Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Par Saeimas atlaišanu

Druva
23:00
28.07.2008
18

Šosestdien gaidāmajā referendumā pilsoņi izlems jautājumu, vai tautai piešķirt tiesības atlaist Saeimu. Lielākās nesaskaņas gan ir nevis par to, vai vēlētājiem šādu iespēju dot, bet gan — kā to formulēt, lai izvairītos no nevēlamiem efektiem.

Lai aicinātu ļaudis doties uz vēlēšanu iecirkņiem un balsot par piedāvātajām izmaiņām Satversmē, ir izveidota biedrība „Par tautas tiesībām”. To pagājušajā mēnesī dibināja partijas „Jaunais laiks”, „Pilsoniskā savienība” un biedrība „Tautvaldība”. Vēlāk jaunajā organizācijā kopēju valodu atrada arī partija „Visu Latvijai!”, netradicionālo seksuālo orientāciju pārstāvju un viņu draugu biedrība „Mozaīka”, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija un pāris Eiropas Parlamenta deputātu. Iedvesmojušies no lietussargu revolūcijas, opozīcijā sēdošie un Saeimā netikušie politiskie spēki mēģina panākt, lai ikvienam būtu pieejams instruments, ar ko realizēt savus mērķus un vairotu savas iespējas iegūt varu.

Publiskajā telpā nav daudz tādu, kas šaubītos, ka ir nepieciešams mehānisms, lai tauta varētu atlaist savus priekšstāvjus. Tomēr, par spīti tam, attieksme pret 2. augusta balsošanu ir dažāda. Tas izskaidrojams ar šaubīgo Satversmes grozījumu formulējumu. Proti, sanāk, ka Saeimas atlaišana būtībā ir tāds pats referendums kā citi, bez kādiem īpašiem noteikumiem. Tāpat sākumā ir jāsavāc desmit tūkstoši vēlētāju parakstu, pēc tam Centrālā vēlēšanu komisija rīko parakstu vākšanu par to, vai referendums ir nepieciešams, un tikai tad notiek referendums. It kā gana sarežģīti, turklāt pēdējās tautas nobalsošanas ir parādījušas, ka ar vēlētāju aktivizēšanu politiķiem nesokas. Arī referendumā par drošības iestāžu likumu grozījumiem pērn neatnāca gana daudz cilvēku, lai balsojums skaitītos noticis.

Gribētos nedaudz lielāku nopietnību šajā jautājumā. Šim ir jābūt īpaša veida referendumam, jo Saeimas atlaišana ir ārkārtas gadījums. Saeima ir jāatlaiž, ja tā nespēj strādāt — ievēlēt prezidentu, apstiprināt valdību, pieņemt budžetu, nevis, ja tā vienkārši pieņem lēmumus, kas mums nepatīk, vai valdību neveido tās partijas, ko mēs gribētu. Arguments, uz ko norāda referenduma kritiķi — pašreizējie grozījumi paredz, ka Saeimu var atlaist 15 procenti balsstiesīgo. Un ne bez pamata. Pagājušajās vēlēšanās piedalījās aptuveni 60 procenti balsstiesīgo. Lai referendums būtu uzskatāms par notikušu, tajā jāpiedalās pusei no iepriekšējās vēlēšanās piedalījušos skaita. Savukārt no šiem 30 procentiem 15 procentiem plus vienam cilvēkam jāatbalsta likumdevēja atlaišana. Te vietā norādīt, ka līdzīga problēma pastāv arī, Saeimu ievēlot. Jau minētie 60 procenti ievēlēja 9. Saeimu. No tiem 10 procenti nobalsoja par partijām, kas neiekļuva valdībā. Saeimā un valdībā visu kontrolē koalīcija, kam atbalstu pauduši 54 deputāti. Ļoti optimistiskā gadījumā valdība Latvijā strādā ar vienas ceturtās daļas vēlētāju atbalstu. Tāda ir demokrātija, „vairākuma” vara, un mēs paši to pieļaujam ar savu attieksmi vēlēšanu dienā.

Ko pilsoņiem darīt sestdien? Ieteiktu ar zināmu skepsi paraudzīties uz politiskajiem spēkiem, kas aicina balsot. Kas viņi ir? Biedrībā „Par tautas tiesībām” darbojas partijas, kam Saeimas atlaišana dod izredzes beidzot nokļūt pie siles. Tomēr pašreizējo Satversmes grozījumu redakcija nepiedāvā mehānismu, kā novērst iespējamu referendumu rīkošanas vilni. Neapmierinātība ar politiku sabiedrībā ir liela, tā var kļūt par ieroci pie varas netikušo politiķu rokās. Grozījumu redakcija mūs aicina būt optimistiskiem un cerēt, ka grozījumu nelietīga izmantošana nenotiks un ka referendumu iniciatori, aicinot uz parakstīšanos un balsošanu, būs atbildīgi. Vai Latvijas politikā ir pamats cerēt uz ko tādu?

Savus ierosinājumus Satversmes grozīšanai Saeimas juridiskajā komisijā ir iesniedzis arī prezidents Valdis Zatlers. Viņa piedāvātais variants paredz, ka Valsts prezidentam ir tiesības pirms laika atlaist parlamentu, pašam neriskējot zaudēt amatu, un arī nerīkojot tautas nobalsošanu. Komisija šos priekšlikumus skatīs rudenī, jo pirms sestdienas referenduma to darīt nav vērts. Vai prezidenta versija ir labāka? Es nezinu, tāpat kā neteikšu priekšā, vai ir vērts gaidīt sakarīgākus Satversmes grozījumus, nevis ņemt pašreizējos, problemātiskos.

Jāatgādina, ka referendums nav par principu, kam daudzi piekrīt, proti, mums ir tiesības atlaist Saeimu. Referendums ir par konkrētu grozījumu redakciju, un tas, ka grozījumu autori izvēlējušies vienkāršāko ceļu, kā formulēt grozījumus, nenozīmē, ka mums šī izvēle ir jāpieņem. Bet, lai arī kāds ir gala viedoklis, uz referendumu visus aicinu doties. Jautājums, kas tiek izšķirts, ir svarīgs un pilsoņiem pašiem nāksies izjust tā sekas, tāpēc labāk arī pašiem pateikt, kā būt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
20

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
31

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
33

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
26

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
41

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
29
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi