Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Būvniecība – ekonomikas spogulis

Druva
23:00
30.09.2008
14

28.augustā ar būvniecību saistīto nevalstisko profesionālo organizāciju vadītāji, apzinoties tuvojošos ekonomisko krīzi valstī, parakstīja un izsūtīja valsts augstākajām amatpersonām vēstules ar priekšlikumiem situācijas stabilizēšanai nozarē. Savukārt 25.septembrī Ekonomikas ministrija nodevusi apspriešanai būvniecības attīstības pamatnostādņu projektu 2009. – 2013. gadam. Izskatās, ka valstiskā līmenī ir apzinātas pamatproblēmas nozarē un tiek domāts par veicamajiem pasākumiem situācijas uzlabošanā. Kā pašreizējo stāvokli raksturotu tie, kas nozarē darbojas – būvniecības firmas, vaicāju SIA “Kurmis” un SIA ” Būve Wood Line” valdes priekšsēdētājiem.

Guntis Kurmis, SIA “Kurmis” valdes priekšsēdētājs: – Ja atceras teicienu par ziediem un odziņām, es teiktu, ka odziņas jau izveidojušās. Ilgu laiku vēl gājām ar inerci, bet nu esam grāvī. Valdība sasolīja treknos gadus, algas gāja uz augšu, darbavietas bija, visi ļoti gribēja būvēties, pat bankas solīja rožainu nākotni un sadeva kredītus. Visi pavāri un dārznieki sagāja strādāt būvniecībā. Kredītu portfelis bija milzīgs. Kas notiek tagad? Maisu esam izsmēluši. Pavāri aizgāja atpakaļ darbā par pavāriem vai aizbrauca uz Īriju. Privātajiem kredītus vairs tik viegli nedod, un viņi arī baidās ņemt. Stāvoklis ir nestabils, tātad privātais sektors kā būvnieku darbavieta atkrīt.

Pašvaldībām vēl pasūtījumi ir, visi palikušie būvnieki metas uz tiem. Uz iepirkumu konkursu piesakās 20 – 30 firmas, agrāk bija gadījumi, kad nepieteicās neviena. Kritērijs – viszemākā cena, un no šāda pretendentu skaita grūti tikt pirmajā vietā. Varētu teikt, ka no desmit konkursiem uzvaram vienā. Cenu piedāvājumi mēdz atšķirties par 30 – 40 tūkstošiem latu. Reāli būtu, ja tie būtu 10 – 15 procenti, tā īsti – pieci. Jādomā, kā konkursa uzvarētājs tiks galā, piesolot šo zemo cenu. Lēti materiāli, nekvalificēts darbaspēks, strādniekiem nesamaksā, pieņem nākošos – tā vienīgi. Cēsīs uz pašvaldību konkursiem liela konkurence, piedalās kaimiņu rajonu firmas. Nesen uzvarējām vienā konkursā objektam Liepājā, tur piedalījās sešas firmas, bija specifiska prasība – restaurācijas darbu veikšanas sertifikāts.

Nelegālo darbaspēku te, uz vietas, nevaram atļauties, tas neatmaksājas. Vairāk raksturīgi lielajām pilsētām, kur objektos daudz apakšuzņēmēju.

Būvniecība ir ekonomikas spogulis. Ja cilvēki, firmas un iestādes nebūvējas, tas nozīmē, ka valstī nav attīstības arī citās nozarēs. Vispirms jāsakārto ekonomika, cilvēkiem vajag stabilitātes sajūtu, lai varētu ne tikai gribēt, bet arī spēt būvēties. Banku kredītprocenti pašlaik ir briesmīgi. Uzcelto dzīvokļu potenciālie pircēji gaida, kad cena pazemināsies. Mana problēma ir nepārdotie trīs dzīvokļi jaunuzceltā mājā. Lai cilvēki padomā, vai labāk ir maksāt par īri, tas ir, būtībā ne par ko, vai arī bankai par savu dzīvokli, kurš paliks īpašumā, kuru varēs lietot, pārdot vai izīrēt.

Antons Jastržemskis, SIA “Būve Wood Line” valdes priekšsēdētājs: – Nozarē darbojamies jau 16 gadus. Kā visur dzīvē, ir bijuši gan kāpumi, gan kritumi. Kā zināms, būvniecība ir vispārējā (ēkas) un infrastruktūras izveides (tilti, kanalizācijas, atdzelžošanas iekārtu izbūve u.c.) Mēs darbojamies abos virzienos. Vispārējā būvniecība samazinās, to nevar noliegt. Šī ir sarežģīta nozare – tiem, kas gribēja strauji ienākt un pelnīt, tagad ir problēmas.

Konkursos cenšamies startēt maksimāli daudz. Ļoti svarīgi ir izstrādāt pareizus tehniskos noteikumus, pievienot prasītos dokumentus. Ja kaut viens papīrs nav kārtībā, cenu piedāvājumu neizskata. Cenšamies atrast pasūtījumus, kas garantē ilgtermiņa darbu – gadu, pusotru. Patiesībā tas ir labi, ka saasinās konkurence, uzlabojas darbu kvalitāte un produktivitāte.

Ar darbaspēku īpašas problēmas neizjūtam, darbinieku kodols ir stabils. Tendence – darbā piesakās kvalificēti speciālisti. Joprojām deficīts ir augstas kvalifikācijas metinātāji. Mainās cilvēku attieksme – vairs nav raksturīgi, ka darbinieks saka “nemaksāsi tik un tik, iešu prom.” Saprot, ka maksā reāli iespējamo, lai labs darbinieks noturētos. Atgriežas pat tie, kas strādāja un aizgāja prom. Nelegālo darbinieku nodarbināšana vairāk raksturīga laikam, kad bija pacēlums privātās būvniecības sektorā. Mums tas nav vajadzīgs, neder ilgtermiņa izdzīvošanas mērķim.

Svarīga ir izdevumu kontrole visos posmos, lai budžetu varētu sabalansēt optimāli. Cenšamies maksājumus veikt laikus, nepievilt partnerus. Ja rodas īslaicīga problēma, svarīgi visu izrunāt. Jāplāno uz priekšu, jāizveido finanšu rezerves, ja nu kādu mēnesi rodas grūtas situācija, lai var izdzīvot. Precīzi prognozēt grūti, tomēr varu teikt, ka būvniecības nozare ir, bija un būs, kāds izdzīvos, kāds ne, bet nozare pastāvēs visos laikos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi