Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Par Saeimas atlaišanu

Druva
23:00
28.07.2008
4

Šosestdien gaidāmajā referendumā pilsoņi izlems jautājumu, vai tautai piešķirt tiesības atlaist Saeimu. Lielākās nesaskaņas gan ir nevis par to, vai vēlētājiem šādu iespēju dot, bet gan — kā to formulēt, lai izvairītos no nevēlamiem efektiem.

Lai aicinātu ļaudis doties uz vēlēšanu iecirkņiem un balsot par piedāvātajām izmaiņām Satversmē, ir izveidota biedrība „Par tautas tiesībām”. To pagājušajā mēnesī dibināja partijas „Jaunais laiks”, „Pilsoniskā savienība” un biedrība „Tautvaldība”. Vēlāk jaunajā organizācijā kopēju valodu atrada arī partija „Visu Latvijai!”, netradicionālo seksuālo orientāciju pārstāvju un viņu draugu biedrība „Mozaīka”, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija un pāris Eiropas Parlamenta deputātu. Iedvesmojušies no lietussargu revolūcijas, opozīcijā sēdošie un Saeimā netikušie politiskie spēki mēģina panākt, lai ikvienam būtu pieejams instruments, ar ko realizēt savus mērķus un vairotu savas iespējas iegūt varu.

Publiskajā telpā nav daudz tādu, kas šaubītos, ka ir nepieciešams mehānisms, lai tauta varētu atlaist savus priekšstāvjus. Tomēr, par spīti tam, attieksme pret 2. augusta balsošanu ir dažāda. Tas izskaidrojams ar šaubīgo Satversmes grozījumu formulējumu. Proti, sanāk, ka Saeimas atlaišana būtībā ir tāds pats referendums kā citi, bez kādiem īpašiem noteikumiem. Tāpat sākumā ir jāsavāc desmit tūkstoši vēlētāju parakstu, pēc tam Centrālā vēlēšanu komisija rīko parakstu vākšanu par to, vai referendums ir nepieciešams, un tikai tad notiek referendums. It kā gana sarežģīti, turklāt pēdējās tautas nobalsošanas ir parādījušas, ka ar vēlētāju aktivizēšanu politiķiem nesokas. Arī referendumā par drošības iestāžu likumu grozījumiem pērn neatnāca gana daudz cilvēku, lai balsojums skaitītos noticis.

Gribētos nedaudz lielāku nopietnību šajā jautājumā. Šim ir jābūt īpaša veida referendumam, jo Saeimas atlaišana ir ārkārtas gadījums. Saeima ir jāatlaiž, ja tā nespēj strādāt — ievēlēt prezidentu, apstiprināt valdību, pieņemt budžetu, nevis, ja tā vienkārši pieņem lēmumus, kas mums nepatīk, vai valdību neveido tās partijas, ko mēs gribētu. Arguments, uz ko norāda referenduma kritiķi — pašreizējie grozījumi paredz, ka Saeimu var atlaist 15 procenti balsstiesīgo. Un ne bez pamata. Pagājušajās vēlēšanās piedalījās aptuveni 60 procenti balsstiesīgo. Lai referendums būtu uzskatāms par notikušu, tajā jāpiedalās pusei no iepriekšējās vēlēšanās piedalījušos skaita. Savukārt no šiem 30 procentiem 15 procentiem plus vienam cilvēkam jāatbalsta likumdevēja atlaišana. Te vietā norādīt, ka līdzīga problēma pastāv arī, Saeimu ievēlot. Jau minētie 60 procenti ievēlēja 9. Saeimu. No tiem 10 procenti nobalsoja par partijām, kas neiekļuva valdībā. Saeimā un valdībā visu kontrolē koalīcija, kam atbalstu pauduši 54 deputāti. Ļoti optimistiskā gadījumā valdība Latvijā strādā ar vienas ceturtās daļas vēlētāju atbalstu. Tāda ir demokrātija, „vairākuma” vara, un mēs paši to pieļaujam ar savu attieksmi vēlēšanu dienā.

Ko pilsoņiem darīt sestdien? Ieteiktu ar zināmu skepsi paraudzīties uz politiskajiem spēkiem, kas aicina balsot. Kas viņi ir? Biedrībā „Par tautas tiesībām” darbojas partijas, kam Saeimas atlaišana dod izredzes beidzot nokļūt pie siles. Tomēr pašreizējo Satversmes grozījumu redakcija nepiedāvā mehānismu, kā novērst iespējamu referendumu rīkošanas vilni. Neapmierinātība ar politiku sabiedrībā ir liela, tā var kļūt par ieroci pie varas netikušo politiķu rokās. Grozījumu redakcija mūs aicina būt optimistiskiem un cerēt, ka grozījumu nelietīga izmantošana nenotiks un ka referendumu iniciatori, aicinot uz parakstīšanos un balsošanu, būs atbildīgi. Vai Latvijas politikā ir pamats cerēt uz ko tādu?

Savus ierosinājumus Satversmes grozīšanai Saeimas juridiskajā komisijā ir iesniedzis arī prezidents Valdis Zatlers. Viņa piedāvātais variants paredz, ka Valsts prezidentam ir tiesības pirms laika atlaist parlamentu, pašam neriskējot zaudēt amatu, un arī nerīkojot tautas nobalsošanu. Komisija šos priekšlikumus skatīs rudenī, jo pirms sestdienas referenduma to darīt nav vērts. Vai prezidenta versija ir labāka? Es nezinu, tāpat kā neteikšu priekšā, vai ir vērts gaidīt sakarīgākus Satversmes grozījumus, nevis ņemt pašreizējos, problemātiskos.

Jāatgādina, ka referendums nav par principu, kam daudzi piekrīt, proti, mums ir tiesības atlaist Saeimu. Referendums ir par konkrētu grozījumu redakciju, un tas, ka grozījumu autori izvēlējušies vienkāršāko ceļu, kā formulēt grozījumus, nenozīmē, ka mums šī izvēle ir jāpieņem. Bet, lai arī kāds ir gala viedoklis, uz referendumu visus aicinu doties. Jautājums, kas tiek izšķirts, ir svarīgs un pilsoņiem pašiem nāksies izjust tā sekas, tāpēc labāk arī pašiem pateikt, kā būt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
27

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
19

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
23

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
21

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
24
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi