Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Vecīši izputinās valsti

Druva
23:00
06.06.2008
10

Zinu, ka nav labi par nopietnām lietām runāt nenopietni, bet dažkārt prasīties prasās pajokot. Kaut nedaudz – pieklājības robežās.

Šoreiz runa par pensijām, atsaucoties uz to ažiotāžu un politiskajām spēlēm, kas sakarā ar parakstu vākšanu un iespējamo tautas nobalsošanu.

Tie politiķi, kuri pensiju jautājumu uzkurināja tieši šajā laikā, acīmredzot pareizi izrēķinājuši, ka nākamā gada budžets tipina sīkiem solīšiem un ir vēl tālu līdz priekšā celšanai un apstiprināšanai. Tātad varas virzītājiem un plānotājiem ir laiks apdomāt, kas izdevīgāk – arodbiedrību ierosinātos grozījumus apstiprināt Saeimā vai noraidīt, tādējādi apstiprināt referenduma nepieciešamību un lielas naudas izšķiešanu. Vairāk domājams, ka grozījumus neapstiprinās, cerot uz iedzīvotāju varbūtēju kūtrumu tautas nobalsošanas gadījumā. Protams, risks, bet, ja palaimējas, tad glābts gan ”budžeta pārpalikums”, gan citas problēmas, tiktu parādīta piga jautājuma rosinātājiem , un tā jau būtu liela uzvara.

Tagad par lielajām grūtībām, kas saistītas ar neplānoto pensiju paaugstināšanu (normalizēšanu). Pašreizējais valdības arguments, ka tādus līdzekļus, nesatricinot valsts finansiālos pamatus, nav iespējams atrast un izmaiņu gadījumā pensiju sistēma pēc gada vai diviem sabruks, liekas, maigi izsakoties, dīvains. Cik zinu, neviena Eiropas valsts, kurā ir cilvēkus neapvainojoša pensiju sistēma, nav finansiāli izputējusi. Varbūt tādēļ, ka citur valdības vīri prot un grib labāk rēķināt un rēķinās arī ar saviem vecajiem ļaudīm.

Bieži dzirdam par izdevumiem, ko rada valstsvīri dažādos finansiālos darījumos, par brīnumainiem komandējumiem, kuriem nav loģiska pamata, par milzīgajām ierēdņu algām un to nesamērīgi lielo skaitu. Dažkārt brīnāmies par jaunām ministrijām, kuru nozīmi un vajadzību nesaprotam. Dažādas reprezentācijas un prezentācijas, nesamērīgas prēmijas. Tas viss, protams, kaitina, īpaši, ja salīdzina šos izdevumus ar tiem, ko veikalā var atļauties pensionārs. Tie ikgadējie pielikumi pie pensijām vairāk kaitina nekā iepriecina, jo nespēj ne tuvu tikt līdzi sportiski rūdītajai inflācijai, kura nupat uzņēmusi mežonīgu ātrumu.

Kas tad mūsu valstij par kaiti, ka tā nespēj un nespēj tikt galā ar ekonomiskajām un sociālajām problēmām? Stagnācija? Neprasme? Varbūt politiķu sacensība pirmsvēlēšanu periodā, kas beidzas ar nokļūšanu pie varas un turpinās vienā plāksnē – opozicionāru nelaišanā pie teikšanas… Būtu taču interesanti pavērot, kas notiktu, ja lielākos cīnītājus (runātājus) par tautas labklājības celšanu ieliktu tieši tajos ministru krēslos, kam par šiem jautājumiem jārūpējas… Ir valstis, kurās vara regulāri mainās: pēc kārtējām vēlēšanām pie varas nāk konservatīvie, kuri rūpējas par valsts kopējo izaugsmi, otrā plānā atstājot sociālos jautājumus, kas rada iedzīvotāju neapmierinātību un citu rezultātu nākamajās vēlēšanās, pie varas noliekot sociāldemokrātus. Tie, lai izpatiktu tautai, pirmajā vietā liek sociālos jautājumus, ceļ pensijas, rūpējas par veselības aprūpi, par pensionāriem, izglītību un citām jomām, valsts kopējās problēmas risinot gausāk. Un tad atkal kārtējās vēlēšanas. Bet kā pie mums? Galvenais priekšnoteikums – nelaist pie varas opozīciju! Mūsu valdošie un vadošie politiķi ir vieni un tie paši, ar ļoti nedaudziem īslaicīgiem izņēmumiem. Skaidrs, ka nekāds lūzums tad arī nav gaidāms. Īpaši, ja vēlēšanu cīņā galvenā nozīme ir naudai. Runājot par iespējamo spēcīgo opozīciju – sociāldemokrātiem, jāsecina tikai viens: pašreiz tādu mūsu zemītē vispār nav. Vai nu tos tēlo bijušie komunisti, kuri negrib aiziet no politikas, vai arī cīnās savā starpā par slavenā nosaukuma iegūšanu, dibinot jaunas partijas un grupas. Bet cerība mirstot pēdējā…

Nobeigumā gribu gan sev, gan citiem uzdot kutelīgu jautājumu: vai pašreizējiem ministriem, lielajiem ierēdņiem un deputātiem gaidāmās vecuma pensijas (vecums pienāks arī viņiem) tuvosies pašu noteiktajam iztikas minimumam?

Un vēl. Kāds čoms ieteica vērtīgu ierosinājumu, kā vienā rāvienā atrisināt sasāpējušo pensiju jautājumu – pensijas vecums jāpaaugstina līdz 70, 75 gadiem. Tad pensionāru skaits strauji samazināsies, pensiju uzkrājums pieaugs un paši vecļaudis pabalstus saņems labi ja pāris gadus, ja vispār sagaidīs. Tas tāds melnais humors, kuru valdība, cerams, neņems nopietni.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
12

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
16

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
24

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
31

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
28

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
46
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi