Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Eksāmenu saturs

Druva
23:00
10.06.2008
3

Cēsu Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece

Šodienas jaunieši, mācoties eksāmeniem, bieži ir neizpratnē, kas no mācību vielas jāatkārto vai jāpaspēj vēl apgūt, lai pārliecinoši parādītu savas zināšanas. Jau ilgāku laiku Latvijā nav eksāmenu biļešu. Izglītības satura un eksaminācijas centrs pārbaudes darbus veido tā, lai pārbaudītu ne tikai katra jaunieša zināšanas noteiktā mācību priekšmetā, bet arī viņa izpratni par mūsdienu aktualitātēm.

Kā 9., tā 12. klasēm eksāmeni ir rakstiski, tikai valodu eksāmenos ir arī mutiskā daļa. Eksāmenu veido trīs daļas – tests, uzdevumi un radošā daļa. 9. klašu skolēniem, kārtojot Latvijas un pasaules vēstures eksāmenu, jārēķinās, ka iespējams sastapties ar tēmām, kas tuvākas kādam citam priekšmetam, piemēram, ekonomikai. Jauniešiem ir jāseko līdzi aktuāliem notikumiem ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, it īpaši, ja plānots kārtot ģeogrāfijas eksāmenu vidusskolā. Dažkārt atbildes uz eksāmenu jautājumiem nav atrodamas mācību grāmatās, bet gan masu medijos. Šogad ģeogrāfijas eksāmenā viens no jautājumiem bija par to, ka Latvijai ir vairāk nekā 30 vidēja izmēra tankkuģi, no kuriem tikai divi kuģo zem Latvijas karoga. Skolēniem bija jānosauc divas valstis, zem kuru karogiem kuģo citi Latvijas tankkuģi, un jāpaskaidro, kāpēc tā notiek. Vēl vidusskolēniem ģeogrāfijas eksāmena darbā bija jāatbild uz jautājumu, kāpēc pašlaik daudzās pasaules valstīs un arī Latvijā aktualizējies rasisms. No tā var secināt, ja mūsdienu skolēns līdztekus mācībām neinteresējas par sociālpolitiskām aktualitātēm, viņam uz eksāmenu jautājumiem izcili atbildēt nav iespējams.

“9. klases Latvijas un pasaules vēstures eksāmenā katru gadu parādās kas jauns,” pastāstīja Cēsu Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Inese Sīmane. “Šogad daudzos jautājumos bija akcentēta vēstures saistība ar mūsdienām. Uz eksāmena lapas, kas jāaizpilda, bija attēlota karikatūra no 20. gadsimta 30. gadiem, kurā vajadzēja saskatīt šodien ļoti aktuālo kredītu un līzingu ņemšanas problēmu. Diemžēl dažiem skolēniem neizdevās saskatīt sakritību.”

Šogad vēstures eksāmena radošajā daļā skolēniem vajadzēja atrast trīs pozitīvus notikumus Latvijas vēsturē laikā starp pasaules kariem un tos aprakstīt. Mums pierasts, ka Latvijas vēsture pārsvarā ir drūma, bet skolēniem, pildot radošo daļu, bija iespēja pierādīt pretējo, nosaucot vēstures faktus, kas liecina par valsts attīstību. Saņemt maksimālo punktu skaitu šajā daļā bija iespējams tikai tad, ja skolēns prata arī argumentēt viedokli. Katru gadu vēstures eksāmenā uzmanība tiek pievērsta vienam Latvijas vēstures posmam – šogad periodam starp pasaules kariem, bet eksāmenā pirms trim gadiem – 1. pasaules kara laikam. Tā kā Latvijas vēsturē ir daudz strīdīgu notikumu, par kuriem nevar runāt viennozīmīgi, skolēniem jābūt labām analītiskajām spējām un loģiskai domāšanai. Ja agrāk lielu uzsvaru pārbaudes darbos lika tieši uz gadu skaitļiem, tad tagad tas nav tik svarīgi. No skolēniem prasa izpratni par svarīgu vēsturisku notikumu secību, to cēloņiem un sekām, prasmi izvērtēt šos notikumus.

Šī gada Latvijas un pasaules vēstures eksāmenā 9. klasēm bija daudz ekonomiskas dabas uzdevumu par 20. gadsimta 30. gadu laiku Latvijā – iekšējiem un ārējiem tirgiem, rūpniecības attīstības iespējām.

Grūtības skolēniem varētu sagādāt ne tikai eksāmena saturiskā daļa. Darba lapas tiek pavairotas lielā daudzumā un bieži vien attēli, kuri jākomentē vai ar kuru palīdzību jāizpilda uzdevumi, ir sliktas kvalitātes. Šogad 12. klases ģeogrāfijas eksāmena uzdevumu daļai pievienotā topogrāfiskā karte bija melnbalta un izplūdusi, tātad grūti saprotama lielai daļai skolēnu. Arī vairāki eksāmena jautājumi bija noformulēti tā, ka grūti saprotami, pastāvēja iespēja tos pārprast.

“Pašlaik izglītības pamatmērķis ir izaudzināt vispārīgi izglītotu jaunieti, kurš ir atvērts notikumiem sabiedrībā,” izglītības satura un eksaminācijas centra darbību eksāmenu sagatavošanā raksturoja vēstures skolotāja Inese Sīmane.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
27

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
19

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
23

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
21

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
24
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi