Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Bankrots

Druva
00:00
21.01.2009
13

Atmiņas un šodiena… Šā gada 13. janvārī tās savijās vienā pretrunīgā kamolā. Savijās 1991. gada 13. janvāra piedzīvojumi ar to, ko nācās pārdzīvot šajā dienā, 2009. gada 13. janvārī. Kā rīkoties, ko darīt? Izmest šīs pārdomas mēslainē vai arī mēģināt atrisināt negaidīti uznirušo pretrunu mezglu? Pirmais variants būtu sirdi atvieglojošāks. Kas bijis – izbijis, pieņemsim, ka tā nav bijis. Otrais var radīt nepatīkamu saķeršanos ar mūsdienu Latvijā valdošo politisko režīmu ar visām no tā izrietošajām sāpīgajām sekām. Ko darīt?

Atmiņā uznirst 1991. gada 13. janvāris. Viļņā ieņemts telecentrs. Rīgā, Daugavmalā, daudzu simtu tūkstošu latviešu mītiņš. Latvijas un kaimiņvalstu neatkarības labā. Tribīnē – tā laika Latvijas politiskās dzīves prāts, gods un sirdsapziņa – LTF un Latvijas Republikas Augstākās padomes un valdības vadošās amatpersonas – D. Īvāns, I. Godmanis, I. Bišers un citi. Nepadosimies!! Lai notiktu, kas notikdams – mūsu mērķis ir skaidrs – neatkarīga un demokrātiska Latvijas Republika.

Virs mītiņotāju galvām uznirst helikopters. Birst skrejlapas – ne jau Latvijas neatkarības labā. Pretī – dūru mežs, lāsti un naida pilni acu skati. Veicas gan helikoptera ekipāžai – tādā veidā to nenotriekt. Helikopters aizlido. Tas gandrīz momentā gaist no atmiņas. Mūsu tauta klausās savu vadoņu balsīs. Sargāsim mūsu iekarojumus – Augstāko padomi, Ministru padomi, Zaķusalas telecentru, starptautisko sakaru centrāli. Mītiņš beidzas un jau tuvāko stundu laikā ap minētajiem (un neminētajiem) objektiem sāk veidoties barikādes. Lozungi- “Ar Godmani – par godu!”; “Skaldīsim (A)lkšņu malku!”; “Kaulu -suņiem!” utt. Izturēsim! Ne to vien pārdzīvojusi latvju tauta savās likteņgaitās! Mēs tāles sniegsim, kur saule aust!

Pagājuši 18 gadi. 2009. gada 13. janvāris. Brīvās un neatkarīgās Latvijas Republikas pilsoņu izmisuma un posta demonstrācija Rīgā, Doma laukumā. Runā A. Pabriks, A. Štokenbergs un visi citi. Runas – ne vienmēr pašas sakarīgākās, katrs velk savu dziesmu. Kopsaucējs tomēr šaubas neraisa – tā dzīvot vairs nedrīkst! Tomēr… tribīnēs kaut kā trūkst. Kur Latvijas Republikas prezidents V. Zatlers? Ak, jā… esot ārzemēs un stāstot, cik laimīga ir latvju tauta Es brālīgajos apkampienos (nu gluži kā savulaik iekš PSRS). Kur Ministru prezidents I. Godmanis (tas pats no 1991. gada, tas pats!)? Pazudis! Viņam nav laika uznirt Latvijas TV ekrānos (nav laika – droši vien jāshēmo, jāshēmo un vēlreiz jāshēmo!) – var atļauties vien neko neizsakošu interviju ar tālruņa palīdzību. Kur palikuši visi pārējie Saeimas un Ministru kabineta dižgari, kuri tik labprāt mierīgākos laikos aizpildīja TV ekrānus?

Latvju tautas protesta mītiņš Rīgā, Doma laukumā, beidzies. Tā dalībnieki dodas prom no Rīgas. Vietējie aktīvisti nenomierinās, bet dodas uz Saeimas namu izklāstīt savas dziļākās domas un jūtas, nevairoties no visasākajiem savu emociju izpaudumiem. Sākas grautiņš Vecrīgā… Vai tiešām?

Kad sākās grautiņš? Varu vien piekrist savam kolēģim, kurš teica: “Grautiņš sākās tad, kad tā vietā, lai turpinātu sist Saeimas nama logus, “aktīvisti” sāka demolēt šņabja bodi un citas ēkas.” Kur pazuda Saeimas priekšsēdētājs G. Daudze? Uzbrūk taču Saeimai! Kāpēc neatskanēja 1991.g. aicinājumi “Tauta – uz barikādēm! Aizstāvēsim pašu ievēlēto likumdevējvaru!” G. Daudze tomēr neieradās mūsu mājās kaut ar TV starpniecību. Viņš esot bijis aizņemts- ticies ar Norvēģijas parlamenta spīkeru. Varēja gan būt godīgs un atzīties: 1) nebija ko teikt Latvijas tautai; 2) diezin vai atrastos daudz gribētāju dabūt ar bruģakmeni pa galvu, sargājot Saeimā sēdošos… ne jau deputātus, bet shēmotājus.

Daudzi Latvijas politiskās dzīves vērotāji joprojām kļūdaini uzskata, ka Latvija ir parlamentāra republika. Formāli jau tā ir – atliek vien atvērt Satversmi un izlasīt attiecīgos pantus. Realitāte ir cita – lielākā daļa Saeimas deputātu ir vienkārši marionetes, kuru skatienā, kurš vērsts saimnieka (vai konkrētāk – viņa runasvīra, partijas vadoņa) virzienā, lasāms tikai viens: “Ko pavēlēsiet?” Nav iemesla runāt par valstisko saprātu – šajos ļaudīs vairs pat nav saglabājies pašsaglabāšanās instinkts.

Laikam jau taisnība – ja protests pāriet grautiņā, tad diezin vai varam gaidīt mieru un klusumu. Var jau ievest Saeimas garderobē pāris desmitus militārpersonu shēmotāju sargāšanai. Var aizliegt mītiņus un piketus pie Saeimas nama – tā, kā tas tika izdarīts ar Rīcības partijas pieteikumu 17. janvāra pasākumam. Tas neko nemainīs. Jau sen valdošais režīms sagrāvis Latvijas rūpniecību. Patlaban veiksmīgi tiek piebeigta Latvijas lauksaimniecība. Latvija tiešām kļuvusi par banānu republiku, ar to vienīgo atšķirību, ka ne neaudzē banānus.

I.Godmanis domājot par valdības reorganizāciju. Agrāko daudzo ministriju vietā palikšot tikai desmit. Tajās, visticamāk, pāries strādāt arī visu likvidēto ministriju ierēdņi. Kā gan citādi? Kur tad liks ministru šoferu un sētnieku dēlus? Vajag rīkoties radikālāk – ne apvienot ministrijas, bet likvidēt. Ievērojot iepriekš teikto- kam gan vajadzīga Ekonomikas ministrija valstī, kurā nav ekonomikas?

Veltīgi apelēt pie varasvīru saprāta. Kauliņi ir mesti. 13. janvāris ir kļuvis par robežzīmi. Tajā dienā tiešām tika pārkāpta “sarkanā līnija”. Tikai to pārkāpa ne demonstranti, bet Latvijas pašreizējā valdošā režīma vadoņi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi