Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Izglītībai – skaidru valsts redzējumu

Druva
23:00
07.05.2009
7

Valsts kontroliere No uzstāšanās Latvijas skolotāju kongresā Valstiski nozīmīga nozare

Izglītība ir viena no tām politikas jomām, kas pieprasa īpaši skaidru valsts stratēģisko nākotnes redzējumu. Tā ir nozīmīgs instruments

valsts ekonomiskās attīstības nodrošināšanai, kas reizē ietekmē arī iedzīvotāju labklājību, dzīves kvalitāti un veido sabiedrības attieksmi un vērtības. Izglītība nav tikai indivīda sevis pilnveidošanas laiks, par ko sākotnēji maksā valsts – tātad iedzīvotāji, nodokļu maksātāji-, bet gan valstiski nozīmīga nozare.

Varam vien rēķināt, cik lielu daļu savu līdzekļu valsts ir iztērējusi, lai izskolotu vismaz pamatskolas līmenī tos tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, kas šobrīd strādā ārpus Latvijas, pelna nodokļus un stiprina citu valstu ekonomiku. Tikmēr šeit ikviens strādājošais, tajā skaitā skolotāji, finansiāli uztur neefektīvo un pretrunu plosīto izglītības sistēmu, kurai ideālā variantā būtu jāsagatavo konkurētspējīgi, gudri un radoši Latvijas patrioti.

Valsts kontrole secinājusi

Trīs gadu laikā Valsts kontrole ir veikusi revīzijas par pirmsskolas, vispārējās un augstākās izglītības īstenošanu, konstatējot būtiskas nepilnības visos trīs

procesos. Trūkumi atklāti skolotāju darbā, skolu materiāltehniskajā nodrošinājumā, mācību programmu saturā un to kvalitātē. Lai plānotu izglītības politiku, nepieciešama objektīvas un sistemātiskas informācijas analīze. Revīzijā atklājās, ka ministrijas informācija par skolēniem un pedagogiem kopumā nav ticama.

Revīzija parādīja, ka ministrija,

koordinējot vienotu valsts politiku izglītībā, nav sadarbojusies ar pašvaldībām, lai noteiktu vienotus principus, pēc kuriem pašvaldības finansē izglītības iestādes. Skolu attīstībai un mācību procesam tiek izlietoti vidēji septiņi procenti no visa izglītības iestādes budžeta. Pašvaldību izdevumi uz vienu skolēnu dažādu faktoru ietekmē var būt ļoti atšķirīgi, mēs konstatējām, ka tie var atšķirties pat 42 reizes.

Arī daudz aprunātie pedagogu darba samaksas noteikumi ir nepilnīgi. Tie neatspoguļo patieso pedagogu darba apjomu, kā arī darba samaksas noteikšana nav caurskatāma. Lai panāktu kvalitatīvas izmaiņas, izglītības sistēma un politika ir jāanalizē kā vienots instruments. Valdībai vienoti ir jāanalizē gan izglītības kvalitātes, gan skolotāju atalgojuma jautājumi. Svarīgi apzināties, ka izglītībā, tāpat kā citās valstiski nozīmīgajās jomās, nav pieļaujama vien mehāniska rīcība – līdzekļu nogriešana, skolu apvienošana, slēgšana. Detalizēti jāizvērtē ieguvumi un zaudējumi ne tikai finansiālā, bet arī lietderības un nākotnes seku aspektā.

Nepieciešama pilsoniskā līdzdalība

Jaunajiem pilsoņiem ir svarīgi skaidrot, ko nozīmē pilsoniskā līdzdalība, ko

pienākums vēlēt un uzraudzīt politisko varu, ko nozīmē pārstāvēt savas intereses un izmantot pilsoniskās tiesības. Ja skolēni savā pašvaldībā vai skolā redz nelietderīgu valsts resursu izmantošanu, lai viņi zina gan to, ka tas ir likuma pārkāpums, gan arī to, kā aizstāvēt savas tiesības. Svarīgi, ka bērniem iemāca domāt un analizēt – arī par to, kas notiek valstī, ko nozīmē demokrātija,

godīgums un

korupcija.

Skolēniem ir jāprot orientēties informācijas plūsmā un reizē sniegt savus vērtējumus par to. Šāda analīzes spēja ir arī potenciāls balsts nākotnes vērtējumiem par Latvijas valsts attīstību, kura šobrīd tik ļoti pietrūkst.

Jāņem vērā, ka izglītības joma mūsdienās ir arī nozīmīgs bizness vispasaules mērogā – jo īpaši augstākās izglītības jomā. Tāpēc mums ir jāspēj radīt konkurētspējīgas un valstiski nepieciešamas programmas atbilstoši tirgus prasībām un cenām. Jau šobrīd Eiropā ir iespējams studēt par zemāku studiju maksu, nekā to varam darīt Latvijā. Izglītība ir arī sava veida produkts, kuru veiksmīgi un kvalitatīvi pārdodot, lielākie ieguvēji ilgtermiņa skatījumā tomēr ir vietējie iedzīvotāji.

Skolotājam ir iespējas

iniciēt dažādus jauninājumus, kritizēt un veicināt uzlabojumus pašā izglītības sistēmā un pēc iespējas kvalitatīvāk veicot pašu izglītošanas darbu. Šādā veidā skolotāji arī palīdzētu valdībai rast labākos risinājumus īsākā laikā, kas potenciāli ļautu ietaupīt arī nodokļu maksātāju resursus. Iespējams, ir nepieciešama kāda spēcīga nevalstiska organizācija, kas iestātos par kvalitatīvākas un

valsts interesēm atbilstošākas izglītības sistēmas veidošanu. Publicēšanai sagatavojusi

Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi