Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Sajukums ar čekistiem

Druva
23:00
26.06.2008
18

Eiropas Cilvēktiesību tiesa Jānim Ādamsonam uz Jāņiem sagādājusi dāvanu — spriedumu, ka Latvijas valsts ir pārkāpusi bijušā politiķa cilvēktiesības, neļaujot viņam balotēties vēlēšanās.

Tiesāšanās ir bijusi ilga, un mēs tik tikko atminamies, kas gan notika šī gadsimta sākumā, kad J. Ādamsonam nācās pamest politiķa gaitas, jo Augstākā tiesa atzina, ka viņš bijis VDK pakļautās PSRS robežsardzes virsnieks. Līdztekus visai savdabīgajiem izlēcieniem, 1999. un 2000. gadā tvarstot, šķiet, iedomātus pedofilus valdībā, viņš jau kopš 1998. gada cīnījies ar padomju laika ēnu. Iztiesājies Latvijā, viņš 2003. gadā iesniedza prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, un nu tā ir devusi savu atzinumu.

Tiesa atzinusi, ka Saeimas vēlēšanu likumā nav skaidri un precīzi formulētas to cilvēku grupas, kuru pārstāvji nevar kandidēt uz deputāta vietu. Otrs aspekts, uz ko norāda Cilvēktiesību tiesa — likumā nav paredzēta iespēja izvērtēt, vai konkrētais cilvēks no tiesas dara ko tādu, ko tam darīt nevajadzētu. J. Ādamsona politiskā karjera dod gana daudz materiāla šādiem meklējumiem, taču kā čekists sevi viņš nav parādījis. Morāle ir skaidra: viena lieta ir darbs VDK paspārnē, cita — reālas Latvijai kaitnieciskas darbības.

Kopš 2002. gada, kad J. Ādamsonam tika aizliegts startēt 8. Saeimas vēlēšanās, ir pagājuši seši gadi. Pietiekami ilgs laiks, lai uz šo lietu paraudzītos ar zināmu distanci. „Neatkarīgās Rīta Avīzes” komentētājs Viktors Avotiņš jau 2002. gadā norādīja, ka vara, šķiet, atsevišķos cilvēkos un vienā institūcijā (VDK) iemieso padomju režīma sekas, nevis pēc būtības izvērtē padomju režīma iestāžu antisabiedrisko lomu. Mēs itin labi zinām, ar ko mums saistās Valsts drošības komiteja — tā ir Stūra māja, uz kurieni sauc un ar dažādām metodēm apstrādā tos, kas domā citādi. Nagu maucēja karjera bez šaubām izslēdz iespēju, ka jaunajos laikos šis pats cilvēks varētu strādāt valsts un cilvēku labā un palīdzēt tiem pašiem, kam pirms dažiem gadu desmitiem traucējis dzīvot. Tik tālu jautājumu nav.

Taču VDK ir mazliet plašāka iestāde. Tā ne tikai uzturēja ziņotāju tīklus un apstrādāja cilvēkus, lai padarītu tos nekaitīgus režīmam. Jānis Ādamsons no 1981. līdz 1992. gadam bija PSRS VDK Robežapsardzības spēku štata darbinieks. Lielāko daļu šī laika viņš pavadīja Sahalīnas apgabalā uz kuģiem.

Kā, strādājot PSRS robežsardzē, viņš ir nogrēkojies pret tolaik iznīcināto Latvijas valsti un Latvijas sabiedrību? Vai PSRS robežsardze ar kaut ko atšķīrās no Francijas vai ASV robežsardzes? Domājams, ka nē. Tādējādi redzams, ka itin pamatots ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinums, ka Latvijas likuma norma, kas ierobežo darbošanos politikā bijušajiem VDK darbiniekiem, ir pārlieku nekonkrēta un nepamatoti ierobežo tos cilvēkus, kam nebūtu iemesla ciest no tā, ka laiki mainās. Likumu nekonkrētība noved pie tā, ka tos var izmantot, lai izrēķinātos ar nevēlamajiem — citiem vārdiem, atrodiet cilvēku, un likuma pants viņam atradīsies pats. Par to liecina kaut vai tas, ka grēkāži ir VDK štata darbinieki, piemēram, J. Ādamsons, taču dažam, kas Komunistiskās partijas politiku realizēja daudz konkrētāk un šeit pat Latvijā, komunistiskā pagātne problēmas nerada.

Latvija, protams, atrodas neapskaužamā situācijā. Šī ir kārtējā starptautiskā tiesas prāva, kurā zaudējam. Tomēr šis gadījums labāk nekā daudzi citi iepriekšējie parāda — nav gluži tā, ka Eiropa, kas neko nesaprot, iejaucas Latvijas iekšējās lietās un piespiež mums ļaut vaļu sliktiem cilvēkiem. Gadījums norāda uz nepilnībām likumdošanā, kas mums būs jāaizlāpa. To vēlams būtu darīt labi skaļi, lai paši sadzirdam un atkal tiktu skaidrībā, kurus tad uzskatām par cilvēkiem, kas var radīt potenciālu kaitējumu Latvijas valstij, un kāpēc.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš jau paziņojis, ka mēģinās panākt, lai lietu pārskatītu. To mēs varam darīt, taču pie viena ir jāsāk darbs pie likuma grozījumiem, lai pārskatītu ierobežojumus, kas liedz iesaistīties politikā. G. Bērziņš norāda, ka ir nepieciešams paturēt kandidēšanas ierobežojumus personām, kas ir

vai ir bijušas padomju vai ārvalstu drošības dienestu, izlūkdienestu

vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki. „Nav pieļaujams, ka augstus valsts amatus ieņem personas, kas savulaik darbojušās pret neatkarīgas Latvijas valsts atjaunošanu,” saka ministrs. Par to, ka ierobežojumiem jābūt, nav šaubu, tomēr tas, kas Latvijai pašlaik jāizvērtē — vai formālas darba attiecības ir galvenais kritērijs, pēc kā spriest, vai šis cilvēks ir „darbojies pret neatkarīgas Latvijas valsts atjaunošanu”. Tas, kā J. Ādamsons Sahalīnā ir darbojies pret Latviju, vēl jāpierāda.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
20

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
31

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
33

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
26

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
41

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
29
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi