Izraēlas un palestīniešu konflikts ilgst jau vairākus gadu desmitus, laiku pa laikam saasinoties un no jauna piesaistot pasaules uzmanību. Tā tas notiek arī pašlaik, Izraēlas armijai cīnoties ar palestīniešu grupējumu i<HAMĀS. Šis konflikts ir sekas lielajam 20. gadsimta eksperimentam, bet, jo tālāk rit 21. gadsimts, jo grūtāk ir saskatīt, kā šis eksperiments beigsies.
20. gadsimts Izraēlai pēc nodibināšanas solīja briesmas, bet arī iespējas tās pārvarēt. Par spīti tam, ka arābu valstis neatzīst tās valstiskumu, Izraēlai ir izdevies ne tikai izdzīvot, bet arī attīstīties un izrādīt spēku, liekot kaimiņiem samierināties ar savu pastāvēšanu. 1967. gadā Sešu dienu karā Izraēla uzvarēja Ēģiptes, Jordānijas un Sīrijas armiju, tādējādi atgādinot, ka ar tās spēku ir jārēķinās. Mūsdienās Izraēlas rīcībā līdz ar citiem jauninājumiem ir arī kodolieroči, kas to padara par vēl nopietnāku pretinieku.
Tomēr rietumvalstu masu saziņas līdzekļu komentētāji šajās dienās runā, ka ir apdraudēta Izraēlas valsts eksistence. Tas tamdēļ, ka uz vietas nav stāvējušas arī Izraēlai naidīgās valstis, to atbalstītie militārie un politiskie grupējumi. Arābu valstis joprojām neatzīst Izraēlas tiesības uz pastāvēšanu, Irāna, viena no tās galvenajām naidniecēm reģionā, strādā pie savas kodolprogrammas, tās atkārtotie apgalvojumi, ka šī programma ir paredzēta civiliem mērķiem, daudzus nepārliecina. Pretinieku spēki aizvien pieaug, un to labi varēja redzēt pirms diviem gadiem, kad Izraēla karoja ar Libānas kaujinieku grupējumu Hezbollāh – uzvarēt tā nespēja, ar ANO starpniecību noslēgto pamiera līgumu kaujinieki varēja uzskatīt par savu uzvaru. Izraēlai ir pamats baidīties, ka līdzīgs scenārijs notiks arī tagad, un tādā gadījumā organizācija HAMĀS nostiprinās savas pozīcijas pār nosacīti mēreno konkurentu grupējumu Fatāh, ar kuru Izraēlai ir labākas attiecības. Izraēlai ir problēmas arī ar sabiedrības integrāciju: tās teritorijā dzīvo 1,3 miljoni arābu, kas nav lojāli pret savu mītnes valsti, turklāt, ja turpināsies pašreizējās demogrāfijas tendences, līdz šī gadsimta vidum arābi varētu pat veidot vairumu no Izraēlas pilsoņu skaita.
Arī Rietumu pasaulē vienbalsīgais atbalsts Izraēlai sāk zust, ir dzirdamas balsis arī palestīniešu un citu Izraēlas pretinieku atbalstam. To labi var redzēt arī pašlaik pēc pasaules valstu dažādās reakcijas. Pat Eiropas Savienībā ir grūtības formulēt vienotu nostāju par konfliktu. ES prezidējošā valsts Čehija vispirms neveiklā kārtā pavēstījusi, ka Izraēlas operācijas Gazas joslā ir aizsardzība, nevis uzbrukums, vēlāk savu problemātisko pozīciju izlaboja, aicinot abas puses noslēgt pamieru un atļaut uz konflikta zonu nosūtīt humāno palīdzību. Savukārt Francija kā atsevišķa spēcīga balss paziņoja, ka nosoda ij Izraēlas sauszemes operāciju, ij palestīniešu raidītos raķešu triecienus.
Labi zinot, cik daudz palestīniešiem ir nodarīts, un zinot viņu naidu un izmisumu, nav brīnums, ka abu pušu attiecības ir saspīlētas. Pretinieki nav ne tuvu kompromisam par daudziem savstarpēji svarīgajiem jautājumiem – okupēto teritoriju atdošanu, bēgļu likteni, Jeruzālemes statusu, un tās vienošanās, kas abu pušu starpā ir noslēgtas, lielākoties ir pagaidu vienošanās, īstermiņa risinājumi. Tas ir saprotams, jo ir visai grūti iedomāties, ka palestīnieši vai Izraēla varētu labprātīgi atteikties no savām pretenzijām uz zemi. Un, pat ja par to vienotos politiķi, viņu sekotāji diez vai – tas attiecas tiklab uz palestīniešiem, kā ebrejiem.
Ņemot vērā daudzās domstarpības un abu pušu nespēju pieņemt sāpīgus kompromisus, ir skaidrs, ka Izraēla nesaskata daudz variantu, kā ietekmēt palestīniešu grupējumu HAMĀS, lai tas Izraēlu neapšaudītu ar raķetēm. Šis nav stāsts par to, vai karš ir attaisnojams, un arī ne par to, vai Izraēla šajā gadījumā ir „labā” vai „sliktā”, jo asinsizliešana ir abu pušu atbildība un līdzšinējās rīcības sekas. Raugoties reālistiski, spēja stāties pretim palestīniešiem, arābiem un citiem pretiniekiem ir Izraēlas izdzīvošanas jautājums. Izraēla vēlas pastāvēt, tā meklē kārtējo īstermiņa risinājumu – šajā gadījumā tas nozīmē iznīcināt palestīniešu grupējuma HAMĀS kaujas spējas.
Tas, kas pašlaik notiek Gazas joslā, ir brutāla attiecību noskaidrošana, un neviena no pusēm īsti nav ieinteresēta uzklausīt biežos paziņojumus pārtraukt vardarbību un meklēt cita veida risinājumu. Tomēr šis karš notiek uz civiliedzīvotāju rēķina, jo Gazas josla ir viena no visblīvāk apdzīvotajām vietām pasaulē. Jo vairāk upuru, jo lielākā strupceļā tas ved attiecības nākotnē.
Komentāri