Aģentūras „Jaunie Trīs brāļi” (J3B) komisija pagājušajā nedēļā noraidīja igauņu celtnieku piedāvājumu Gaismas pili uzbūvēt par 40 procentiem lētāk nekā latvieši. Tas tāpēc, ka igauņiem it kā ir problēmas ar korupcijas standartu ievērošanu, savukārt Gaismas pils būvniecībā korupcijas novēršana pasludināta par vienu, no prioritātēm.
Pagājušajā ceturtdienā J3B diviem pretendentiem nosūtīja projekta dokumentus tehniskā un finansiālā piedāvājuma sagatavošanai. Šie pretendenti ir Nacionālā būvkompāniju apvienība, kurā ietilpst a/s „RBS Skals”, SIA „Skonto būve” un SIA „Re&Re”, un piegādātāju apvienība, kuras sastāvā ir SIA PBLC, SIA „Moduls Rīga” un SIA „PB fasādes”. Trešais pretendents — igauņu a/s „Merko Ehitus” un tā vietējais uzņēmums SIA „Merks” dokumentācijas vietā saņēma atgādinājumu par nebūšanām, kas būvētājus piemeklējušas Igaunijā.
Korupcijas novēršanai pastiprinātu uzmanību liek pievērst kopā ar sabiedrību par atklātību „Delna” ar J3B un Kultūras ministriju parakstītā vienošanās, ka Gaismas pils celtniecība būs „maksimāli atklāta, sevišķu uzmanību
pievēršot augstiem pretkorupcijas un ētikas principiem ne tikai valsts pārvaldē, bet arī uzņēmējdarbības vidē”.
Kādi tad ir šie principi? Pretkorupcijas deklarācija, kas atrodama J3B interneta vietnē, noteic, ka līguma slēdzējs „neizdarīs pretlikumīgas darbības, par kuru veikšanu draud kriminālatbildība”. To, vai tādas darbības ir bijušas, noteiks tiesa, lai gan tiesāšanās, kas dažkārt saistīta ar matu skaldīšanu, par veselīgu attieksmi pret saistībām, protams, neliecina. Vēl deklarācija prasa, lai līguma slēdzējs regulāri informētu pasūtītāju par maksājumiem, noslēgtajiem līgumiem, aģentiem, pārstāvjiem un citiem uzņēmējdarbības ķēdē iesaistītajiem.
Igaunijas ģenerālprokuratūra J3B pavēstījusi, ka Igaunijā pret „Merko” ierosināta krimināllieta par vairākkārtēju kukuļdošanu, kurā iesaistīts gan uzņēmums, gan uzņēmuma pārraudzības padomes priekšsēdētājs Tomass Annuss. Ja apsūdzētie tiks notiesāti, uzņēmumam var piespriest naudassodu līdz 11 miljoniem latu, taču sliktākajā gadījumā — to likvidēs.
Šādam notikumu pavērsienam ir divi aspekti. No vienas puses — lai kā arī būtu, bibliotēkas būvētāji ir atbrīvojušies no nopietna konkurenta uz tiesībām celt daudzus miljonus vērto ēku. Mazāka konkurence nozīmē lielākas iespējas diktēt savas cenas. No otras puses, šī ir cena par augstajiem standartiem, ko bibliotēkas celtniecības pārraugi paši ir noteikuši. Problēmas ar darījumiem Igaunijā varētu arī neietekmēt bibliotēkas celtniecību Latvijā — tomēr, ja arī uzņēmējs netiek likvidēts, ierosināta krimināllieta neviena uzņēmuma tēlu negrezno. Līdz ar to notikušais J3B radīja morālas dilemmas situāciju: vai dot iespēju sevi parādīt tiem, kas projektu gatavi realizēt krietni lētāk, vai arī pieturēties pie augstajiem standartiem un prasībām nevainojamas reputācijas, kas arī maksā naudu.
Atraidīt vienu pretendentu no konkursa tagad ir vieglāk nekā vēlāk — taču nav teikts, ka izdevīgāk. Ja „Merko” nesaņem projekta dokumentāciju, tas tālākajās sarunās iesaistīties nevar. Tādējādi J3B, vienreiz pasakot savu spriedumu morālajā situācijā, izvairās no nepieciešamības atgriezties pie šī jautājuma nākotnē. Līdz ar to — kamēr Igaunijas juridiskā sistēma sējumu kaudzēs ir apkopojusi dokumentus, lai sāktu tiesvedību pret „Merko”, latvieši tiem jau ir sprieduši tiesu.
„Merko” gan pauž viedokli, ka no Gaismas pils projekta atstādināti ne jau tiesvedības dēļ, bet gan ekonomisku apsvērumu dēļ. Savukārt J3B direktors Zigurds Magone pagājušajā nedēļā, skaidrojot lēmumu atteikt tiesības piedalīties „Merko”, tik aktīvi skaidroja savu pozīciju, ka nonāca pretrunās ar sevi. Viņš teica, ka 87 miljoni latu — summa, par kādu ēku būvēt piedāvā „Merko” — aptuveni atbilst būvmateriālu un tehnisko iekārtu izmaksām, līdz ar to „Merko” vai nu četrus gadus strādniekiem nemaksātu algas, vai arī pēc līguma noslēgšanas nāktu prasīt papildu finansējumu. Vienlaikus viņš pavēstīja, ka „Merko” pēc atraidījuma var saukt visādas summas, jo tam vairs nav saistoša to realizācija, turklāt — projekta izmaksas varot teikt tikai tie, kas iepazinušies ar projektu un tajā ietvertajām prasībām. Šeit vietā ir jautājums — ja „Merko” nav pamata runāt par 87 miljoniem latu, kā Latvijas būvnieki var runāt par 139 miljoniem, savukārt Z. Magone pats — par to, kādiem darbiem pietiek ar 87 miljoniem un kādiem ne? Par agru notiesāja konkurentu un izslēdza no spēles, lai konkursa norise pati izskatītos pēc caurspīdīguma parauga. Kā kronis visam ir Z. Magones piebilde, ka „Merko” piedāvājums ļaus J3B „vēl uzstājīgāk” prasīt izmaksu samazinājumu tiem pretendentiem, kas izturējuši pretkorupcijas kritērijus. Kopš kura laika sacensības samazināšana un lētākā piedāvājuma izslēgšana ir saistīta ar mēģinājumiem samazināt izmaksas?
Šādā veidā turpinot, priekšstatu par konkursa un tālākās būvniecības fāzes caurspīdīgumu radīt neizdosies. Uzraugi tik cītīgi meklē nebūšanas konkurentu aktīs, ka efekts drīzāk ir cits — ar saviem ātrajiem un kategoriskajiem lēmumiem tie raisa šaubas par atklātību pašu izvērtēšanas un izvēlēšanās procesos, lai arī cik labi nodomi tiem nebūtu.
Komentāri