Rit eksāmenu laiks skolās. Kā jau katru gadu, arī šogad parādās atjautīgi ļaudis, kas jauniešiem mēģina pārdot centralizēto eksāmenu jautājumus un atbildes. Var teikt arī citādi — kā jau katru gadu, atrodas skolēni, kas gatavi maksāt, lai iepriekš uzzinātu eksāmenu jautājumus un varētu vieglāk sagatavoties eksāmeniem.
Viena problēma ir tajā, ka eksāmenu jautājumu gatavotāji cilvēki vien ir, jo vairāk cilvēku šajā procesā iesaistīti, jo lielāka iespēja, ka kaut kur kādam paslīdēs roka un slepenā informācija parādīsies priekšlaicīgi. Nav vērts spriedelēt par to, kurš eksāmena ceļā no tapšanas līdz piegādei skolās ir visvājākais. Skaidrs ir tas, ka pietiek tikai ar vienu cilvēku, lai visa slepenība būtu vējā.
Ikgadējais eksāmenu pirkšanas drudzis Izglītības satura un eksaminācijas centram (ISEC) ļauj prognozēt, ka viņu virzienā tiks raidīti vaicājoši skati par to, vai sludinājumi, kas tiek šad tad manīti, un piedāvājumi, kas tiek izteikti maksātspējīgajiem, ir kaut kādā veidā saistīti ar centra darbību. ISEC var uzelpot, ja atklātībā nenonāk autentiski eksāmenu jautājumi. Un, kamēr nav informācijas par šādu noplūdi, tikmēr ISEC var mazgāt rokas nevainībā.
Un patiešām — ne jau eksaminētāji un eksāmenu jautājumu veidotāji ir pie vainas, ka eksāmenu jautājumu bizness zeļ un plaukst. Atjautīgi un drosmīgi ļaudis ievieto sludinājumus, ka piedāvā interesējošus eksāmenu jautājumus, un interesenti atrodas — līdz ar to problēmas sakne ir tajā, ka šajā tirgū ir pieprasījums. Parādībai gadu no gada aktualizējoties, jāuzzina – jaunieši vēlas maksāt par to, ko var dabūt bez maksas.
Pamatizglītības vai vidējās izglītības programma nav paredzēta tikai izredzētajiem, un cilvēkam, kas regulāri apmeklējis skolu un iedziļinājies mācību vielā, bez pārcilvēciskām pūlēm būtu jāspēj tās prasības izpildīt. Ja tas neattur skolēnus no neētiskas rīcības, jāvaicā, vai tie, kas interesējas par eksāmenu jautājumiem, baidās pārbaudes darbos izgāzties, vai arī vēlas ar labāku atzīmi beigt skolu. Ja izvēlamies pirmo atbildes variantu, tas ir signāls par procesiem, kas noris mūsdienu skolās — kāpēc varētu būt tā, ka skolēni netiek līdzi mācību programmai, baidās izkrist eksāmenos vai arī vienkārši nav motivēti gatavoties eksāmenam, jo eksāmena cena viņu vērtējumā ir zemāka, nekā ieguldītās pūles mācīšanās laikā. Ja izvēlamies otru variantu, iespējams saskatīt kādu problēmu saistībā ar centralizēto eksāmenu nozīmi skolēna tālākajās gaitās.
Centralizētie eksāmeni īpaši svarīgi, beidzot 12. klasi. Tie ir biļete uz studijām augstskolā, kur mūsdienās nereti vairs neinteresē nekas cits, kā vienīgi tas, kā topošajam studentam ir veicies centralizētajos eksāmenos. Šāda sistēma daudziem ievērojami atvieglo dzīvi. Vairs nav nepieciešami bezgala daudzi eksāmeni, jauniešiem nav tik daudz stresa, un nav viens un tas pats jādara divreiz. Jaunietis skaidri zina — ja viņš ir spējis uzrādīt teicamus rezultātus centralizētajos eksāmenos, viņam visas durvis ir vaļā. Gan tās, kas ved uz gadiem izsapņotas nozares gaiteņiem, gan tās, kas šķiet pievilcīgas, taču pilnīgi nezināmas.
Pieļaujot, ka daļu no eksāmenu pirkšanas motivācijas nosaka šādi apsvērumi, jāvaicā, kādus efektus ilgtermiņā rada sistēma, kas paredz studentus universitātēs uzņemt bez iestājeksāmeniem. Viens no iespējamajiem efektiem var būt tāds, ka, aizvien pieaugot centralizēto eksāmenu nozīmei, aizvien vairāk ļaužu apsvērs neētiskus un nelikumīgus ceļus, kā tos nokārtot teicami. Uzlabojoties cilvēku ekonomiskajam stāvoklim, paplašinās to preču un pakalpojumu klāsts, par ko tie gatavi maksāt. Un, ja reiz var atļauties, kamdēļ nenopirkt eksāmenu?
Te gan vietā piebilst, ka liela daļa jauniešu, kas interesējas par iespējām iegādāties eksāmenu jautājumus, parāda tādu naivumu, kas neiet bezemociju kopā ar pieeju savas dzīves sakārtošanai. Spriežot pēc presē aplūkotajiem eksperimentu un pieredzes stāstiem, eksāmenu jautājumu tirgus ir muļķu meklēšanas pasākums. Tai nu piedāvāti tiek pašsacerēti eksāmenu jautājumi vai pērnā gada varianti, vai arī tiek piesolīts eksāmenu jautājumus piesūtīt tikai dažas minūtes pirms eksāmena sākuma — ja tas netiek izdarīts, kur nu vēju vairs noķersi.
No šiem žurnālistikas stāstiem var secināt, kas ir ļaudis, kuri pretendē uz labiem rezultātiem eksāmenos, budžeta vietām augstskolā un citiem labumiem jaunajā dzīves cēlienā. Pareizāk sakot, viņi ir tie, kas šādā veidā mēģina konkurēt ar tiem, kas spēj un grib rezultātus sasniegt paši saviem spēkiem. Kamēr veikli darboņi spēs šo sabiedrības daļu izmantot savtīgos nolūkos, nekas traks patiesībā nenotiek — iespējams, kāds vēl nāks pie prāta un sāks mācīties. Bet, ja tirgū parādās autentiski eksāmenu jautājumi, tad priekšnoteikumi, kas veicinājuši interesi par eksāmenu tirgošanu, var izrādīties itin sāpīgi tiem, kas nākotnē gaida labus jaunos speciālistus un cilvēkus ar ētisku attieksmi pret dzīvi — tie, kas grib un var vienmēr visu nopirkt, veidos pārlieku lielu sēnalu piemaisījumu.
Komentāri