Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) vakar nolēmusi, ka tautas nobalsošana par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības izstrādāto likumu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” notiks 2. augustā. Balsstiesīgajiem vēlētājiem ar “par” vai “pret” būs jāatbild uz jautājumu: “Vai jūs esat par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu?”
Likuma ierosināšanas procedūra paredz – ja Saeima noraida vai pieņem ar izmaiņām vēlētāju rosinātu likumprojektu, par to jānotiek tautas nobalsošanai. Tā kā ceturtdien Saeima noraidīja iepriekš parakstu vākšanā 217 567 vēlētāju atbalstītos un Saeimā iesniegtos Satversmes grozījumus, jānotiek referendumam.
Satversmes grozījumu projekts, kuram vēlētāji referendumā izteiks atbalstu vai noraidīs, paredz grozīt Satversmes 78. un 79. pantu, nosakot, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju būtu tiesības rosināt Saeimas atlaišanu. Ja vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem, kas ir aptuveni 750 tūkstoši, referendumā atbalstīs grozījumu projektu, tas iegūs likuma spēku.
Vaicāju politologam Jānim Ikstenam, kā viņš vērtē likumprojekta noraidīšanu Saeimā un gaidāmo referendumu. “Tas, ka likumprojektu Saeimā noraidīs, bija paredzams jau iepriekš. Vienīgi jautājums bija, kā tas tika pamatots. Deputāti pamatoja noraidīšanu ar tā saucamo juridisko brāķi, kas ir nedaudz uzjautrinoši, jo grozījumi atbilst gan Satversmes valodai, gan tehnikai. Ir grūti atrast, ko kritizēt. Protams, ir lietas, ko varētu regulēt atsevišķā likumā par šāda veida pasākumiem,” uzskata J. Ikstens.
Politologs atzīst, ka grūti prognozēt vai 2. augustā vismaz puse no balsstiesīgajiem vēlētājiem atbalstīs grozījumus un vai referendums būs pietiekami apmeklēts. Viņš uzsver, ka nav iespējams kādu vainot par to, ka referendums notiks augusta sākumā: “Pārmetumus varbūt var izteikt vienīgi pašai Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, kas nebija tik tālredzīga, lai izdomātu, kurā brīdī pareizāk uzsākt procedūru un iesniegt Saeimā likumprojektu.”
Droši apgalvot, ka kvorumu izdosies savākt, lai grozījumi stātos spēkā, politologs neuzņemas. Viņš piekrīt, ka laiks tam nav labvēlīgs, jo: “ne visi pilsoņi ir tik apzinīgi, lai arī vasarā darītu to, kas pilsoņiem jādara. Viena daļa, iespējams, neies uz referendumu, cerot panākt tā izgāšanos.
Tomēr pieņemu, ka jautājums ir tieši tik nopietns, lai cilvēki varētu atrauties no atpūtas un darba pienākumiem un vienā sestdienā, kas absolūtajam pilsoņu vairākumam ir brīvdiena, aizietu un paustu savu attieksmi. Ja cilvēki patiešām ir atbildīgi pilsoņi, neizturas pret politiku kā patēriņa preci un ja viņi saprot, ka pilsonība viņiem ļauj ne tikai saņemt zilo pasi un baudīt noteiktas privilēģijas, bet arī uzliek pienākumus, kādus pazīstam jau kopš senās Grieķijas laikiem, tad problēmu neredzu,” uzsver
J. Ikstens un skaidro, ka vasara nav arguments, lai uzskatītu, ka referendums noteikti neizdosies.
J. Ikstens, vērtējot grozījumu būtību, uzskata, ka Satversmes grozījumu pieņemšana un Saeimas atlaišanas iniciēšanas tiesības tautai ir pat vēlamas. “Tas nav nekas pilnīgi jauns. 90. gados tāda rīcība bija paredzēta. Tad gan bija cita pieredze ar demokrātiju un tiešo demokrātiju vispār pasaulē. Tagad pieredze ir uzkrāta un papildināts ir arī gadījumu skaits, kad šādu parlamenta atlaišanas iniciēšanu var izmantot. Ņemot vērā, ka novērota valsts pārvaldīšanas mazspēja, galvenokārt šeit domāju augstākos pārvaldītājus, Saeimas atlaišanas iniciēšanas iespēja varētu būt viens no nedaudzajiem faktoriem, kas liktu politiskajai elitei beidzot sapurināties,” uzskata J. Ikstens.
Komentāri