Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Popularitātes ieroči

Druva
23:00
31.03.2008
11

Mūsdienās pasauli iekarot ir vienkārši. Agrāk bija nepieciešams transports, nauda, ieroči, cilvēki un viss pārējais, kas veido varu. Mūsdienās vajadzīga ir tikai vēlēšanās un kaut neliela izpratne par informācijas vadības likumsakarībām.

Šajā ziņā nav pārsteidzošs Nīderlandes parlamenta deputāta Gērta Vildersa gājiens, sagatavojot antiislāma filmu „Fitna” un ievietojot to internetā. Politikā pazīstamība un publicitāte ir būtiska, un šādā veidā, publiskojot savu audiovizuālo ražojumu, viņš pēkšņi ir kļuvis zināms visā pasaulē.

Filmas veidotājs ir paņēmis atsevišķas Korāna vārsmas, kurās pausta neiecietība pret „neticīgajiem”, un papildinājis tās ar vardarbīgiem vizuāliem materiāliem, kuros redzamas islāmticīgu cilvēku pastrādātās traģēdijas. Iekļauti ir visi asiņainākie pēdējo gadu notikumi: 2001. gada 11. septembra uzbrukumi Ņujorkai, 2004. un 2005. gada terora akti Madridē un Londonā, ķīlnieku nogalināšana, pārgriežot rīkli. Redzama ebreju zākāšana, radikāli sprediķi un kronis visam — islāmticīgie nacisti, kas ebrejiem sola „īstu” holokaustu un transparentos slavē Ādolfu Hitleru.

Ja neskaita nacistiski noskaņotus musulmaņus, tad pārējie filmas sižeti ir bijusi ārzemju ziņu ikdiena. Ja tos vai ik dienas redzam TV ekrānos, rodas priekšstats par pravieša Muhameda sekotājiem.

Likumsakarīgi, ka atšķirības zīme „musulmanis” liek ar aizdomām raudzīties uz visiem islāmticīgajiem, kaut īsti nezinām, ko islāms māca.

No musulmaņu pasaules viss izskatās citādi. Šaubos, vai kāds ir savācis datus par to, cik daudz cilvēku pasaulē ir gatavi atdot dzīvību reliģijas vārdā, taču sliecos domāt, ka vairums musulmaņu nav tādi. Tomēr no musulmaņu viedokļa krusta kari vēl nav beigušies, un Rietumvalstis nāk un iejaucas lietās, kurās tām nevajadzētu iejaukties, lai kontrolētu to, ko tik viegli nevar kontrolēt.

No islāmticīgo skatu punkta Eiropā avīžnieki drukā viņu reliģiju aizvainojošas karikatūras, politiķi taisa propagandas filmas, lielvalstu armijas nāk un okupē viņu valstis vai palīdz citām valstīm atņemt viņiem vēsturiski piederošās teritorijas. Šeit nav runas par to, ka atbilde uz rietumnieka paustu nicinājumu vai vīpsnu drīkst būt asiņains uzbrukums, taču izpratne par upuriem un iebrucējiem abās pusēs ir atšķirīga. Pašlaik notiekošais nav nedz kultūru sadursme, nedz ceturtais pasaules karš, bet gan šauru ideoloģisku novirzienu cīņa, kurā katra puse cenšas iegūt maksimālu labumu — tai skaitā G.Vilderss.

Bet stāsts bija par to, kā kļūt populāram. G.Vilderss nav atklājis Ameriku, viņš tikai ir praktiski parādījis, cik tas ir vienkārši. Nepieciešams izvēlēties kutelīgu un pretrunīgi vērtētu jautājumu, tajā skaidri pateikt, kas ir kas (efektīvāk ir teikt to, kas ir slikti), uzskatāmi izklāstīt idejas, kā piemērus izmantojot pieeju, kas daudziem var likties nepieņemama. Saņemot iebildes, nepieciešams vēl stingrāk palikt pie sava un vēl skaidrāk pateikt, kas ir slikti un kuri ir ienaidnieki. Publiskie skandāli palīdz veidot „sniega bumbas” efektu. Un tad beidzot noteiktā dienā, par spīti visiem ierobežojumiem, ražojumu publiskot. Strīdīgā darba kvalitāte ir otršķirīga, svarīga ir uzmanība, kādu tas piesaistījis.

To G.Vilderss mācējis ļoti labi. Viņa filmu kritizējušas organizācijas un indivīdi, pat ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns. Tie, kam vajadzēja zināt, ka skandālu nogalinātu klusēšana, ir lielākie runātāji. Tāpēc katliņš vārās un visi saskrien filmu noskatīties. Vēstījums sasniedz publiku.

Cits stāsts ir par to, ko katrs skatītājs filmā saskata. Es noskatījos bez īpašām emocijām. To, cik viegli ir samontēt kadrus un izvēlēties no konteksta izrautus tekstus vajadzīgā vēstījuma paušanai, pirms pāris gadiem varēja redzēt filmā „Baltijas nacisms”. Nedz tā, nedz arī „Fitna” nav propagandas šedevrs, tomēr, spriežot pēc interneta video vietnēs lasāmajām skatītāju atsauksmēm, gluži pa tukšo G.Vildersa pūles nav bijušas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
12

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
16

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
24

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
31

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
28

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
46
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi