Šovasar tikai četras rajona pašvaldības sadarbosies ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA), lai skolēniem piedāvātu darbu vasarā. Vai šī tradīcija rajonā pamazām izsīkst? Kas biedē pašvaldību vadītājus, un vai tiešām skolēni vasarā nevēlas strādāt un nopelnīt savu naudu?
Inese Menģele, Nītaures pagasta pašvaldības vadītāja: – Jau trešo gadu piedalāmies šajā skolēnu nodarbinātības pasākumā un esam apmierināti. Jāsaka – ļoti daudz bērnu gribētu strādāt, bet kādu darbu viņiem spējam piedāvāt? Ravēšanu un apkārtnes sakopšanu, jo šogad varam nodarbināt skolēnus tikai līdz 13 gadu vecumam. Īpaša uzmanība jāpievērš arī darba drošībai.
Bet jāsaka – laukos daudzi bērni darbu iemācās mājās, lauku sētās. Šajā gadījumā droši vien bērniem primārais, ka ir dota iespēja nopelnīt. Daudzi bērni meklē darbu arī citviet pagastā. Īpaši puiši vēlas nopelnīt. Un droši varu teikt, ka bērni pa vasaru nenīkst bezdarbībā. Pagājušajā gadā daudzi brauca uz Mālpils pusi lasīt zemenes. Cēlās četros no rīta un ar autobusiņu brauca strādāt. Ļoti daudz bērnu vasarā arī tepat apkaimes mežos sēņo un ogo, tā pelnot naudiņu. Noteikti bērniem katra iespēja nopelnīt savu naudiņu ir augstu vērtējama.
Viesturis Burjots, Inešu pagasta padomes komunālās daļas vadītājs:
– Šajā pasākumā piedalāmies jau vairākus gadus, arī šogad nolēmām piedalīties, jo negribas atteikt bērniem. Strādāt gribētāju pagastā tiešām netrūkst. Taču neliegšos un teikšu, ka kreņķu ir vairāk nekā vajag. Ir sarežģītas finansiālās lietas, jākārto milzu papīru
kalni
un
pastiprināti jādomā par darba drošību.
Šogad vasarā strādās gandrīz divdesmit skolēnu. Daudzi darbam vasarā piesakās jau vairākus gadus pēc kārtas, un ar šiem bērniem ir īpaši viegli strādāt. Taču, runājot par citām pašvaldībām, kuras šajā projektā nepiedalās, domāju, ka iemesls varētu būt tieši šī sarežģītā sistēma. Finansējums jāpieprasa, nezinot, cik bērnu darbam vasarā vispār pieteiksies, ir tikai prognozes. Pats domāju, kuri bērni varētu būt ieinteresēti šādā pasākumā. Un šo skaitu vēlāk izmainīt vairs nevar. Un ko darīt, ja mans pieteiktais skolēnu skaits nesanāk? Tās jau tad ir manas problēmas, kur šos skolēnus sameklēt. Turklāt jāsaka, ik gadu šie jautājumi kļūst sarežģītāki. Arvien lielāka atbildība un pienākumu slogs gulstas tieši uz pašvaldību pleciem. Un neslēpšu, ka arī šogad svārstījāmies par to, vai vispār šajā pasākumā piedalīties. Bet pozitīvais noteikti ir tas, ka, sasparojoties un tiekot galā ar grūtībām, spējam skolēniem vasarā darbu piedāvāt.
Ainārs Šteins, Līgatnes pilsētas domes priekšsēdētājs:
-Nevienu gadu līdz šim nebijām šajā NVA pasākumā piedalījušies, taču šogad to ļoti vēlējāmies izdarīt. Iesaistījām divus sociālos darbiniekus, kuri apzināja informāciju, domājām, kādus darbus skolēniem piedāvāsim un kas būs atbildīgie. Vairākas reizes zvanījām uz NVA Cēsu filiāli un interesējāmies par iesniedzamajiem dokumentiem. Mums katru reizi atbildēja, ka 10. maijā sāksies dokumentu iesniegšana un pieņemšana. Kad pienāca 10. maijs, zvanījām uz NVA, bet mums pateica, ka esam nokavējuši, jo pieteikums bijis jāiesniedz līdz aprīļa beigām. Pats runāju ar filiāles vadītāju un jautāju, kā šāda situācija izveidojusies?! Šobrīd gan Līgatnes pilsētas dome, gan visi strādāt gribošie pilsētas bērni ir palikuši ar garu degunu. Ja arī mēs bijām kļūdījušies un nebijām ko sapratuši, NVA tomēr varēja izrādīt iniciatīvu un pārjautāt, vai tiešām no Līgatnes nav neviena skolēna, kurš gribētu vasarā strādāt, ņemot vērā, ka sūtīt dažādas, manā skatījumā, nevajadzīgas informācijas viņiem laika pietiek. Esam apbēdināti par šādu rezultātu.
Pašvaldība ir tik bagāta, cik ir. Protams, tas ir liels papīru darbs, jāpiesaista dažādi darbinieki, kas par strādājošiem bērniem rūpētos. Bet tā kā bija paredzēts finansējums, bijām gatavi arī uzņemties visu birokrātiju. Domāju, ka bērniem jādod iespēja vasarā strādāt. Arī šogad, kā katru gadu, pāris bērniem darbu vasarā piedāvāsim, bet tas, protams, būs krietni mazāk nekā tad, ja būtu iesaistījuši NVA piedāvātajā pasākumā. Bija laba iecere, kas neizdevās. Jo šī NVA ideja – ka varam piedāvāt skolēniem strādāt, nopelnīt pirmo naudiņu un iemācīties atbildību pret darbu – ir lieliska. Neesmu slēpis, ka pats jau 12 gados sāku strādāt un nopelnīju savu pirmo mopēdu, gumijas laivu un daudz ko citu. Iniciatīva, ka mazie- 13 gadus vecie bērni- var strādāt un mācīties kādu darbu, bija ļoti laba. Diemžēl kritiskās informācijas apmaiņas dēļ šogad esam palikuši maliņā.
Alfs Lapsiņš, Stalbes pagasta padomes priekšsēdētājs:
– Vienu gadu šajā NVA pasākumā piedalījāmies un bērni strādāja. Taču ir tik daudz blakus noteikumu, kuri pašvaldībai ir jānodrošina – jābūt cilvēkam, kurš skolēnus uzrauga, bet neviens to īsti negrib uzņemties. Jādomā par darba drošību, jāpiemeklē pienākumi, kas atbilst katra spējām. Ir bērni, kuri noteikti vasarā darbu meklē, taču tā nav, ka skolēni stāvētu rindā pie pašvaldības un gaidītu, kad viņiem iedosim darbu.
Komentāri