Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Gruzijas rūgtā pieredze

Druva
23:00
11.08.2008
6

Karš Krievijas un Gruzijas starpā ir pārņēmis daudzus prātus visā pasaulē. Krievijas atbilde Gruzijas mēģinājumam pārņemt savā kontrolē separātiskās teritorijas, ir Maskavas sveiciens, parādot, uz ko tā ir spējīga.

Pašreizējā haosā viens no sarežģītākajiem jautājumiem ir par to, kāpēc sadursmes pagājušajā nedēļā sākās. Gruzijai, uzbrūkot Dienvidosetijas galvaspilsētai Chinvali, vajadzēja saprast, kas notiks. Krievija pēdējos gadus ir cītīgi strādājusi, lai Gruzijas teritorijā uzturētu dzīvu separātisma garu – tādējādi pašpasludinātās republikas Dienvidosetija un Abhāzija ir bijušas kā spridzekļi ar laika degli. Nu šīs bumbas ir sprāgušas. Krievija ir izmantojusi gadījumu, kad Gruzija iebrūk reģionā, kurā vairumam iedzīvotāju piešķirtas Krievijas pases, un sākusi izrēķināšanos.

Atriebties Krievijai ir par daudz ko – un tas nav tikai stāsts par Gruzijas un Krievijas attiecībām. Šis konflikts ir jāskata plašāk – kā rietumvalstu un Krievijas sadursme, kas notiek Gruzijas teritorijā. Aizstāvot separātistus, Krievija Rietumiem atriebjas par to atbalstu bijušajai Kosovas provincei Serbijā, kam, neskatoties uz Krievijas un Serbijas iebildēm, tika dota iespēja pasludināt neatkarību. Toreiz Krievija paziņoja, ka tādā gadījumā jādod līdzīga iespēja arī separātistiem rietumnieciski noskaņotajās valstīs, piemēram, Gruzijā. Toreiz Krievijas balsī neviens neklausījās, un nu Krievija sākusi rīkoties, lai ieviestu savu kārtību.

Gruzijas vēlme iestāties NATO ir radījusi kārtējās iebildes no Krievijas puses. Lai gan šogad NATO galotņu tikšanās laikā Bukarestē nedz Gruzijai, nedz Ukrainai rīcības plāns dalībai Ziemeļatlantijas līguma aliansē piešķirts netika, tomēr rietumvalstis solīja vēl šogad pie jautājuma atgriezties, tādējādi paužot atbalstu šīm valstīm. Tas, ka NATO valsts varētu atrasties Krievijas kaimiņos, Maskavai allaž ir raisījis iebildes – līdzīgi bija arī, kad NATO pievienojās Baltijas valstis. Tomēr toreiz šādu sadursmju nebija, un tirgošanās lielvalstu starpā acīmredzot bija efektīvāka, panākot, ka aitas paliek dzīvas, bet vilks paēdis.

Vēl kāds iemesls Krievijas reakcijai ir cīņa par ietekmi Kaukāzā. Gruzijas valdības orientācija uz Rietumiem ir nozīmējusi rietumvalstu ietekmes palielināšanos Kaukāzā. Gruzija no enerģētiskā viedokļa atrodas stratēģiski svarīgā vietā, tā kontrolē naftas un dabasgāzes tranzītceļus no Kaspijas jūras reģiona uz Eiropu. Gruzijas draudzība ar Rietumiem nozīmē, ka mazinās Krievijas izredzes saglabāt monopolstāvokli energoresursu piegādei Eiropā.

Tātad Krievijai ir iemesls karam. Gruzijai arī ir iemesls, jo separātisko reģionu cīņa par neatkarību kopš pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma ir radījusi ne mazumu problēmu Gruzijai, un varam pieņemt, ka tās valdība vēlējās ar izšķirošu triecienu atgūt kontroli. Iespējams, trieciens ir bijis pārsteidzīgs, jo Gruzijai vienai pašai ir jākaro pret Krievijas pārspēku. Te vietā pavaicāt, vai Gruziju atbalstošajām rietumvalstīm ir iemesls karam?

Par militāru palīdzību vismaz pašlaik runāt nav iespējams. Galvenais iemesls – NATO dominējošajai valstij ASV ir pārlieku svarīgi nesabojāt attiecības ar Krieviju, tamdēļ tā neatļausies aizstāvēt Gruziju. Skumji, bet tā ir politika. ASV svarīgāk ir nolikt pie vietas Irānu, un bez Krievijas palīdzības tas nav iespējams. Gadījumā, ja NATO vai tikai amerikāņu karaspēks iesaistītos konfliktā, Vašingtona varētu itin droši sagaidīt, ka Krievija kļūtu par Irānas labdari.

Cits jautājums – kas notiktu, ja rietumvalstis iesaistītos militārajā konfliktā. Krievija izmantos konfliktu ar Gruziju, lai pieteiktos uz reālās reģiona kontrolētājas lomu. Ja karā iesaistītos rietumvalstis, ir prognozējams, ka šī karadarbība pāraugtu plašā konfliktā Krievijas un rietumvalstu starpā. Šeit vietā atminēties Vjetnamas piemēru – arī tad katrai no karojošajām pusēm bija savi spēcīgi aizbildņi, kas izmantoja konfliktu savu nesaskaņu risināšanai, un iznākums bija tikai neskaitāmi upuri un ievilcies karš. Šāda skumja pieredze gan nevar būt par iemeslu tam, ka rietumvalstis grūtā brīdī novērstos no Gruzijas. Tomēr, ja neskaita diplomātiskus centienus, uz neko vairāk tās nav spējīgas. Taču šajā brīdī diplomātija jau nāk par vēlu, un aicinājumi pārtraukt karadarbību dzirdīgas ausis nesasniedz. Arī ANO Drošības padome nav spējusi vienoties par kopēju nostāju šajā konfliktā.

Trīs Baltijas valstu prezidenti kopā ar Polijas prezidentu ir parakstījuši deklarāciju, kurā nosodīta „Krievijas militāro spēku veiktā agresija neatkarīgajā Gruzijas valstī”. NATO dalībvalstu statuss sniedz zināmu drošību, un mēs, noraugoties notiekošajā, varam justies kaut nedaudz drošāk – gadījumā, ja kas tāds notiktu pie mums, NATO būtu pienākums nākt mums palīgā. Savukārt Gruzijai pašlaik ir jācīnās vienai pašai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi