Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Viņiem vajag parakstus

Druva
23:00
21.04.2008
5

Līdz maija vidum ļaudis var parakstīties par referenduma rīkošanu saistībā ar grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”. Šādā veidā biedrība „Sabiedrība citai politikai” vēlas sev nodrošināt tautas simpātijas un atbalstītāju pulku. Un nešaubos, ka viņiem tas izdodas.

Kurš gan negrib sev un citiem lielāku pensiju vai citus labumus? Visi grib. Un, izrādās, ka tas ir pavisam vienkārši. Vajag tikai sarīkot referendumu, kurā tauta nobalso, ka grib lielas pensijas, lielas algas, labu valdību un gudrus bērnus — un taps attiecīgs likums.

Latvijas politiķi dažkārt mēdz viens otru apsaukāt par populistiem, lai arī ko šis vārds nenozīmētu. Viena no populisma izpausmēm ir runāt to, ko tauta vēlas dzirdēt. Tā ir orientēšanās uz tautas noskaņojumu, jo, darot tā, kā tauta grib, var iegūt popularitāti un reitingus. Pie mums modē ir vēl kāds jēdziens, kura nozīme ir teju pretēja — „nepopulāri lēmumi”. Tādus pieņem tie politiķi, kas domā, ka ar savu darbību raugās nākotnē un viņu lēmumi ir labi nākamībai, lai arī tie rada tuvredzīgās tautas protestus. Nepopulārs gandrīz vienmēr ir budžets, jo valsts naudu nedod visiem, kas to vēlas. Tomēr īstais iemesls, kāpēc Latvijas budžetam būtu jābūt nepopulāram, gan ir cits, proti, pārpalikums tiek panākts uz sociālā budžeta rēķina, lai gan tieši no tā maksātas pensijas.

Ideja par pensiju palielināšanu gan ir populārs lēmums — par spīti tam, ka Labklājības ministrija norāda: ar tik lielām pensijām, kādu sola „Cita politika”, pensiju nauda izbeigsies pāris gadu laikā. Un tad atkal būs jāpieņem nepopulāri lēmumi, atņemot lielās pensijas, palielinot pensionēšanās vecumu un paaugstinot nodokļus.

„Sabiedrības citai politikai” pārstāvis Aigars Štokenbergs stāsta, ka lielās pensijas gan nav jāmaksā no sociālā budžeta iekrājumiem. „Tas, ko mēs piedāvājam, ir līdzekļu iegūšana, efektivizējot valsts pārvaldi, samazinot valsts nelietderīgos tēriņus, izskaužot aplokšņu algas, kā arī mainot nodokļu sistēmu.”

Izrādās, ka A. Štokenbergs šādi jau nācis klajā ar jaunas partijas priekšvēlēšanu programmu. Galu galā, ja jau valstī pārvalde ir tik neefektīva, pastāv aplokšņu algas un valsts nauda tiek tērēta nelietderīgi, tas nozīmē, ka neviena no pašlaik valdībā vai Saeimā pārstāvētajām partijām nav spējīga neko sakārtot. Tāpēc nāks A. Štokenbergs ar komandu un visu izdarīs. Vien retorika pārlieku līdzīga citam sakārtotājam, vārdā Einars Repše, kas ar savu „Jauno laiku” arī savulaik solīja visu atrisināt, cīnīties pret ierēdņiem. Tā viņi sola vēl šobaltdien.

„Citas politikas” piedāvājums par pensijām jau no paša sākuma ir bijis popularitātes gūšanas projekts. Pirmkārt, likuma pants, par kura grozīšanu ir runa, attiecas uz pārejas noteikumiem, kas spēku zaudēs nākamā gada decembrī. Tas nozīmē — ja sociālais budžets līdz tam laikam vēl nebūs izjucis, pensionāriem jau tāpat tiks krietni palielināts sociālā nodrošinājuma pabalsts un līdz ar to arī pensijas. Un, kad spēku zaudēs pārejas noteikumi, pensijas tiks aprēķinātas tā, kā likumā ir plānots jau tagad.

Otrs aspekts, kas liek domāt par šo iniciatīvu tikai kā ļaušanos tautas noskaņojumam, ir neizskaidrotie piedāvātie koeficienti, ar ko sociālā nodrošinājuma pabalsts jāreizina. Atkarībā no darba stāža, šis pabalsts, kas pašlaik ir 45 lati, tiks reizināts ar koeficientu no 3 līdz 4,5. Tas nozīmē, ka minimālā pensija līdz nākamā gada 31. decembrim varētu svārstīties robežās no 180 līdz 270 latiem. Pašlaik koeficients, ar ko tiek reizināti šie 45 lati, ir robežās no 1,1 līdz 1,7. Un tagad jautājums: kāpēc jaunie koeficienti ir no 3 līdz 4,5? Kāpēc ne no 4 līdz 10?

Trešdaļai Latvijas pensionāru — tie ir vairāk nekā 150 tūkstoši cilvēku — ikmēneša ienākumi nepārsniedz simts latus. 68,9 procenti saņem pensiju robežās no 100 līdz 200 latiem. Ja cilvēks, kurš visu mūžu nostrādājis, saņem smieklīgu pensiju, protams, ir pamats rūgtumam, savukārt paraksts par referenduma rīkošanu var būt solis, lai kaut nedaudz atvieglotu smagos apstākļus. Tāpat jāņem vērā, ka pensijas jau kopš neatkarības atjaunošanas un iepriekšējā režīma sociālās sistēmas sagraušanas ir bijis jautājums, kura risināšana atlikta līdz laikam, „kad būs labāk”. Jostas savā laikā aicināja savilkt arī Andris Šķēle, panākot, ka strādājošie nevar saņemt pilnu pensiju. Šāda taupīšana uz mūžu nodzīvojušo cilvēku rēķina ir bijusi valsts pateicība par atdotajiem gadiem un maksātajiem nodokļiem. Līdz ar to ir saprotama cilvēku samērā lielā aktivitāte parakstu vākšanas vietās jau pirmajās dienās.

Un tomēr, paužot atbalstu kādai politiskai iniciatīvai, ir vērts paskatīties arī, kas tie par ļaudīm, kas aicina pulcēties zem saviem karogiem. „Citas politikas” pieeja pašlaik neliecina, ka viņi būtu gaismas nesēji, kas labāk par citiem labklājību dēstīs un valsti sakārtos. Viņiem vajag tikai parakstus. Ja būtu citādi, viņi vispirms atnāktu un atrastu naudu, tikai tad to dalītu pensionāriem un citiem, kam pietrūkst.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
12

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
16

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
24

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
31

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
28

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
46
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi