Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

16. marta cīniņi

Druva
00:00
17.03.2009
8

Lai arī katru gadu 16. martu sagaida aizvien mazāk to cilvēku, kas 2. pasaules kara notikumus ir skatījuši savām acīm, šīs dienas nozīmība un pretrunība no tā nemazinās. Varētu pat teikt, ka šīs dienas smagums top aizvien lielāks, un cīņa jau sen notiek ne vairs dažu leģionāru un viņu pretinieku, bet starptautiskā līmenī.

Jau kādu laiku itin populāra kustība ir „antifašisti”. Saistībā ar 16. marta notikumiem „fašisma” jēdziena lietojums ir ironisks, jo ar fašismu tiem tiešas saistības nav. Bet, ja reiz viņi tomēr šeit ir atraduši tik auglīgu augsni savām cīņām, tas parāda vien to, cik graujoša var būt cīņa arī ar iedomātu pretinieku.

Fašisms ir radikāla, autoritāra nacionālistiska ideoloģija, kuras atbalstītāji mēģina izveidot vienpartijas un militāru valsti ar diktatoru priekšgalā. Valsts mērķis ir nacionāla vienotība un, lai to sasniegtu, kolektīva interešu dēļ tiek ierobežotas indivīda brīvības. Mērķu sasniegšanai pieņemama ir vardarbīga vēršanās pret citām tautām, politiskajām kustībām vai rasēm. Tā ir kustība, kas slavē spēku, bet vājos un par nepilnvērtīgiem atzītos nolemj bojāejai. Tradicionāli šādas nostādnes tiek saistītas ar Itālijas un Vācijas režīmu pirms 2. pasaules kara un kara laikā.

Latvijā ne 16. martā, ne citkārt šādu tendenču nav. Pie mums pa ielām nemaršē skūtgalvji vai Hitlera slavinātāji, pret citu rasu pārstāvjiem nevēršas, bet starpnacionālās nesaskaņas, ja par tādām varam runāt, ir integrācijas problēma. Tās ir nevis valsts apzināta politika, bet vienkārši neveiksme, tā arī joprojām nesaprotot, kā nepilsoņus piesaistīt valstij un kāpēc tas būtu jādara. (Tādi datumi kā 16. marts un 9. maijs gan atgādina, kāpēc.)

Antifašistiem pietiek, ka Latvijā atzīmē 16. martu. Pietiek ar to, ka nepareizajā (zaudējušajā) pusē karojoši cilvēki sanāk kopā un vēlas miermīlīgā gājienā doties no baznīcas uz pieminekli. Cilvēkus, kuri ir karojuši uzvarētā un naidīgas valsts armijā, nav grūti pasludināt par šīs armijas pārstāvētās valsts ideoloģijas tālākdevējiem, pat ja viņi paši nav bilduši ne vārda. „Antifašistiem” ar prasmīgu darbu starptautiskā līmenī ir izdevies Latvijai piekarināt „fašistu” birku.

Šogad „fašisma” apkarotāji Latvijā rīkoja konferenci „Nākotne bez nacisma”, uz kuru uzaicina līdzīgi domājošus kolēģus no citām valstīm. Pasākumā 14. martā piedalījās gan pašmāju politiķi no apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, gan pārstāvji no Krievijas, Ukrainas, Somijas un pat Itālijas. Viena lieta, ja pašmāju politiķi, lūkojot izpatikt saviem vēlētājiem, runā par krieviski runājošo apspiešanu, bet pilnīgi cita, ja atbrauc Somijas antifašistiskās komitejas pārstāvis Johans Bekmans un paziņo, ka Latvijā un Igaunijā vērojams aparteīds pret krievvalodīgajiem un tas esot ļoti līdzīgs reiz Dienvidāfrikā īstenotajam. Konferences dalībnieki arī vienojās kopīgā aicinājumā Latvijas valdībai un Saeimai, kurā izteikts mudinājums pārtraukt cildināt tos cilvēkus, kuri 2.pasaules kara laikā cīnījās Vācijas pusē. Var redzēt, ka mūsu valsts teritorija ir kļuvusi par propagandas kara lauku, un tas, kā jau īstā karā, nozīmē, ka vislielākie zaudētāji būsim mēs, lai kāds būtu iznākums. Tas, kas pirms vairāk nekā desmit gadiem sākās ar dažiem spērieniem no Krievijas puses, jau ir kļuvis par itin plašu „pretfašisma” kustību un sāpīgu punktu, ko naidīgi noskaņotajiem ir viegli ievainot.

Kā nāk kārtējais 16. marts, mēs esam sprukās. No vienas puses, gribas taisnoties, ka mēs jau neesam nekādi fašisti un arī nebijām, no otras puses, visu laiku vajā sajūta, ka mūs nesaprot un neklausās mūsu viedoklī. Mēs paši zinām, kāpēc 9. maijs nav priecīga diena, bet izstāstīt, ka mēs neskumstam par nacisma sagrāvi un to atzīmējam dienu iepriekš, nav neko viegli, ja no austrumu puses skan citas balsis. Vēstures interpretācija ir smaga tēma, un, kamēr Latvijas sabiedrībā izpratne par 2. pasaules kara notikumiem būs tik atšķirīga, ķīviņi turpināsies. Arī Latvijai no savas vēstures izpratnes galu galā vismaz nedaudz nāksies atkāpties.

Un patiešām, vairs nav tik svarīga 16. marta patiesā nozīme. Pēdējos vairāk nekā desmit gados ir radušās jaunas nozīmes un leģendas. Ar tām mēs galā netiekam, un tur nepalīdz izmisīga skaidrošana, ka leģionāri nebija nacisti un ka viņiem neviens īsti neprasīja, par ko viņi vēlas cīnīties. Arī šogad Krievijas Ārlietu ministrija pirms leģionāru dienas paziņoja, ka „bijušo nacistu atbalstītāju maršs” kompromitē gan Latviju, gan Eiropas Savienību un ka Latvijā „apgriezienus uzņem nacisma heroizācijas kampaņa, un, slēpjoties zem dažādiem ticamiem ieganstiem, atdzimst fašistiskie marši”. Krievijai pašai ir daudz problēmu, tomēr cīņā ar mums Maskava gūst panākumus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
12

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
16

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
24

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
33

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
28

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi