Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Gads ar prezidentu

Druva
23:00
02.06.2008
5

Pagājušajā nedēļā apritēja gads kopš Valsts prezidenta amatā ievēlēts Valdis Zatlers. Prezidenta pienākumus viņš sāka pildīt jūlijā, tomēr jau kopš ievēlēšanas dienas nonāca pārmetēju un atbalstītāju krustugunīs. Šie kautiņi ir atstājuši nedziedējamas rētas prezidenta tēlā, ko viņš mēģinājis aizlāpīt ar vārdiem un lēmumiem, bet tas izdevies ne vienmēr.

Pirms ievēlēšanas Valdis Zatlers bija itin labi pazīstams un ieredzēts traumatologs. Tas viņam būtu nodrošinājis kaut nedaudz labākas sākuma pozīcijas nekā Vairai Vīķei-Freibergai, kas pirms ievēlēšanas bija krietni mazāk zināma publiski. Tomēr izvērtās citādi — ar „shēmošanas” palīdzību ievēlētais V.Zatlers kļuva par opozīcijas un tās draugu uzbrukumu objektu. Uzbrukums V.Zatleram bija domāts kā uzbrukums valdošajai koalīcijai, uzskatot, ka tās izvēlētais prezidents nav nekas vairāk kā koalīcijas paplašinājums. Šajā strīdā nemaz nebija svarīgi, vai V.Zatleram ir politiķa dotumi, vienkārši vajadzēja pierādīt, ka viņš ir slikts. Un, ja atradās vairāk vai mazāk pamatotas iebildes, jo sliktāk viņam un jo labāk tiem, kas prezidenta vēlēšanās Saeimā balsoja pret viņu.

Uz jaunā prezidenta pirmo gadu var raudzīties dažādi. Var izvērtēt, kas noticis tik sāpīgajā “pateicību” jomā, un var palūkoties, kā V.Zatlers ir spējis sevi parādīt prezidenta amatā.

Kas attiecas uz pirmo aspektu, šeit nekādu īpašu izmaiņu nav. Atzīstot, ka pārmetumi par nedeklarētu pateicību pieņemšanu no pacientiem nav V.Zatlera individuāla, bet gan veselības aprūpes problēma, tālāk par runāšanu neesam tikuši. Veselības ministrijā tika izveidota darba grupa ārstu pateicību jautājuma risināšanai, aprīlī tā nāca klajā ar secinājumu, ka pateicību sērgu var uzveikt, ceļot ārstu algas un nosakot administratīvo atbildību gan tiem, kas pateicības dod, gan tiem, kas tās pieņem. Intervijā „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” veselības ministrs Ivars Eglītis rezumēja, ka „laiks un sabiedrības gan vienas puses, gan otras labklājība, labturība, izglītība, kultūra un tamlīdzīgas lietas atrisinās šo problēmu”. Būtībā tas nozīmē atzīt, ka darīt tā īsti neko nevar un jāgaida, ka nelegālie maksājumi izzudīs dažādu blakus iemeslu dēļ.

Ar sevis parādīšanu V.Zatleram ir gājis visādi. Vietējā politikā viņš izceļas, iedzīvinot modernās folkloras teicienus, piemēram, aicinot cilvēkus sev uzdot jautājumu: „Kas es esmu?” Brīžos, kad ir jāsaka kaut kas svarīgs, V.Zatleram prātā nākušās gudrības ir savādas. Piemēram, uzrunājot lietussargu vicinātājus pagājušā gada nogalē Rīgā, Doma laukumā, prezidents paziņoja, ka dziesma pateiks, ko darīt — tā vietā, lai pateiktu pats.

Grūtie pirmie prezidentūras mēneši ar nemitīgajiem apvainojumiem negodīgumā un piemērotības apšaubīšanu ir ietekmējuši arī V.Zatlera publisko tēlu, un Latvijas sabiedrībā vieglāk ir atrast prezidenta zākātājus vai cildinātājus, nekā vienaldzīgos. Pēlēji vai nu nav redzējuši, vai arī nevēlas redzēt iemeslu, lai atteiktos no savas sākotnējās skepses. Cieņas trūkumu pret prezidentu parādīja arī aprīļa incidents Ogres vidusskolā, kad skolēni tualetes podā bija ielikuši V.Zatlera portretu. Savukārt cildinātāji viņu joprojām atminas kā labu ārstu, kā arī metas prezidentu aizstāvēt no pēlēju uzbrukumiem. Tā ir cīņa starp tēliem, tā nav saistīta ar reāliem darbiem, kuru iekšpolitikā ir bijis maz. Situācija mainījās pagājušajā mēnesī, kad V.Zatleru „privatizēja” gan sekta „Jaunā paaudze”, izlieloties, ka Latvijas prezidents

atbalstījis reliģiskās organizācijas līdera Alekseja Ļedjajeva iniciatīvu, gan geju gājiena atbalstītāji, kas nopriecājās par V.Zatlera viedokli, ka viņš ir pret jebkāda veida diskrimināciju.

Situācija ārpolitikā atšķiras. V.Zatlers NATO galotņu tikšanās laikā Rumānijā pēc toreizējā Krievijas prezidenta Vladimira Putina runas negaidīti ieminējās par „aukstā kara dēmoniem”, tādējādi izpelnoties gan Krievijas, gan Rietumvalstu līderu uzmanību. Tas, vai V. Putins šo uzdrīkstēšanos būtu ņēmis ļaunā, nav zināms, tomēr, pretēji cerētajam, uz Baltijas jūras valstu padomes tikšanos, kas šonedēļ notiek Latvijā, viņš tomēr nebrauks. Savukārt pagājušajā mēnesī Rīgā tikās triju Baltijas valstu un Polijas līderi un pēc tam vienā lidmašīnā devās uz enerģētikas jautājumiem veltītu forumu Ukrainā. Tas lika domāt, ka vismaz formāli V.Zatleram labi sokas ar sadarbības veidošanu Baltijas reģionā. Par saturu vēl varētu diskutēt — piemēram, jautājumā par jaunas atomelektrostacijas celtniecību Lietuvā vai citām enerģētikas problēmām gada laikā lielāka

skaidrība nav radusies. To nedrīkst uzskatīt tikai par prezidenta vainu, taču tas liek uzdot grūti atbildamu jautājumu par to, vai sadarbībai ir reāli rezultāti.

Valdis Zatlers atzinis, ka ir krīzes prezidents. Tomēr, ja arī mums pašlaik ir krīze, tās risināšanā viņa roka īpaši jūtama nav. V.Zatleru drīzāk varētu dēvēt par pārejas prezidentu — neko sliktu viņš nedara, bet arī nespēj pierādīt, ka ir labākais, kas šajā amatā varētu atrasties.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
12

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
16

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
24

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
31

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
28

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
46
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi