grūti izdzēst pat tad, ja valsts varas aparāts cenšas panākt šo notikumu izgaišanu mūsdienu latviešu apziņā. Mēs jau to esam piedzīvojuši- mums centās atņemt mūsu vēsturisko atmiņu PSRS laikos, tomēr rezultāts vispār zināms- Latvija atkal ir brīva, kaut varas gaiteņos joprojām liela ietekme ir promaskaviskajām aprindām.

Šogad Rīgā atļauts tikai viens pasākums pie Brīvības pieminekļa. Tur dosies Daugavas vanagu Latvijā organizācijas biedri, lai pieminētu leģiona laikus un kaujās pret necilvēcīgo Staļina režīmu kritušos cīņu biedrus. Manuprāt, pareizi rīkojusies Rīgas dome, liedzot citu organizāciju iecerētos pasākumus šajā vietā un laikā. Tie tautieši, organizācijas un biedrības, kuri tiešām vēlas godināt leģionāru piemiņu, pievienosies Daugavas vanagiem kaut individuālā kārtā. Bet idejai naidīgi noskaņotiem ļaudīm labāk aizvākties pie Pārdaugavas iemīļotā monstra.

Nobeigumā- ko teikt par Latviešu brīvprātīgo SS leģionu? Neapšaubāmi, ka tā bija smaga mūsu tautas drāma, jo latviešu asinis bagātīgi lija, lai realizētos cilvēknīdēja Hitlera plāni par pasaules kundzību. Tomēr- vai vairāk vērtas tās asinis, kuras lietas cilvēknīdēja Staļina armijas vienībās? Vai tad Staļinam bija citi mērķi kā Hitleram? Vai tiešām viens no viņiem būtu jāatzīmē kā pārāks par otru? Secinājumus atstāju lasītāju ziņā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
26

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
18

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
23

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
20

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
22
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi