Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Analītiķi: Latvijas mēroga krīze neizplatīsies visā reģionā

Druva
17:05
14.06.2009
8

Kamēr Latvija cīnās, lai izkļūtu no draudošā ekonomiskā sabrukuma, pieaug bažas, ka šīs Baltijas valsts krīze var izplatīties ārpus tās robežām un izvērsties par kaut ko līdzīgu 1997.gada krīzei Āzijā.

“Ir diezgan liela līdzība starp to, kas notiek Centrāleiropā un Austrumeiropā, un to, kas notika Āzijā pirms Āzijas krīzes 1997.gadā aizvien pieaugošās iekšējās nelīdzsvarotības un kredītu pieauguma ziņā,” aģentūrai AFP teicis “Danske Bank” galvenais ekonomists Larss Kristensens. “Latvija acīmredzami ir visnelīdzsvarotākā no visām Centrālās un Austrumeiropas valstīm un spiediens tajā ir spēcīgs. Paraugoties uz ekonomikas sarukumu, redzam, ka tas ir daudz lielāks, nekā mēs vērojām Āzijas krīzes laikā,” eksperts teica par Latviju, kurā ekonomikas sarukums šogad gaidāms 18% apmērā. Apgalvojot, ka Latvijas lata piesaiste eiro ir finansiālās ticamības pazīme un tai ir izšķiroša nozīme, lai sasniegtu mērķi – pievienošanos eiro zonai, Rīga neatlaidīgi apgalvo, ka tā nedevalvēs savu valūtu. Analītiķi brīdina, ka piesaistes saglabāšana kļūst aizvien nepārliecinošāka, jo recesija Latvijā ir vissmagākā 27 ES dalībvalstīs un devalvācijai varētu būt “domino efekts”. “Devalvācija Latvijā būtu milzīgs spiediens uz kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu,” teica Kristensens. Viņš arī norādīja uz citām jaunajām ES dalībvalstīm – Bulgāriju, Rumāniju un Ungāriju, kuru neapskaužamais stāvoklis padara tās par iespējamiem devalvācijas infekcijas mērķiem. Tomēr Igaunijas Centrālās bankas pārvaldnieka vietnieks Martens Ross aģentūrai AFP paziņoja, ka viņa valsts “labi pielāgojas” krīzei un noliedza baumas par devalvāciju. “Pašreizējā globālā ekonomiskā recesija tikai stimulē šādas baumas (par devalvāciju), taču šādu minējumu izteicēji bieži vien nezina, kādi triecienu slāpētāji ir Igaunijas finanšu sistēmas un valsts budžeta rīcībā,” teicis Ross. Spēcīgākām tautsaimniecībām ar veselīgu makroekonomisko pamatu, it īpaši lielākajai Polijai un mazākajai Čehijai, kuras pievienojās Eiropas Savienībai 2004.gadā, risks nebūs tik nozīmīgs, teica Kristensens. Polija ir vienīgā ES valsts, kurā reģistrēts pozitīvs 0,4% ekonomiskais pieaugums šā gada pirmajos trijos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.

Kompānijas “PriceWaterhouseCoopers” ekonomists Vitolds Orlovskis arī brīdina neuzskatīt šīs valstis par monolītu bloku. “Manuprāt, ir absurdi sacīt, ka Poliju varētu inficēt Latvijas vīruss. Baltijas valstu problēmas vairāk skar Skandināvijas bankas un valstis nekā visu Austrumeiropu,” viņš teica aģentūrai AFP. Mazāk nekā pirms diviem gadiem ekonomiskais pieaugums Latvija bija izsakāms ar divciparu skaitli, ko stimulēja veselīgais iekšējais patēriņš, kuru savukārt uzkurināja aizvien pieaugošās algas un viegli saņemamie kredīti. Taču tagad pēc burbuļa plīšanas pagājušajā gadā inflācijas ietekmē un kredītu krīzes Latvija pati ir jāuztur pie dzīvības. Valdība samazina izdevumus valsts dienestiem līdz minimumam, īstenojot stingrās taupības politiku, lai izpildītu nosacījumus 7,5 miljardu eiro (5,2 miljardu latu) palīdzības paketes saņemšanai, par ko decembrī tika panākta vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu, Eiropas Savienību un galvenajiem reģionālajiem investoriem, arī ar Zviedriju. Analītiķi norāda, ka stāvoklis Latvijā atgādina recesijas skarto Taizemi 1996.-1997.gadā. Būdama spiesta atteikties no savas valūtas piesaistes ASV dolāram un devalvēt batu, Bangkoka izraisīja Āzijas krīzi. Pēc dažām dienām tai sekoja Filipīnas un Indonēzija. Dažu mēnešu laikā krīze deva triecienu Dienvidkorejai un pārņēma visu reģionu, kad satrauktie investori sāka bēgt. Tad nāca SVF ar palīdzības paketi. Tagad Austrumeiropā globālā aizdevējinstitūcija palīdz Latvijai, Ungārijai un Rumānijai.

Krīzes laikā devalvāciju var izmantot, lai atjaunotu eksporta konkurētspēju, taču analītiķi norāda, ka atteikšanās no Latvijas lata piesaistes eiro radītu ievērojamu risku. Kā uzskata analītiķi Rīgā, aptuveni 80% aizdevumu izsniegti eiro valūtā, par ko bankas saņem augstākas procentlikmes, bet Latvijas iedzīvotājiem tiek maksāts latos.

Devalvācija izraisītu plašu nespēju atmaksāt kredītus, kas apdraudētu vispirms Ziemeļvalstu bankas.

ES ekonomikas komisārs Hoakins Almunija trešdien brīdināja, ka iespējamā atteikšanās no lata piesaistes eiro radītu “nopietnas grūtības”.

“Mēs vēlamies par katru cenu izvairīties no šādas situācijas,” viņš teica, piebilstot, ka stingrās taupības pasākumi ļaus izvairīties no devalvācijas un pavērs ceļu lielākam ES finansējumam.

“Finansēšanas programmas turpināšanās radīs pārliecību tirgū, ka pašreizējā lata piesaiste turpināsies, tiks saglabāta un nostiprināta,” viņš teica. LETA/AFP

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
5

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
10

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
10

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
45
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
45

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
8
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
8
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
6
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi