Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Latvija. Neatkarīga. Un mūsu

Druva
23:00
02.05.2008
7

Sapņi un īstenība Bernards Kublinskis, Cēsu Romas katoļu draudzes mācītājs

– Kad domājam, fantazējam par neatkarību, viss šķiet daudz vienkāršāk. Kad cīnījāmies par neatkarību, visi cerēja, ka būs labāka dzīve, jo bija atmiņā, ka Ulmaņa laikā Latvija iekaroja vietu Eiropā. Tāpat jābūt arī tagad.

Bet neatkarība vienmēr veidojusies grūti. Sapņojām par brīvu valsti, bet, kad bija jārīkojas, gaidījām, ka nāks kāds un pateiks, ko darīt. Latvieši vienmēr bijuši strādīga tauta, un zeme viņiem bijusi būtiska, svēta. Nevajadzēja ne brigadieri, ne vagaru. Karš izpostīja ģimenes, varu maiņas – strādīgumu. Cilvēki pierada pie bezatbildības, atrada no darba entuziasma.

Neatkarība ir iegūta, bet kļuvusi atkarīga no partijām. Satversme jau pirmās Latvijas laikā nebija pilnīga. Jā, tā ir liberāla, garantē demokrātiju. Un vara kļūst atkarīga no politiskām partijām. Tā bija toreiz, tā ir tagad. Esam saskaldīti, katrs velk uz savu pusi. Ne viens vien partijas izmanto personīgām vajadzībām. Tie, kuri ir pie varas, aizmirst upurus, kas nesti. Valdība stāv kā uz viena riteņa, nezinādama, kā braukt. Nav cilvēku, kuri varētu valstī strādāt tautas labā. Ir sajūta, ka tos, kuri

pie varas, neinteresē neatkarība, bet bizness. Tiklīdz tiek pie varas, tā cilvēks mainās, aizmirst, ka solījis kalpot tautai.

Alkām pēc neatkarības, bet izmantot nemācējām. No neatkarīgās valsts pilsoņi brauc prom, atdodot vietu citiem. Vai ilgs laiks paies, kad Latvijā ies kā Francijā? Agrāk vecāki audzināja bērnus, tagad bērni vecākus, jo viņi pārzina tehnoloģijas, labāk izprot, kas pasaulē notiek. Viss tik strauji mainās, ka nespējam izsekot. Ja vecākiem jāsāk klausīt bērni, tas vairs nav prātīgi. Bet tā notiek visā pasaulē.

Garīgajā dzīvē cita situācija – līdz ar neatkarību ikviens Latvijā var neslēpt, ka ir ticīgs, var iet baznīcā.

Grūti spriest, kā rīkoties tālāk. Plānus kaļam, bet viss diemžēl atkarīgs no naudas. Cilvēki atkarīgi no iztikas. Paplašinās pasaule un sašaurinās tā vieta, kurai esi piederīgs.

Tautas samaisās, valstu robežas zūd. Tik viegli latviešiem izšķīst, pazust.

Kad sapratīsim, ka mums bija citi sapņi? Pārmaiņas var nākt tikai no augšas.

Pilnīga radoša brīvība Inese Lāce, Cēsu valsts ģimnāzijas direktores vietniece ārpusklases darbā

– Atskatoties pagātnē, nejūtos, ka padomju laikā es būtu nesusi verga nastu. Ja runājam par svētkiem, kuru rīkošanu vienmēr nācies uzņemties, tad pieņēmu svinēšanu tādu, kāda tā toreiz bija, aktīvi piedaloties pašdarbībā. Nevaru izlikties – priecīgi dziedāju dziesmas par pionieriem. Darbā ar jauniešiem nejutos ierobežota ne toreiz, ne tagad. Jāpiebilst gan, ka toreiz pirms notikuma bija jāatskaitās par iecerēto, bet tagad varu strādāt patstāvīgi. Esmu tādu cilvēku vadībā, kas uzticas, bet varbūt jau ar darbu izdevies radīt priekšstatu, ka uz mani var paļauties. Arī pasākumos, kurus pēdējā laikā nācies rīkot ārpus skolas, man dota pilnīga radoša brīvība. Novērtēju to, un šī brīvība ir ļoti nepieciešama. Toties arvien vairāk jūtu ētiskus momentus, ka ar svētku svinēšanas tradīcijām, ar runātajiem vārdiem nedrīkst nevienam nodarīt pāri, aizvainot atšķirīgi domājošos.

Ja esmu uzņēmusies atbildību par notikuma organizēšanu, tad tagad svarīgākais, lai pasākums nebūtu balagāns. Jāiegulda liels darbs, jo labi pasākumi neizdodas vienkārši tāpat. Padomju laikā lielākoties bija jādomā vienā virzienā – pētīt un attēlot komunistisko vēsturi. Lielākie pārdzīvojumi man saistās ar tautas atmodas tuvošanās laiku, ar pasākumiem, kurus rīkojot, jutām, ka kaut kas briest. Tie bija lieli masu pasākumi Pils parka estrādē – ”Čikāgas piecīšu” un E. Rozenštrauha koncerts. Viss pārveidojās, un es biju tur klāt.

Pilsoniskās brīvības ieguvums ir arī tas, ka ikvienam dota izvēle, ko darīt valsts svētkos, un nevienu vairs nekritizē par to, ja svētku dienā nolemj stādīt kartupeļus.

Kas ir mainījies

Elīna Gulbe, mācās 11. klasē, dzimusi mēnesi pēc Neatkarības deklarācijas pasludināšanas

– Rakstīju zinātniski pētniecisko darbu ”Cēsu Valsts ģimnāzijas vēsture pēc pedagoģisko sēžu protokoliem no 1945. līdz 1953. gadam”. Pētīju vairākas tēmas – kā noritējis mācību darbs, veidota disciplīna, organizēts internāts. Informāciju par toreizējo Cēsu 1. vidusskolu atradu Cēsu zonālajā arhīvā.

Ja nedomājam par pilsonisku brīvību, bet visu citu, kas skolā notiek, tad, manuprāt, cits nekas būtiski nav mainījies. Toreiz jauniešus daudz vairāk kontrolēja un uzmanīja. Jauniešu sanākšanās noteikti bija jābūt skolotājam, kas uzrauga – par ko runā un ko dara. Skolā pat vienu brīdi bija noteikums, ka nedrīkst pulcēties bariņos, starpbrīžos pa gaiteni drīkst staigāt tikai pa divi. Tā laikam centās uzturēt ne tikai disciplīnu, bet arī to, lai jauniešiem nerodas kopīgas idejas. Skolotājiem strikti prasīja uzsvērt valdošās ideoloģiskās nostādnes, viņi saņēma pārmetumus, ja to nedarīja katrā stundā.

Laiks, ko piedzīvojuši mani vecāki un vecvecāki, nav nemaz tik nesaprotams. Vecmamma, būdama skolotāja, man daudz stāstījusi, tāpēc varu iedomāties, kā padomju laikā bija dzīvot, kaut grūti salīdzināt iespējas, ko tagad dod vārda brīvība. Es tajā laikā iekļautos, bet ar tagadējām zināšanām un brīvību es, protams, to negribētu. Novērtēju šo laiku, jo skolā par jebkuru politisko aktivitāti varam droši izteikties, arī pateikt, ka premjerministrs nerīkojas pareizi. Protams, uzvedības noteikumi skolā pastāv, tie ir vajadzīgi, bet vairs nav tik strikti, kā padomju laikos. Jāpiebilst, ka mums ir dota brīvība rīkoties un runāt, bet nezinām, ko ar to darīt. Brīvība ir jāprot lietot, un to, manuprāt, cilvēkam māca ģimene.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
12

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
16

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
24

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
31

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
28

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
46
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi