Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Politiskās izpratnes veicināšana un tiesībsargu bailes

Druva
20:42
05.07.2009
18

Nupat pēc ilgiem gadiem par mūsu galvaspilsētas Rīgas mēru ar Latvijas Ceļa/LPP atbalstu ievēlēts Nils Ušakovs — krievvalodīgais, krievu šovinistu pieklusinātā, taču mērķtiecīgā paveida politiskā spēka — Saskaņas centra priekšnieks. Nu mūsu galvaspilsēta kopš padomju okupācijas gadiem atkal pieredz to, kā vara — nu jau demokratiskās vēlēšanās — atkal nonāk krievu un viņu vietējo izpalīgu rokās. Var daudz diskutēt par dažādiem iemesliem, kāpēc tas tā noticis, taču galvenie ir divi. Pirmkārt, paātrinātā naturalizācija kopš 1998. gada un ekonomiskā krīze, ko izraisīja tie paši politiski ekonomiskie, Kremlim tik tuvie spēki Latvijā. Runājot par mūsu valsts neseno vēsturi un pašreizējām aktualitātēm, nekādi nav iespējams neievērot Latvijā ļoti ietekmīgo Valēriju Karginu. Tas viss veidojās jau no 1990. gada, sākot ar tā brīža Ivara Godmaņa valdību, un turpinājās ar “Latvijas ceļa” nākšanu pie varas, visiem spēkiem bloķējot un arvien tālākā nebūtībā aizslaukot Latvijas kā nacionālas valsts veidošanu un pakāpeniski ietinot to noziedzīga biznesa un latviešu nacionālas bezspēcības tīklā, kas prasmīgi austs Maskavā — tajā pašā vietā, kur latviešu tautai tika piespriests lēns nāvessods — pārkrievošana ar padomju migrantu iepludināšanu. Tā ir vesela sistēma, kuru ļoti labi ar faktiem ilustrē Māris Ruks, savā nupat iznākušajā grāmatā “Lielzirneklis K. Latvija Valērija Kargina tīklā”. Autors ceļ gaismā svarīgus faktus un skaitļus gan par neseno “Parex bankas” krachu un Latvijas valsts iesaistīšanos šīs Kargina un Krasovicka bankas glābšanā, gan pat Latvijas valstsvīru ciešo saikni ar šo banku, kas sistemātiski ilgus gadus financēja pretlatviskas aktīvitātes — sarkanarmiju slavinošu un par latviešu tautu regulāri smejošu krievu dienas presi, kurai klāt neuzdrīkstējās ķerties pat Drošības policija, baidoties no Kargina ietekmes. Kargina izpalīgi bija spējīgi pat zvanīt no jebkuŗas vietas pasaulē, lai ietekmētu šim savulaik nelegālajam padomju imigrantam, vēlāk par krievu armijas un komjaunatnes naudu uzbūvētās bankas pārraugam Karginam palīdzētu vienmēr, kad tas “pasvilpa”. Tā “Latvijas ceļa” pīlārs, Ārlietu ministrs Valdis Birkavs zvanīja pat no jahtas Jūrmalas pilsēta mēram, lai panāktu mēra piekāpšanos Kargina prasībām — izcūkot Jūrmalu, dot atļauju kāpu joslas sagandēšanai. Kargins pat nekautrējās savā bankā visu acu priekšā par sulaiņiem pieaicināt gan Ministru prezidentu Andri Bērziņu, gan agrāko Latvijas ģenerālprokuroru Jāni Skrastiņu — cilvēkus, kas bija jau ilgus gadus kļuvuši no Kargina un krievu aktivitātēm atkarīgi — un gadiem vairāki “Latvijas ceļa” ministri nevairījās atklāti no Kargina saņemt naudu par piedalīšanos šīs kriminālās privātbankas padomē. Kargins ieguvis nelikumīgi zemi, īpašumus — īpaši interesanta grāmatā ir aprakstītā Jūrmalas īpašuma iegūšana ar dažādām blēdībām. Kargins daudzus nav finansējis atklāti, bet paslepeni. Piemēram, žurnālistu Lato Lapsu, pasūtinot sev tīkamas grāmatas par citiem Latvijā ietekmīgiem cilvēkiem, sējot baumas un pat liekot sarakstīt slavinošu grāmatu par sevi, ko L. Lapsa padevīgi un steigšus arī izpildījis. Kargina personība un attiecības ar Latviju labi raksturotas nodaļā “Kargināde. Trīs cilvēki”, kur kolorīti aprakstīts Karginam tuvais pseidoliberālis, ar VDK jo cieši saistītais Jānis Peters, krievu melnsimtnieks un Kargina sirdsdraugs Lindermans, kā arī Kargina biznesa partneris — “padomju ebrejs” Krasovickis. Kargins un citi Maskavas speciālo dienestu cilvēki financēja polītiskās partijas, īpaši izveidoja no Krievijas atkarīgo ekonomistu apvienību — “Klubu 21” un “Latvijas ceļu” un pat vairāki trimdas aktīvi sabiedriski darbinieki iejūdzās šajā krievu pavadā, draudzīgi rokojoties ar agrākajiem latviešu komūnistu vietvalžiem un skaistām frāzēm aizmālējot latviešu vēlētājiem acis. Kur tas viss ir novedis Latviju, mēs skaidri redzam tagad — finanču krīzes pārmāktā valstī ar likumīgi ievēlētu šovinistiski noskaņotu krievu Rīgas mēra amatā. Rakstnieks, publicists un doktors Māris Ruks nevairās saukt lietas īstajos vārdos un sniedz trāpīgu analīzi par šiem procesiem, apskatot arī Atmodas laiku un vēlākās oligarha Kargina un viņam pakalpīgo cilvēku aktivitātes. Pirms gada Dr. Māris Ruks grāmatā “Īsvēsture” pamatoti un bez bailēm analizēja par lielo “masu hipnotizētāju” sauktās un pūļa pielūgtās, diemžēl mūsu tautas nacionālo interešu noliedzējas Vairas Vīķes Freibergas prezidentūras gadus un agrākās gaitas padomju Latvijā. Arī tagad iepriecina autora spēja gan saistoši aprakstīt notikumus, uzskatāmi parādīt kopsakarības, daudzus it kā tīši aizmirstus un visādi notušētus faktus, gan arī ļoti aktuālu un no sabiedrības rūpīgi slēptas informācijas iegūšana un publiskošana. Bet īpaši apbrīnu manī rada tas, ka neviens no šajā grāmatā minētajām personām tā arī nav varējis kaut ko iebilst pret ļoti smagajām apsūdzībām, kādas izvirzītas veikalos pieprasītajā un nu jau ļoti populārajā grāmatā. Kargins un Krasovickis joprojām no mūsu valsts saņem ik mēnesi 200 000 latu — joprojām dzīvo savās greznajās villās (tās īsi pirms valsts pārņēma banku, baņķieri pārrakstīja uz citiem vārdiem). Joprojām nav atgūti tie trīs simti miljoni latu, kas nezināmā virzienā ar Kargina drauģeļa un Kremļa pelēko kardinālu dēļ par Ministru prezidentu atkal tikušā Ivara Godmaņa palīdzību tika aizpumpēti no bankas nezināmā virzienā. Tad banka jau piederēja valstij un valsts jau tādu pašu summu bija ievietojusi bankā. Vēlāk ir runa jau par naudu, kas lielāka par miljardu eiro. Un tajā pašā laikā valstī tiek izputinātas slimnīcas, paaugstināti nodokļi, samazinātas algas, nīdēta grāmatniecība, pabalsti, pensijas. Un bankas glābšanas afēru nez kāpēc neizmeklē ne drošības policija, ne KNAB, ne ekonomikas policija. Nekādu satraukumu par Latvijas vēsturē lielāko valsts naudas nozagšanas gadījumu, kas Latvijas valsti iegrūda nopietnā bankrotā, kas skar mūs pilnīgi visus, ar nule publicētiem faktiem un dokumentiem acu priekšā, neizrāda arī Latvijas ģenerālprokuratūra. Vai tiešām joprojām viņi ir tik cieši iepinušies Liezirnekļa tīklā, ka Latvijas valsts un mūsu tautas morāle šiem atbildīgajiem tiesībsargiem kļuvusi sveša? Vai viņi augstāk par visu tura elku dievus Karginu un tam līdzīgos un saliekuši muguras padevīgi izliekas neko neredzam? Ar cieņu, mācītājs Kārlis Zuika

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi