Ilze Kalniņa Latvijā veselības aprūpē patlaban pamatdarbā strādā gandrīz 13 tūkstoši medicīnas māsu, un arī Cēsu rajona slimnīcas kolektīva lielākā daļa ir medmāsas.
Pasaulē un arī Latvijā 12. maijā tiek atzīmēta Starptautiskā māsu diena. Parasti tajā notiek kāds svinīgs pasākums un reizē sabiedrībā izlaužas diskusijas par profesijas prestižu, lomu pacienta ārstēšanas procesā un reizē pašu medmāsu sociālo neaizsargātību pašreizējā
valsts ekonomiskajā situācijā.
“Druvai” savu redzējumu pauda Cēsu rajona slimnīcas galvenā medmāsa Inga Biteniece.
“Māsu profesijas prestižs galvenokārt balstās uz morāli, ētiskiem faktoriem – entuziasmu, vēlēšanos palīdzēt. Un darīt labu ir viens no māsu ētikas pamatprincipiem, kas nozīmē veicināt ikviena cilvēka labklājību, pasargāt viņu no ciešanām. Agrāk bija žēlsirdīgās māsas, mūķenes, kas palīdzēja cilvēkiem pārliecības dēļ. Tagad medicīna
kļuvusi pārāk racionāla. Garīgums zūd. Tāda tendence valda visur sabiedrībā. Iejūtības kļuvis mazāk. Zemais atalgojums, fiziskā un garīgā slodze, dažādi riska faktori, nepietiekams materiāli tehniskais nodrošinājums ir faktori, kas negatīvi ietekmē profesijas prestižu. Māsu viedokļa ievērošana darba procesā varētu būt viens no pozitīvajiem subjektīvajiem faktoriem, kas veicinātu māsu darba apstākļu uzlabošanu un profesijas prestiža celšanu. Lielākoties māsas vērtē savu sadarbību ar ārstiem kā koleģiālu, kā darbu vienotā komandā, nevis kā bezierunu pakļaušanos ārstu pavēlēm. Ārsts ir padomdevējs un autoritāte, plānojot slimnieka aprūpi. Tā kā liela daļa māsu zemā atalgojuma dēļ strādā vairāk nekā vienu darba slodzi, bieži arī vairākās darba vietās, tad daudzas stacionāru māsas strādā 24 stundas vienā darba maiņā. Šāda situācija negatīvi ietekmē veselību un pašsajūtu, darba kvalitāti un tālākizglītošanās iespējas. Māsām daudz jāzina, turklāt zināšanas ātri noveco, nepieciešams nepārtraukti izglītoties, jo darbs ir dinamisks, nepieciešams rast jaunus risinājumus mainīgajām veselības aprūpes vajadzībām. Uzticību, kādu cilvēki izrāda māsām, ļaujot sevi aprūpēt, liek ļoti rūpīgi pārskatīt māsu praksi un izglītību (tai skaitā tālākizglītību), lai nodrošinātu tādu pacientu aprūpi, kam ir pozitīvs rezultāts un kura ir vērsta uz pacienta veselības uzlabošanu un uzturēšanu. Kāda nozīme māsu darbā ir kolektīvam? Lielākā slimnīcas kolektīva daļa ir medicīnas māsas. Prasmīga saskarsme uzlabo pašsajūtu pacientiem, kolēģiem. Māsu darbā tā sniedz personisko gandarījumu un lepnuma sajūtu par profesiju. Māsas veiksmīgas attiecības ir aprūpes kvalitātes un profesionalitātes rādītājs. Šodien māsas ir profesionālas un patstāvīgas darba izpildītājas, kuras tomēr tiek uzskatītas tikai par pakalpojumu sniedzējām, nevis par profesionālēm ar īpašu sūtību. Zemais atalgojums negatīvi ietekmē profesijas prestižu – māsu profesijas attīstību.
Pašlaik Cēsu slimnīcā medicīnas māsu netrūkst, bet, iespējams, nākotnē, kad tiks paaugstinātas māsu algas līdz tādam līmenim, kad māsa strādās tikai vienu slodzi un varēs nodrošināt sevi un ģimeni ar labu atalgojumu, atbrīvosies brīvās slodzes un būs nepieciešamas jaunas māsas. Tāpēc es ļoti ceru, ka profesijas prestižs sabiedrībā sasniegs tādu virsotni, ar kuru gan pašas māsas, gan sabiedrība kopumā varēs lepoties. Un mums, medicīnas māsām, nebūs jādomā par to, kā izdzīvot šodien, lai varētu sagaidīt rītdienu. Nav cildenākas profesijas,
kā tā, kas saucas viscildenākā un cēlākā vārdā – māsa! Es ļoti ceru uz kādu stiprāku varu, kura mēģinātu mūsu sasāpējušos jautājumus beidzot risināt. Bet māsas strādā un turpinās strādāt, jo darbu dara pārliecības dēļ, kuram piestāv arī filozofiska atziņa, kas varētu būt arī kā apsveikums visām medicīnas māsām svētkos, proti: “Es vēlētos no mīlestības segu aust un sasildīt tos, kam salst un sāp. Es vēlētos no debesīm zvaigznes nobirdināt un pasniegt tam, kam ceļa nav. Es vēlētos, lai mūsu sejās staro smaids, jo tas nemaksā neko, bet spēj tik daudz!””
Komentāri