Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Gads ar prezidentu

Druva
23:00
02.06.2008
4

Pagājušajā nedēļā apritēja gads kopš Valsts prezidenta amatā ievēlēts Valdis Zatlers. Prezidenta pienākumus viņš sāka pildīt jūlijā, tomēr jau kopš ievēlēšanas dienas nonāca pārmetēju un atbalstītāju krustugunīs. Šie kautiņi ir atstājuši nedziedējamas rētas prezidenta tēlā, ko viņš mēģinājis aizlāpīt ar vārdiem un lēmumiem, bet tas izdevies ne vienmēr.

Pirms ievēlēšanas Valdis Zatlers bija itin labi pazīstams un ieredzēts traumatologs. Tas viņam būtu nodrošinājis kaut nedaudz labākas sākuma pozīcijas nekā Vairai Vīķei-Freibergai, kas pirms ievēlēšanas bija krietni mazāk zināma publiski. Tomēr izvērtās citādi — ar „shēmošanas” palīdzību ievēlētais V.Zatlers kļuva par opozīcijas un tās draugu uzbrukumu objektu. Uzbrukums V.Zatleram bija domāts kā uzbrukums valdošajai koalīcijai, uzskatot, ka tās izvēlētais prezidents nav nekas vairāk kā koalīcijas paplašinājums. Šajā strīdā nemaz nebija svarīgi, vai V.Zatleram ir politiķa dotumi, vienkārši vajadzēja pierādīt, ka viņš ir slikts. Un, ja atradās vairāk vai mazāk pamatotas iebildes, jo sliktāk viņam un jo labāk tiem, kas prezidenta vēlēšanās Saeimā balsoja pret viņu.

Uz jaunā prezidenta pirmo gadu var raudzīties dažādi. Var izvērtēt, kas noticis tik sāpīgajā “pateicību” jomā, un var palūkoties, kā V.Zatlers ir spējis sevi parādīt prezidenta amatā.

Kas attiecas uz pirmo aspektu, šeit nekādu īpašu izmaiņu nav. Atzīstot, ka pārmetumi par nedeklarētu pateicību pieņemšanu no pacientiem nav V.Zatlera individuāla, bet gan veselības aprūpes problēma, tālāk par runāšanu neesam tikuši. Veselības ministrijā tika izveidota darba grupa ārstu pateicību jautājuma risināšanai, aprīlī tā nāca klajā ar secinājumu, ka pateicību sērgu var uzveikt, ceļot ārstu algas un nosakot administratīvo atbildību gan tiem, kas pateicības dod, gan tiem, kas tās pieņem. Intervijā „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” veselības ministrs Ivars Eglītis rezumēja, ka „laiks un sabiedrības gan vienas puses, gan otras labklājība, labturība, izglītība, kultūra un tamlīdzīgas lietas atrisinās šo problēmu”. Būtībā tas nozīmē atzīt, ka darīt tā īsti neko nevar un jāgaida, ka nelegālie maksājumi izzudīs dažādu blakus iemeslu dēļ.

Ar sevis parādīšanu V.Zatleram ir gājis visādi. Vietējā politikā viņš izceļas, iedzīvinot modernās folkloras teicienus, piemēram, aicinot cilvēkus sev uzdot jautājumu: „Kas es esmu?” Brīžos, kad ir jāsaka kaut kas svarīgs, V.Zatleram prātā nākušās gudrības ir savādas. Piemēram, uzrunājot lietussargu vicinātājus pagājušā gada nogalē Rīgā, Doma laukumā, prezidents paziņoja, ka dziesma pateiks, ko darīt — tā vietā, lai pateiktu pats.

Grūtie pirmie prezidentūras mēneši ar nemitīgajiem apvainojumiem negodīgumā un piemērotības apšaubīšanu ir ietekmējuši arī V.Zatlera publisko tēlu, un Latvijas sabiedrībā vieglāk ir atrast prezidenta zākātājus vai cildinātājus, nekā vienaldzīgos. Pēlēji vai nu nav redzējuši, vai arī nevēlas redzēt iemeslu, lai atteiktos no savas sākotnējās skepses. Cieņas trūkumu pret prezidentu parādīja arī aprīļa incidents Ogres vidusskolā, kad skolēni tualetes podā bija ielikuši V.Zatlera portretu. Savukārt cildinātāji viņu joprojām atminas kā labu ārstu, kā arī metas prezidentu aizstāvēt no pēlēju uzbrukumiem. Tā ir cīņa starp tēliem, tā nav saistīta ar reāliem darbiem, kuru iekšpolitikā ir bijis maz. Situācija mainījās pagājušajā mēnesī, kad V.Zatleru „privatizēja” gan sekta „Jaunā paaudze”, izlieloties, ka Latvijas prezidents

atbalstījis reliģiskās organizācijas līdera Alekseja Ļedjajeva iniciatīvu, gan geju gājiena atbalstītāji, kas nopriecājās par V.Zatlera viedokli, ka viņš ir pret jebkāda veida diskrimināciju.

Situācija ārpolitikā atšķiras. V.Zatlers NATO galotņu tikšanās laikā Rumānijā pēc toreizējā Krievijas prezidenta Vladimira Putina runas negaidīti ieminējās par „aukstā kara dēmoniem”, tādējādi izpelnoties gan Krievijas, gan Rietumvalstu līderu uzmanību. Tas, vai V. Putins šo uzdrīkstēšanos būtu ņēmis ļaunā, nav zināms, tomēr, pretēji cerētajam, uz Baltijas jūras valstu padomes tikšanos, kas šonedēļ notiek Latvijā, viņš tomēr nebrauks. Savukārt pagājušajā mēnesī Rīgā tikās triju Baltijas valstu un Polijas līderi un pēc tam vienā lidmašīnā devās uz enerģētikas jautājumiem veltītu forumu Ukrainā. Tas lika domāt, ka vismaz formāli V.Zatleram labi sokas ar sadarbības veidošanu Baltijas reģionā. Par saturu vēl varētu diskutēt — piemēram, jautājumā par jaunas atomelektrostacijas celtniecību Lietuvā vai citām enerģētikas problēmām gada laikā lielāka

skaidrība nav radusies. To nedrīkst uzskatīt tikai par prezidenta vainu, taču tas liek uzdot grūti atbildamu jautājumu par to, vai sadarbībai ir reāli rezultāti.

Valdis Zatlers atzinis, ka ir krīzes prezidents. Tomēr, ja arī mums pašlaik ir krīze, tās risināšanā viņa roka īpaši jūtama nav. V.Zatleru drīzāk varētu dēvēt par pārejas prezidentu — neko sliktu viņš nedara, bet arī nespēj pierādīt, ka ir labākais, kas šajā amatā varētu atrasties.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
5

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
9

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
9

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
45
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
45

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
8
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
7
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
6
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi