Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Latvijas Darba devēju konfederācijas paziņojums

Druva
21:57
28.05.2009
8

Agnese Alksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas korporatīvās sociālās atbildības un komunikācijas eksperte Likums “Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības sistēmu” paredz valsts darbiniekus padarīt “vienlīdzīgākus” to priekšā, kuru atalgojumu regulē Darba likums. Ierēdniecībai plāno radīt atalgojuma regulējumu, kas nebalstās uz darba rezultātiem un produktivitātes rādītājiem, salīdzinot ar privātajā sektorā strādājošajiem. Šādam regulējumam nākotnē var būt negatīva ietekme uz atalgojumu sistēmu privātajā sektorā un uzņēmumu konkurētspēju. Biznesā papildus garantijas tiek sniegtas darbiniekiem, kas ir lojāli uzņēmumam un ar savu darba produktivitāti kāpina uzņēmuma konkurētspēju. Bet šis likums paredz, ka jebkuram publiskā sektorā strādājošajam tiks piešķirtas papildus privilēģijas un labumi. Vai mēs esam tik bagāti un vai sabiedrība atbalsta to?

Ekonomiskās lejupslīdes situācijā ierēdniecībai ir jāsolidarizējas ar publiskā sektorā strādājošajiem atalgojuma ziņā. Bizness apmaksā savu darbinieku balstoties uz saviem sasniegumiem, publiskam sektoram jārēķinās ar tiem nodokļu ieņēmumiem ko darba devēji un darbinieki ir sarūpējuši.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: “Atalgojuma jautājums ir sociālo partneru – darba devēju, darbinieku un valdības sarunu objekts sociālā dialoga ietvaros. Tādēļ lēmumi par atalgojumu sistēmu jāpieņem vienojoties un ja vajadzīgs panākot visām pusēm pieņemamu kompromisu. No atalgojuma sistēmas valsts pārvaldē ir atkarīga ne tikai valsts pārvaldes izmaksas un kvalitāte, bet arī privātā sektora konkurētspēja.” Likumprojektā mehāniski redakcionāli precizējot ir apvienoti vairāki normatīvie akti, kas līdz šim regulēja darba samaksu un to nevar uzskatīt par vienotas darba samaksas sistēmas radīšanu un caurskatāmākas sistēmas radīšanu, kā tas ir minēts likumprojekta anotācijā. Virkne jautājumi, kas ir tikuši izdiskutēti NTSP ar sociālajiem partneriem, tiek ignorēti aizbildinoties ar starptautisko aizdevēju prasībām.

Terminu skaidrojums Sociālais dialogs ir visu veidu pārrunas, konsultācijas vai vienkārši informācijas apmaiņu starp vai ar valdības, darba devēju un darbinieku pārstāvjiem kopīgi interesējošos jautājumos par ekonomisko un sociālo politiku (Starptautiskā Darba organizācija). Eiropas Savienībā sociālais dialogs noris starp arodbiedrībām un darba devēju organizācijām jeb t.s. sociālajiem partneriem:

• Attiecas uz diskusijām, konsultācijām, sarunām un kopīgu rīcību, kas iekļauj organizācijas, kas pārstāv industrijas abas puses (darba devējus un darba ņēmējus. Starpnozaru sociālais dialogs attiecas uz visām tautsaimniecības nozarēm un darba tirgu; • Sociālam dialogam divas formas: 1) trīspusējais dialogs, kas iesaista valsts institūcijas; 2) divpusējais dialogs starp darba devēju un darba ņēmēju organizācijām. Sociālie partneri ir darba devēju un darbinieku organizācijas, kas savā starpā slēdz vienošanās par sociāli ekonomiskajiem jautājumiem nozaru, reģionu vai nacionālā līmenī. Par LDDK

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, izglītības, nodarbinātības, sociālās drošības, veselības aprūpes, darba tiesību un darba aizsardzības jomās. LDDK apvieno 50 Latvijas tautsaimniecībā ievērojamas darba devēju organizācijas – nozaru, reģionālās un profesionālās asociācijas un federācijas, kā arī uzņēmumus, kuros strādā virs 50 darbiniekiem. LDDK biedri nodarbina vairāk kā 33% no Latvijas darbaspēka. LDDK ir sociālais partneris Saeimai, Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai nacionālā līmenī. LDDK veicina sociālā dialoga izveidi pašvaldībās ar trīspusējo konsultatīvo padomju starpniecību. LDDK ir pārstāvēta nacionāla līmeņa komisijās un padomēs, tai skaitā NTSP (Nacionālās trīspusējās sadarbības padome un tās apakšpadomes), tādējādi nodrošinot uzņēmēju viedokļa pārstāvniecību un līdzdalību LR normatīvo aktu izstrādē un pozīciju sagatavošanā ES.

Starptautiski LDDK ir pārstāvēta Starptautiskajā darba devēju organizācijā (IOE), Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvajā padomē (BIAC) pie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Biznesa konfederācijā (BUSINESSEUROPE), kas ir nozīmīgākais Eiropas uzņēmēju interešu pārstāvis ES institūcijās. LDDK ir pārstāvēta Eiropas Ekonomiskajā un Sociālajā komitejā, kā arī astoņās Eiropas Komisijas konsultatīvajās komitejās un padomēs, un trijās ES aģentūrās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
5

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
10

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
10

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
45
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
45

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
8
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
8
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
6
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi