Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Popularitātes ieroči

Druva
23:00
31.03.2008
19

Mūsdienās pasauli iekarot ir vienkārši. Agrāk bija nepieciešams transports, nauda, ieroči, cilvēki un viss pārējais, kas veido varu. Mūsdienās vajadzīga ir tikai vēlēšanās un kaut neliela izpratne par informācijas vadības likumsakarībām.

Šajā ziņā nav pārsteidzošs Nīderlandes parlamenta deputāta Gērta Vildersa gājiens, sagatavojot antiislāma filmu „Fitna” un ievietojot to internetā. Politikā pazīstamība un publicitāte ir būtiska, un šādā veidā, publiskojot savu audiovizuālo ražojumu, viņš pēkšņi ir kļuvis zināms visā pasaulē.

Filmas veidotājs ir paņēmis atsevišķas Korāna vārsmas, kurās pausta neiecietība pret „neticīgajiem”, un papildinājis tās ar vardarbīgiem vizuāliem materiāliem, kuros redzamas islāmticīgu cilvēku pastrādātās traģēdijas. Iekļauti ir visi asiņainākie pēdējo gadu notikumi: 2001. gada 11. septembra uzbrukumi Ņujorkai, 2004. un 2005. gada terora akti Madridē un Londonā, ķīlnieku nogalināšana, pārgriežot rīkli. Redzama ebreju zākāšana, radikāli sprediķi un kronis visam — islāmticīgie nacisti, kas ebrejiem sola „īstu” holokaustu un transparentos slavē Ādolfu Hitleru.

Ja neskaita nacistiski noskaņotus musulmaņus, tad pārējie filmas sižeti ir bijusi ārzemju ziņu ikdiena. Ja tos vai ik dienas redzam TV ekrānos, rodas priekšstats par pravieša Muhameda sekotājiem.

Likumsakarīgi, ka atšķirības zīme „musulmanis” liek ar aizdomām raudzīties uz visiem islāmticīgajiem, kaut īsti nezinām, ko islāms māca.

No musulmaņu pasaules viss izskatās citādi. Šaubos, vai kāds ir savācis datus par to, cik daudz cilvēku pasaulē ir gatavi atdot dzīvību reliģijas vārdā, taču sliecos domāt, ka vairums musulmaņu nav tādi. Tomēr no musulmaņu viedokļa krusta kari vēl nav beigušies, un Rietumvalstis nāk un iejaucas lietās, kurās tām nevajadzētu iejaukties, lai kontrolētu to, ko tik viegli nevar kontrolēt.

No islāmticīgo skatu punkta Eiropā avīžnieki drukā viņu reliģiju aizvainojošas karikatūras, politiķi taisa propagandas filmas, lielvalstu armijas nāk un okupē viņu valstis vai palīdz citām valstīm atņemt viņiem vēsturiski piederošās teritorijas. Šeit nav runas par to, ka atbilde uz rietumnieka paustu nicinājumu vai vīpsnu drīkst būt asiņains uzbrukums, taču izpratne par upuriem un iebrucējiem abās pusēs ir atšķirīga. Pašlaik notiekošais nav nedz kultūru sadursme, nedz ceturtais pasaules karš, bet gan šauru ideoloģisku novirzienu cīņa, kurā katra puse cenšas iegūt maksimālu labumu — tai skaitā G.Vilderss.

Bet stāsts bija par to, kā kļūt populāram. G.Vilderss nav atklājis Ameriku, viņš tikai ir praktiski parādījis, cik tas ir vienkārši. Nepieciešams izvēlēties kutelīgu un pretrunīgi vērtētu jautājumu, tajā skaidri pateikt, kas ir kas (efektīvāk ir teikt to, kas ir slikti), uzskatāmi izklāstīt idejas, kā piemērus izmantojot pieeju, kas daudziem var likties nepieņemama. Saņemot iebildes, nepieciešams vēl stingrāk palikt pie sava un vēl skaidrāk pateikt, kas ir slikti un kuri ir ienaidnieki. Publiskie skandāli palīdz veidot „sniega bumbas” efektu. Un tad beidzot noteiktā dienā, par spīti visiem ierobežojumiem, ražojumu publiskot. Strīdīgā darba kvalitāte ir otršķirīga, svarīga ir uzmanība, kādu tas piesaistījis.

To G.Vilderss mācējis ļoti labi. Viņa filmu kritizējušas organizācijas un indivīdi, pat ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns. Tie, kam vajadzēja zināt, ka skandālu nogalinātu klusēšana, ir lielākie runātāji. Tāpēc katliņš vārās un visi saskrien filmu noskatīties. Vēstījums sasniedz publiku.

Cits stāsts ir par to, ko katrs skatītājs filmā saskata. Es noskatījos bez īpašām emocijām. To, cik viegli ir samontēt kadrus un izvēlēties no konteksta izrautus tekstus vajadzīgā vēstījuma paušanai, pirms pāris gadiem varēja redzēt filmā „Baltijas nacisms”. Nedz tā, nedz arī „Fitna” nav propagandas šedevrs, tomēr, spriežot pēc interneta video vietnēs lasāmajām skatītāju atsauksmēm, gluži pa tukšo G.Vildersa pūles nav bijušas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi