Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Vadlīnijas ir, prāts arī – izkulsimies

Druva
00:00
18.02.2009
25

Romas katoļu baznīcas kardināls

Ja cilvēki, arī valdība turētos pie baušļiem, šodien dzīve būtu citāda. Mazā valstī esam pārāk polarizējušies. Vienā pusē ir miljonāri, otrā tie, kuri nespēj savilkt galus kopā. Katru dienu redzu tos, kuri nespēj izdzīvot. Krīzes laikā jāliek lietā kristīgā taisnība, šādā grūtā brīdī jāprot dalīties ar tiem, kas no dzīves apskādēti. Neviens jau nepārmet, ka kāds ir bagāts, brauc ar dārgām mašīnām, bet tagad ir laiks, kad

vajadzētu palīdzēt tiem, kam pietrūkst.

Ja negodāsim Dieva baušļus, arī saimnieciskajā dzīvē neveiksies. Tev nebūs zagt – arī šis Dieva likums kārto saimnieciskās lietas, un to nedrīkst apiet. Ģimenes lietas jaucam kopā. Arī seriāli televīzijā dara savu. Cilvēkam televizors kļuvis par mājas altāru. Kad TV nebija, lasīja grāmatas vai darīja kādu darbu. Cilvēki gatavi ziedot naudu, lai uzturētu “Neprāta cenu”. Tur nekā cita nav, kā vien, kurš kuram atņems sievu vai vīru, izšķirsies, meklēs jaunu. Kāpēc laiku tērēt velti? Tā ir cilvēka ziņkāre. Viņš var pasīvi skatīties, pašam nekas nav jādara, citu dzīvē viss notiek. Pa daļai rāda dzīvesveidu, kādu kārojam, vai tas ir līdzīgs tam, kādu redzam apkārt. Bet daudz skatītāju, esmu pārliecināts, ir tāpēc, ka spēlē labi aktieri. Viņus vairāk interesē aktierspēle, ne tukšais saturs, intriga. Televīzijas vadībai gan būtu jāizvētī programma. Dārgi maksāt un maitāt cilvēkus? Pasaulē ir daudz vērtīga, kas tik dārgi nemaksā.

Cilvēki ir pārāk izlepuši. Visiem ir televizori, mobilie telefoni, datori, vajag aizvien lielākas ērtības, labumus. Ja pieticīgāk dzīvotu, būtu mazāk kreņķu, tik daudz neklaigātu, ka dzīve grūta. Lauku cilvēki ir daudz pieticīgāki, viņi arī pārāk neuztraucas. Nesen saņēmu vēstuli no kādas sievietes. Viņa brīnās, kāpēc lamā Saeimu. Ne jau eņģeļi no debesīm strādās nākamajā Saeimā, tie paši cilvēki, kurus ievēlēsim. Katram būs savas vājības. Sieviete raksta, ka ģimenē izaudzinājusi trīs bērnus, gājusi mežā, ne kādam žēlojusies, strādājusi, bērnus izskolojusi. Viņa brīnās – tagad naidojas, ja kādam kaut kā vairāk, un paši neko nedara, meklē vainīgo. Vispirms pašiem jāmainās, jāsakārto sevi, attiecības ar Dievu un cilvēkiem.

Arī padomju laiks ar ateismu darījis savu, tad to papildināja kapitālistiskais liberālisms. Dieva nav, katram pašam sava teikšana un visvarenība. Ateisms vēl bija teorētisks, bet tagad to teoriju, ko padomju laikā iemācījās, var izmanto praksē.

Maldīgi domāt, ka kristīgā ticība atnesīs materiālo bagātību. Tā sakārtos attiecības. Materiālais pašiem vien būs jāpelna. Bet netikumība gan par velti tika pienesta klāt un izsēta. Varbūt nebijām norūdījušies. Tie, kuri padomju gados palika pie ticības, arī tagad iztur, īpaši laucinieki. Lai kādā sistēmā dzīvojam, ticībai jābūt. Pašiem jādomā, kurp ejam. Ja iesim ar Dieva mīlestību, mums būs kompass, kas parādīs ceļu. Bet tas ceļš ir grūtāks. Pa kalnu lejup viegli ripot, bet apstāties grūti. Daudzi izvēles brīdī izvēlējās ripot no kalna.

Laucinieki visos laikos bijuši garā stipri. Viņi auguši dievbijīgākā vidē. Viņi redz dabas varenību un Dieva meistardarbu. Ko redz pilsētnieks? Māju sienas. Ja es nebūtu bērnībā dzīvojis laukos, nezinu, vai būtu mācītājs. Kad skaties krāsām bagātā saulrietā, redzi Dieva darbus. Kalni, ezeri – tā ir vērtība. Aizvien gribas aizbraukt, paskatīties uz baznīcu ar diviem torņiem ielejā, kas tur, pakalnu ieskauta, stāv gadu desmitiem. Saruna ar Dievu neko nemaksā, nevajag pat telefonu. Vari būt atklāts, vari izrunāties, pateikties. Gan jau radītājs pratīs salikt apstākļus tā, lai bērni varētu izdzīvot un noturēties, nepiedzīvot tādu sabrukumu, ka domā par pašnāvību. Tie, kas mīl Dievu, ciena viņa baušļus, nenaidojas ar citiem, Dieva vadīti, atradīs savu ceļu.

Ticība, cerība un mīlestība – ar to jādzīvo. Virs zemes nekad nebūs paradīzes. I slimības būs, i nomirt vajadzēs. Grūtībās šķīstāmies. Ja viss būtu labi – būtu izlepuši, patmīlīgi. Pacietīgs cilvēks negaida, ka kāds viņu apkalpos, dara pats. Viss, kas uz zemes notiek, var nākt par labu. Arī nelaimi Dievs pratīs vērst par labu. Dieva vadlīnijas ir, prāts arī, vajag labu gribu, un arī sarežģītos apstākļos izkulsimies. Pierakstījusi Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi