Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Sajukums ar čekistiem

Druva
23:00
26.06.2008
8

Eiropas Cilvēktiesību tiesa Jānim Ādamsonam uz Jāņiem sagādājusi dāvanu — spriedumu, ka Latvijas valsts ir pārkāpusi bijušā politiķa cilvēktiesības, neļaujot viņam balotēties vēlēšanās.

Tiesāšanās ir bijusi ilga, un mēs tik tikko atminamies, kas gan notika šī gadsimta sākumā, kad J. Ādamsonam nācās pamest politiķa gaitas, jo Augstākā tiesa atzina, ka viņš bijis VDK pakļautās PSRS robežsardzes virsnieks. Līdztekus visai savdabīgajiem izlēcieniem, 1999. un 2000. gadā tvarstot, šķiet, iedomātus pedofilus valdībā, viņš jau kopš 1998. gada cīnījies ar padomju laika ēnu. Iztiesājies Latvijā, viņš 2003. gadā iesniedza prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, un nu tā ir devusi savu atzinumu.

Tiesa atzinusi, ka Saeimas vēlēšanu likumā nav skaidri un precīzi formulētas to cilvēku grupas, kuru pārstāvji nevar kandidēt uz deputāta vietu. Otrs aspekts, uz ko norāda Cilvēktiesību tiesa — likumā nav paredzēta iespēja izvērtēt, vai konkrētais cilvēks no tiesas dara ko tādu, ko tam darīt nevajadzētu. J. Ādamsona politiskā karjera dod gana daudz materiāla šādiem meklējumiem, taču kā čekists sevi viņš nav parādījis. Morāle ir skaidra: viena lieta ir darbs VDK paspārnē, cita — reālas Latvijai kaitnieciskas darbības.

Kopš 2002. gada, kad J. Ādamsonam tika aizliegts startēt 8. Saeimas vēlēšanās, ir pagājuši seši gadi. Pietiekami ilgs laiks, lai uz šo lietu paraudzītos ar zināmu distanci. „Neatkarīgās Rīta Avīzes” komentētājs Viktors Avotiņš jau 2002. gadā norādīja, ka vara, šķiet, atsevišķos cilvēkos un vienā institūcijā (VDK) iemieso padomju režīma sekas, nevis pēc būtības izvērtē padomju režīma iestāžu antisabiedrisko lomu. Mēs itin labi zinām, ar ko mums saistās Valsts drošības komiteja — tā ir Stūra māja, uz kurieni sauc un ar dažādām metodēm apstrādā tos, kas domā citādi. Nagu maucēja karjera bez šaubām izslēdz iespēju, ka jaunajos laikos šis pats cilvēks varētu strādāt valsts un cilvēku labā un palīdzēt tiem pašiem, kam pirms dažiem gadu desmitiem traucējis dzīvot. Tik tālu jautājumu nav.

Taču VDK ir mazliet plašāka iestāde. Tā ne tikai uzturēja ziņotāju tīklus un apstrādāja cilvēkus, lai padarītu tos nekaitīgus režīmam. Jānis Ādamsons no 1981. līdz 1992. gadam bija PSRS VDK Robežapsardzības spēku štata darbinieks. Lielāko daļu šī laika viņš pavadīja Sahalīnas apgabalā uz kuģiem.

Kā, strādājot PSRS robežsardzē, viņš ir nogrēkojies pret tolaik iznīcināto Latvijas valsti un Latvijas sabiedrību? Vai PSRS robežsardze ar kaut ko atšķīrās no Francijas vai ASV robežsardzes? Domājams, ka nē. Tādējādi redzams, ka itin pamatots ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinums, ka Latvijas likuma norma, kas ierobežo darbošanos politikā bijušajiem VDK darbiniekiem, ir pārlieku nekonkrēta un nepamatoti ierobežo tos cilvēkus, kam nebūtu iemesla ciest no tā, ka laiki mainās. Likumu nekonkrētība noved pie tā, ka tos var izmantot, lai izrēķinātos ar nevēlamajiem — citiem vārdiem, atrodiet cilvēku, un likuma pants viņam atradīsies pats. Par to liecina kaut vai tas, ka grēkāži ir VDK štata darbinieki, piemēram, J. Ādamsons, taču dažam, kas Komunistiskās partijas politiku realizēja daudz konkrētāk un šeit pat Latvijā, komunistiskā pagātne problēmas nerada.

Latvija, protams, atrodas neapskaužamā situācijā. Šī ir kārtējā starptautiskā tiesas prāva, kurā zaudējam. Tomēr šis gadījums labāk nekā daudzi citi iepriekšējie parāda — nav gluži tā, ka Eiropa, kas neko nesaprot, iejaucas Latvijas iekšējās lietās un piespiež mums ļaut vaļu sliktiem cilvēkiem. Gadījums norāda uz nepilnībām likumdošanā, kas mums būs jāaizlāpa. To vēlams būtu darīt labi skaļi, lai paši sadzirdam un atkal tiktu skaidrībā, kurus tad uzskatām par cilvēkiem, kas var radīt potenciālu kaitējumu Latvijas valstij, un kāpēc.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš jau paziņojis, ka mēģinās panākt, lai lietu pārskatītu. To mēs varam darīt, taču pie viena ir jāsāk darbs pie likuma grozījumiem, lai pārskatītu ierobežojumus, kas liedz iesaistīties politikā. G. Bērziņš norāda, ka ir nepieciešams paturēt kandidēšanas ierobežojumus personām, kas ir

vai ir bijušas padomju vai ārvalstu drošības dienestu, izlūkdienestu

vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki. „Nav pieļaujams, ka augstus valsts amatus ieņem personas, kas savulaik darbojušās pret neatkarīgas Latvijas valsts atjaunošanu,” saka ministrs. Par to, ka ierobežojumiem jābūt, nav šaubu, tomēr tas, kas Latvijai pašlaik jāizvērtē — vai formālas darba attiecības ir galvenais kritērijs, pēc kā spriest, vai šis cilvēks ir „darbojies pret neatkarīgas Latvijas valsts atjaunošanu”. Tas, kā J. Ādamsons Sahalīnā ir darbojies pret Latviju, vēl jāpierāda.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
5

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
10

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
10

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
45
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
45

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
8
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
8
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
6
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi