Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kuram varžacis jūtīgas

Druva
23:00
16.04.2009
19

pensionārs Zaubē

Par Jāņa Buholca komentāru “Provokatīvais skatījums uz okupāciju” trešdienas “Druvā”.

Vai patiešām provokatīvs skats uz okupāciju? Vai varbūt paša Buholca atreferējums šim skatījumam ir provokatīvs? Daļēji it kā patiesība, bet daļēji …. vai tā ir patiesība? Neesmu filmu redzējis, bet varu runāt par faktiem, kurus it kā apgaismo J.Buholcs. Jau sākums ir klaji provokatīvs: “Bet citādi par sasniegumiem bieži vien tiek aizmirsts tikai tāpēc, ka okupācijas laiks tiek pasludināts par..”; ” Filmas veidotāju spēriens Baltijas valstīm ir sāpīgs, jo tās nav tikušas galā ar savu vēsturi.” – tā J.Buholcs.

Kā mums var būt sāpīgi klaji meli un demagoģija? Par kādiem sasniegumiem varam runāt okupācijas gados? J.Buholcs piemin padomju rūpniecības lepnumu VEF. Bet tas bija nevis padomju rūpniecības, bet gan Latvijas brīvvalsts lepnums, kuru 50 gados noveda līdz izputēšanai. Ko VEF padomju gados ražoja? Radio uztvērējus VEF -12, kuri nomainīja “Spīdolu”. Aparātiem PSRS nebija konkurences. Tos pārdeva padomju sadraudzībā un trešās pasaules valstīs par smiekla cenu. Atverot robežas un ielaižot PSRS tirgū rietumu produkciju, ar VEF bija cauri. Vēl mēs lielījāmies, ka VEF ražo automātiskās telefonu centrāles. Jā, PSRS tām bija noiets, bet tās bija 40. gadu tehnoloģiju līmenī. 50 gadus ražot vienu un to pašu aparatūru ar niecīgiem uzlabojumiem – vai ir ar ko lepoties?

“..Latvija ar gudru saimniekošanu būtu spējusi panākt sev lielāku labumu, bet tā vietā viss tika izvazāts un izsaimniekots.” Vai autors neatceras, kas saimniekoja un izsaimniekoja? Vai daudzu firmu direktori bija latvieši? Kurp aizklīda rūpnīcu un fabriku labākās iekārtas? Kur palika mūsu tāljūras zvejas un tirdzniecības flotes lielākā daļa? Kam strādāja mūsu rūpnīcas? Vai tas nebija Krievijas tirgus, kurš tika slēgts pēc neatkarības atgūšanas, un līdz ar to apstājās mūsu ražošana? Vai esat jau aizmirsuši, kā mūs spīdzināja ar degvielu pirmajos neatkarības gados?

Ja runājam par to augsto kultūras līmeni, labo izglītību un veselības aprūpi, tad jau kaķim jāsmejas. Vai varat nosaukt kādus latviešu izcelsmes māksliniekus, kuri bija pazīstami aiz robežām? Varbūt baletdejotājs Māris Liepa, kaut arī viņam lika ceļā sprunguļus. Tagad mūsu kori, var teikt, neizlaiž no rokām pasaules atzinības balvas, operdziedoņus ar nepacietību gaida labākie operu nami pasaulē. Un mūsu pianisti, vijolnieki un … Visus nemaz nevar uzskaitīt. Vai tā nav padomju izglītības sistēmas pilnīga sakāve, vai tas neatmasko mazo tautu nostumšanu lielās krievu tautas ambīciju dēļ?

1969. gadā mūs apciemoja radi no Zviedrijas. Kā apburti klausījāmies par dzīvi svešajā zemē, par fantastisko labklājības uzplaukumu pēckara gados. Arī gribējām padižoties un teicām, ka mums izglītība ir bez maksas. Radi atteica, ka Zviedrijā gan vēl neesot pilnīga bezmaksas izglītība. Un pastāstīja, ka skolas grāmatas, burtnīcas, rakstāmpiederumi – viss ir bez maksas, skolēniem pienākas bezmaksas piens, bet vidusskolēniem jāmaksā par siltām pusdienām. Tāpēc uzskata, ka izglītība nav bez maksas. Bet kā bija padomju skolā? Vai esam aizmirsuši? Protams, ka patlaban stāvoklis mūsu skolās ir tālu no Zviedrijas to gadu sasniegumiem, bet mācīties nav liegts un skolas varam izvēlēties visā pasaulē. Vajadzīga uzņēmība un griba.

Un tad, ja kas noticis nepareizi, vainīgi esam paši. Ko savēlējām par deputātiem? Bārmeņus, aktierus, māksliniekus, kuri no saimniekošanas nekad neko nav sapratuši, cilvēkus ar izteiktu komunistisku un čekistu pagātni, kuri nespēj runāt pretī bijušajiem maizes tēviem. Ar pieglaimību esam pavadījuši negausīgus ierāvējus, gribam līdzināties tādiem kā Lembergs. Var jau būt, ka filmas veidotāji tādiem puskoku lēcējiem ir uzminuši uz varžacīm, bet kārtīgiem latviešu cilvēkiem no tās demagoģijas ne silts, ne auksts un to, ka demagoģija ir Krievijas ārpolitikas stūrakmens, mēs zinām jau no Ivana IV laikiem. Tā zeme un tauta nemainās, un žēl, ka dažiem latviešiem tās varžacis pārāk jūtīgas. Vēstule publicēta saīsināti

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi