Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Sajukums ar čekistiem

Druva
23:00
26.06.2008
10

Eiropas Cilvēktiesību tiesa Jānim Ādamsonam uz Jāņiem sagādājusi dāvanu — spriedumu, ka Latvijas valsts ir pārkāpusi bijušā politiķa cilvēktiesības, neļaujot viņam balotēties vēlēšanās.

Tiesāšanās ir bijusi ilga, un mēs tik tikko atminamies, kas gan notika šī gadsimta sākumā, kad J. Ādamsonam nācās pamest politiķa gaitas, jo Augstākā tiesa atzina, ka viņš bijis VDK pakļautās PSRS robežsardzes virsnieks. Līdztekus visai savdabīgajiem izlēcieniem, 1999. un 2000. gadā tvarstot, šķiet, iedomātus pedofilus valdībā, viņš jau kopš 1998. gada cīnījies ar padomju laika ēnu. Iztiesājies Latvijā, viņš 2003. gadā iesniedza prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, un nu tā ir devusi savu atzinumu.

Tiesa atzinusi, ka Saeimas vēlēšanu likumā nav skaidri un precīzi formulētas to cilvēku grupas, kuru pārstāvji nevar kandidēt uz deputāta vietu. Otrs aspekts, uz ko norāda Cilvēktiesību tiesa — likumā nav paredzēta iespēja izvērtēt, vai konkrētais cilvēks no tiesas dara ko tādu, ko tam darīt nevajadzētu. J. Ādamsona politiskā karjera dod gana daudz materiāla šādiem meklējumiem, taču kā čekists sevi viņš nav parādījis. Morāle ir skaidra: viena lieta ir darbs VDK paspārnē, cita — reālas Latvijai kaitnieciskas darbības.

Kopš 2002. gada, kad J. Ādamsonam tika aizliegts startēt 8. Saeimas vēlēšanās, ir pagājuši seši gadi. Pietiekami ilgs laiks, lai uz šo lietu paraudzītos ar zināmu distanci. „Neatkarīgās Rīta Avīzes” komentētājs Viktors Avotiņš jau 2002. gadā norādīja, ka vara, šķiet, atsevišķos cilvēkos un vienā institūcijā (VDK) iemieso padomju režīma sekas, nevis pēc būtības izvērtē padomju režīma iestāžu antisabiedrisko lomu. Mēs itin labi zinām, ar ko mums saistās Valsts drošības komiteja — tā ir Stūra māja, uz kurieni sauc un ar dažādām metodēm apstrādā tos, kas domā citādi. Nagu maucēja karjera bez šaubām izslēdz iespēju, ka jaunajos laikos šis pats cilvēks varētu strādāt valsts un cilvēku labā un palīdzēt tiem pašiem, kam pirms dažiem gadu desmitiem traucējis dzīvot. Tik tālu jautājumu nav.

Taču VDK ir mazliet plašāka iestāde. Tā ne tikai uzturēja ziņotāju tīklus un apstrādāja cilvēkus, lai padarītu tos nekaitīgus režīmam. Jānis Ādamsons no 1981. līdz 1992. gadam bija PSRS VDK Robežapsardzības spēku štata darbinieks. Lielāko daļu šī laika viņš pavadīja Sahalīnas apgabalā uz kuģiem.

Kā, strādājot PSRS robežsardzē, viņš ir nogrēkojies pret tolaik iznīcināto Latvijas valsti un Latvijas sabiedrību? Vai PSRS robežsardze ar kaut ko atšķīrās no Francijas vai ASV robežsardzes? Domājams, ka nē. Tādējādi redzams, ka itin pamatots ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinums, ka Latvijas likuma norma, kas ierobežo darbošanos politikā bijušajiem VDK darbiniekiem, ir pārlieku nekonkrēta un nepamatoti ierobežo tos cilvēkus, kam nebūtu iemesla ciest no tā, ka laiki mainās. Likumu nekonkrētība noved pie tā, ka tos var izmantot, lai izrēķinātos ar nevēlamajiem — citiem vārdiem, atrodiet cilvēku, un likuma pants viņam atradīsies pats. Par to liecina kaut vai tas, ka grēkāži ir VDK štata darbinieki, piemēram, J. Ādamsons, taču dažam, kas Komunistiskās partijas politiku realizēja daudz konkrētāk un šeit pat Latvijā, komunistiskā pagātne problēmas nerada.

Latvija, protams, atrodas neapskaužamā situācijā. Šī ir kārtējā starptautiskā tiesas prāva, kurā zaudējam. Tomēr šis gadījums labāk nekā daudzi citi iepriekšējie parāda — nav gluži tā, ka Eiropa, kas neko nesaprot, iejaucas Latvijas iekšējās lietās un piespiež mums ļaut vaļu sliktiem cilvēkiem. Gadījums norāda uz nepilnībām likumdošanā, kas mums būs jāaizlāpa. To vēlams būtu darīt labi skaļi, lai paši sadzirdam un atkal tiktu skaidrībā, kurus tad uzskatām par cilvēkiem, kas var radīt potenciālu kaitējumu Latvijas valstij, un kāpēc.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš jau paziņojis, ka mēģinās panākt, lai lietu pārskatītu. To mēs varam darīt, taču pie viena ir jāsāk darbs pie likuma grozījumiem, lai pārskatītu ierobežojumus, kas liedz iesaistīties politikā. G. Bērziņš norāda, ka ir nepieciešams paturēt kandidēšanas ierobežojumus personām, kas ir

vai ir bijušas padomju vai ārvalstu drošības dienestu, izlūkdienestu

vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki. „Nav pieļaujams, ka augstus valsts amatus ieņem personas, kas savulaik darbojušās pret neatkarīgas Latvijas valsts atjaunošanu,” saka ministrs. Par to, ka ierobežojumiem jābūt, nav šaubu, tomēr tas, kas Latvijai pašlaik jāizvērtē — vai formālas darba attiecības ir galvenais kritērijs, pēc kā spriest, vai šis cilvēks ir „darbojies pret neatkarīgas Latvijas valsts atjaunošanu”. Tas, kā J. Ādamsons Sahalīnā ir darbojies pret Latviju, vēl jāpierāda.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
12

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
16

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
24

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
31

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
28

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
46
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi