Jānis Gabrāns Liene Lote Grizāne Sarmīte Feldmane Ilze Kalniņa
No astoņiem novadiem, kurus Saeimas komisija šonedēļ iezīmēja rajona kartē, pilnīgi negaidītas robežas ir pieciem – Cēsu, Raunas, Vecpiebalgas, Priekuļu un Amatas. Kā Saeimas deputātu zīmēto karti vērtē iesaistītās pašvaldības? Cēsu novads
Tajā ietilpst Cēsis un Vaives pagasts. Abu pašvaldību vadītāji vērtē, ka modelis ir dzīvotspējīgs.
Vaives pagasta padomes priekšsēdētāja Valda Zaļaiskalna atzina, ka risinājums pārsteidzis, jo par šādu variantu nav runāts: “Bet vērtēju pozitīvi, tas nav pretrunā ar mūsu lēmumu par iekļaušanos Cēsu novadā. Cēsīm varam būt labi partneri, jo ekonomiski neesam īpaši vāji.”
Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders atzīst, ka Vaives pašvaldība būs līdzvērtīgs partneris, kura vajadzības un vēlmes būs tikpat svarīgas kā Cēsu: “Saeimas komisijas piedāvātais modelis ir darboties spējīgs, lai gan nekādu sajūsmu par to neizrādu. Labākais risinājums būtu novads rajona robežās vai arī, kā teikts šīs nedēļas domes lēmumā, Cēsis kā pilsēta pašreizējās administratīvās teritorijas robežās. Taču iecerei ir pretinieki, viskategoriskāk pret to iebilst pašvaldību lietu ministrs, baidoties, ka sāksies nekontrolējams process – patstāvību gribēs panākt arī citas pilsētas.”
Pašvaldību vadītāji norādīja, ka nekādas sarunas par sadarbību nav sāktas, vispirms jāsagaida Saeimas lēmums, jo neesot izslēgts, ka pašvaldības gaida vēl kāds pārsteigums.
Amatas novads
Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte “Druvai” atzina, ka šobrīd ir grūti kaut ko komentēt, jo par šāda novada veidošanu nekad līdz šim nav ticis lemts.
“Šādu variantu nekad neesam apsprieduši un analizējuši ne no ekonomiskā, ne no pārvaldes modeļa. Nezinu, ko domā Nītaure, Zaube un Skujene, jo viņi droši vien tāpat kā mēs šādu variantu nekad nav apsprieduši. Un šobrīd situāciju komentēt ir ļoti sarežģīti. Vienīgais, ko domāju- šādā milzīgā lauku teritorijā, kādu mums grib piešķirt, ārkārtīgi liela nozīme, kādu palīdzību spēs sniegt Latvijas valsts. Vai strauji tiks uzlabota ceļu infrastruktūra, vai tiks attīstīta e-vide, jo tik lielu teritoriju bez labiem ceļiem un sakariem nav iespējams pārvaldīt. Tas ir pirmā mirkļa iespaids. Taču, kāpēc likumdevējs ir izvēlējies šādu modeli, neapspriežoties ar mums, nezinu. Ko domāja, liekot Zaubi un Nītauri klāt Amatas novadam, ja viņiem tuvāks un ērtāk izbraucams Līgatnes novads? Kartē, protams, esam visi līdzās, bet labs ceļu tīkls mūs nevieno,” komentēja E. Eglīte un atzina, ka žēl zemē nomestā laika un naudas, kurš gadu tika tērēts dažādām sanāksmēm un apspriedēm par novadu veidošanu.
Skujenes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Sekste atzina, ka uz novadu reformu pagasts gājis ar domu, ka kopā ar citiem pagastiem veidos Cēsu novadu.
“Taču, domāju, ka kopā ar Amatu mēs dzīvot varētu, lai gan teritorija būtu milzīgi liela un grūti pārvaldāma. Taču Amatas novads šobrīd vēl tiesājas par to, lai paliktu atsevišķi no visiem. Ja šo karti Saeima tiešām apstiprinās, tad, paliekot trijatā kopā ar Zaubi un Nītauri, mums būtu grūti. Ko var izdarīt trīs nelielas pašvaldības bez pastāvīga finansējuma, nezinu. Kas tad mainīsies? Tas ir tas pats variants, kā dzīvot katram atsevišķi. Manuprāt, šādā gadījumā reforma mērķi nesasniegs. Tad tā izdarīta tikai ķeksīša dēļ,” komentēja Skujenes pagasta padomes priekšsēdētājs.
Zaubes un Nītaures pagastu priekšsēdētāji Valdis Lācis un Inese Menģele pauda neizpratni par šādu valdības rīcību.
“Man ļoti “patīk”, ka par to, kas attiecas uz mums, uzzinām no plašsaziņas līdzekļiem. Vēl iepriekšējā dienā Saeimas komisijas loceklis Šķestera kungs ieradās rajona padomē, katru pašvaldību vadītāju aptaujāja un teica, ka nu viņam esot skaidrs, ko vēlamies, solot, ka mūsu vēlmes ņems vērā. Bet nepagāja ne 24 stundas, kad radio un televīzijā dzirdam visu ko, tikai ne to, par ko runājām. Saprotu, ka mēs varam runāt un spriest šajā valstī, ko gribam, bet tik un tā kāds pieņem lēmumu, kā viņam šķiet saistoši. Tāda ir šī komunikācija. Par šāda novada izveidi, ka ejam klāt pie Amatas novada, nekad līdz šim neesam sprieduši,” teica I. Menģele. Savukārt V. Lācis bilda: “Kaut ko tamlīdzīgu es negaidīju. Nožēloju, ka savulaik neaizgājām klāt pie Siguldas novada. Tur tagad mūs vairs neņem. Arī Amatas novads mūs nevēlas, un iet pret otra gribu nevēlos. Līdz šim dzīvojām ar domu, ka veidosim lielo Cēsu novadu, bet tagad viss ir sanācis kaut kā nepareizi. Vēl būtu sapratis, ja mūs pieliktu klāt Līgatnes novadam, bet ne. Sajūtas pašreiz ir tiešām jocīgas. Skumji. Arī pagasta iedzīvotāji ir neizpratnē.”
Raunas novads
Pirmā ziņa bija, ka vienā novadā salikta Rauna, Drusti, Dzērbene un Taurene. Izbrīnīti bija visi. Situācija mainījās ļoti ātri. Vakar kļuva zināms, ka Dzērbene un Taurene būs Vecpiebalgas novadā.
Taurenes pašvaldības vadītājs Jānis Vīlips: “Uzzinājuši par šo variantu, zvanīja deputāti, domāja – mana vaina, ka būsim Raunas novadā. Taureniešiem tāda iespēja nav pat sapņos bijusi. Zvanīju Saeimas deputātiem, skaidroju, ka Taurene ir Piebalgā, ne Raunā. Pateica vien, ka viss esot izlemts. Nākamajā dienā uzrakstījām vēstuli, pievienojām karti. Paldies Dievam, deputāti tomēr saprata un pielika mūs pie Vecpiebalgas.”
Raunas pagasts nemainīgi gribējis novadu veidot pagasta teritorijā. Saeimas komisija nolēma tā robežas paplašināt ar Dzērbeni un Drustiem.
“Ar varu esam salikti, ja nekas nemainīsies, būs kopā jādzīvo,” saka Raunas pašvaldības vadītājs Andris Neimanis. Viņš uzsver, ka pagasti ir līdzvērtīgi un lemšana notiks no līdzvērtīgām pozīcijām. “Katrai pašvaldībai ir sava pieredze un, nemainot tradīcijas, gan sapratīsimies. Visi esam dotāciju saņēmēji. Pēc novadu izveidošanas valsts neko nedos. Tas vēlreiz apliecina, ka nav lauku attīstības programmas, atbildību uzliek pašvaldību pleciem. Ne visu nosaka kapacitāte, arī finansējums vajadzīgs.”
Dzērbenes pašvaldības vadītājai Anitai Kamerādei to, ka pagasts iekļauts Raunas novadā, pa telefonu pastāstījusi Saeimas deputāta radiniece, kas dzīvo pagastā. “Dzērbene kopā ar Raunu – tāds variants nekad nav bijis pieminēts. Informēju deputātus, iedzīvotāji zvanīja, brīnījās,” atceras pašvaldības vadītāja un uzsver: “Ja situācija veidojās tā, visprātīgākais bija novadu veidot Dzērbenei, Taurenei, Kaivei un Skujenei. Šis variants pirms gadiem tika pētīts, bet atmests.”
Dzērbenieši turpināja Saeimas deputātiem skaidrot, ka nav pareizi viņus šķirt no taureniešiem. Vakar ap pulksten vieniem dienā A. Kamerāde uzzināja, ka Dzērbene iezīmēta Vecpiebalgas novadā”.Tas ir labākais variants,” tā A. Kamerāde.
Drustu pagasta padomes priekšsēdētāja Maija Plūme stāsta: “Drustēnieši vienmēr uzsvēruši, ka viņu dzīve virzās uz Cēsu pusi. Tikpat labi tā var būt Rauna un tad var braukt tālāk uz Valmieru vai Cēsīm. Ir gandarījums, ka, zīmējot karti, iedzīvotāju plūsmas virziens ir ņemts vērā. Lauki un pilsēta ir atšķirīgi, trim pagastiem saprasties būs daudz vieglāk, mums daudz kopīgā. Jācer, ka vēl kāds cits variants neparādīsies.”
Vecpiebalgas novads
Bija iecerēts, ka novadu veidos Vecpiebalga un Ineši, jau izstrādāts apvienošanās projekts. Tagad pievienota arī Taurene un Kaive. “Pirms pāris gadiem vecpiebaldzēni jau piedāvāja abām pašvaldībām veidot kopīgu novadu. Kaimiņi atteicās. Ko iegūsim apvienojoties? Nezinu. Varbūt vecpiebaldzēniem un inesiešiem mežniecība vairs nebūs Jaunpiebalgā, bet pakalpojumu varēs saņemt Taurenē? Kā saimniekosim, vēl grūti pateikt. Ja jau nolemts, ka reforma jāpabeidz, to izdarīs un pēc tam brīnīsies, kāpēc tā sanācis,” “Druvai” sacīja Vecpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājs Aldis Glāzers.
Kaives pagasta padomes priekšsēdētāja Anna Caunīte jau izrēķinājusi, ka perspektīvā Vecpiebalgas novada ģeogrāfiskais centrs atrodas uz Kaives un Vecpiebalgas robežas pie kādreizējā Nāgeļkroga. Tiesa, tur nekā nav, vien krūmi un kādam bērnības atmiņas. Kādreiz daļa Kaives jau bijusi Vecpiebalgas pagastā.
“Par to, ka Kaive būs pie Vecpiebalgas, ne pušplēsta vārda tikšanās reizē neteica arī deputāts S. Šķesters. Tas, ka no lielā Cēsu novada nekas neiznāks, bija skaidrs. Skumji tagad dzirdēt, kad kaut kur izskan, ka nabadzīgie pagasti gribējuši izlaupīt pilsētu. Par Cēsu novada veidošanu 200 tūkstošus no valsts saņēmām. Vismaz kāds labums. Vēsu prātu domājot, ja jau Saeimas deputāti kartē taisīja tik radikālas pārmaiņas, tad kādreiz plānotais novads, kuru gribējām saukt par Gaujas novadu, kuru veidotu Kaive, Skujene, Taurene un Dzērbene, būtu labākais risinājums.
Ne jau katru dienu iedzīvotājiem būs jābrauc uz novada centra. Problēmas varētu rasties mūsu pamatskolai, kurā mācās 40 bērni no Skujenes pagasta. Kaivei un Skujenei ir daudz kopēja, tagad būsim šķirti,” pastāstīja Anna Caunīte un uzsvēra, ka ne jau pagasta deputāti izvēlējušies pievienoties Vecpiebalgai.
“Taurene Vecpiebalgas novadā – tas šobrīd ir prātīgākais un pieņemamākais risinājums,” saka Jānis Vīlips un piebilst, ka vienas briesmas pārdzīvotas. Lai gan, ja tagad būtu jālemj par novadu, arī taurenieši ietu kopā ar Skujeni, Dzērbeni un Kaivi.
Priekuļu novads
Priekuļu pagastam, kurš gribēja turpināt attīstīties kā patstāvīga teritorija, pievienots Liepas, Mārsnēnu un Vesalavas pagasts. Visi šo trīs pašvaldību vadītāji atzina, ka šis ir viens no jaunnosauktajiem novadiem, kam būs labas attīstības iespējas, bet niansēs domas atšķīrās.
Mārsnēnu pagasta padomes priekšsēdētāja Irma Vilka: “Ne tikai pagasta vadība, deputāti, bet arī iedzīvotāji ir apmierināti ar šāda novada izveidi. Daudz ir izdarīts, bet šāds novads sekmēs attīstību sociālajā sfērā, izglītībā. Visu laiku diskusijās par novadu aprisēm Mārsnēnu pagastam it kā nebija savas vietas. Pašreizējā karte mums ir izdevīga.”
Arī Liepas pagastā spriež, ka varēs veidot darbīgu novadu, ja citi valsts politiskie lēmumi atbildīs pašvaldību vajadzībām. Liepas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Rancāns: “Novads ir dzīvotspējīgs. Mums ir ko novada attīstībai piedāvāt, un pēc apvienošanās varētu sekot uzrāviens, bet vai to ļaus pašreizējā valsts ekonomiskā situācija? Varējām cerēt, ka pieejamo pakalpojumu līmenis izlīdzināsies novada centrā un nomalēs, bet tagad ir skaidrs, ka drīzumā nekas tāds nenotiks. Nav arī zināms, kā funkcionēs finanšu izlīdzināšanas mehānisms. Brīvsolī ir palaisti starppagastu norēķini. Sekas – pakalpojumu izmantošana pilsētā, bet novadi, tajos iekļautās mazās pašvaldības, kā maksātāji. Bet citādi, domāju, jaunajā modelī Liepas iedzīvotāju dzīve nebūs sliktāka, jācenšas, lai būtu labāka.” Tajā pašā laikā A. Rancāns lietoja arī apzīmējumu – piespiedu laulības. Un viņaprāt, pagaidām nav prognozējams, kā pagasti sadarbosies. “Esot absolūti koleģiāliem un godīgiem, ir jāatzīst, ka Priekuļi šobrīd ir zaudētāji,” tā A. Rancāns.
Šādu viedokli ne apstiprināja, ne noliedza Priekuļu pagasta padomes priekšsēdētāja Māra Juzupa: “Es nesaku ne jā, ne nē. Un situāciju arī nevēlos komentēt, jo novadu lietas jau neattiecas tikai uz pagasta vadību. Būt patstāvīgiem bija arī iedzīvotāju vēlme. Par izmaiņām ar kolēģiem vēl neesmu izrunājusies. Pagasta padomes sēdē spriedīsim, jo iepriekš par šādu modeli nerunājām. Un vēl gaidīsim, kā 11. decembrī balsos Saeima.”
Ceturtais novada dalībnieks -Veselavas pagasts atzina, ka vienmēr par labāku atzinuši dalību Cēsu novadā. Veselavas pašvaldības vadītājs Egils Gruzde: “Kāds gudrāks novadu izveidoja pēc sava prāta. Neko darīt. Sliktāk mūsu iedzīvotājiem nebūs, jo pagastā ir laba infrastruktūra, lai nokļūtu līdz plānotajam novada centram – Priekuļiem. Veselava ir kompakta teritorija un, domāju, ka labi iekļausimies arī šādā modelī. Vairāk aizdomājos par citiem novadiem, kādi ir paredzēti. Es pieļauju, ka ļoti lielas teritorijas pārvaldīšanas problēmas būs Amatas un Raunas novadam. Un sarežģīti būs arī iedzīvotājiem.”
Komentāri