Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kurš pūta nekustamo īpašumu cenu burbuli?

Druva
14:25
12.01.2010
20

Viens no jautājumiem, kurš pašlaik nešaubīgi nodarbina daudzu Latvijas iedzīvotāju prātus, skan – kādēļ tieši Latvija tik smagi cietusi no globālās ekonomiskās krīzes? Atbilde uz šo jautājumu ir samērā vienkārša – mūsu ekonomiskās neveiksmes ir „trekno gadu” rīcības sekas, pie kam šīs sekas izraisīja konkrēti cilvēki, izmantojot savu politisko varu sev izdevīgu īstermiņa lēmumu pieņemšanai, bet vēl biežāk – sev neizdevīgu, taču valstij nepieciešamu lēmumu nepieņemšanai. Piemēram, neraugoties uz skaļajiem brīdinājumiem par to, ka tolaik īstenotais ekonomiskais kurss, pieļaujot nekustamo īpašumu cenu burbuļa briešanu, beigsies ar krahu, toreizējā valsts vadība nedarīja pilnīgi neko, lai šo katastrofu novērstu. Ir tikai divas iespējas, kādēļ notikumi attīstījās pēc sliktākā scenārija – vai nu lielākā daļa Latvijas Republikas ministru bija saviem amatiem absolūti neatbilstoši cilvēki, kuri pilnībā neorientējas makroekonomiskajos procesos, vai arī nekādi soļi netika sperti savtīgu interešu dēļ. Lai arī manā rīcībā esošā informācija nav pilnīga, es atļaušos izteikt apgalvojumu, ka dominēja tieši pēdējais iemesls. Virkne ar tolaik pie varas esošajām partijām cieši saistītu cilvēku un pat šo partiju aktīvi biedri darīja visu iespējamo, lai nekustamo īpašumu cenu burbulis turpinātos iespējami ilgāk. Tieši vai pastarpināti, bet šie cilvēki bija ieguldījuši ievērojamus līdzekļus spekulācijās ar nekustamo īpašumu (zemes platībās, dzīvokļos, jaunbūvēs) un izmantoja savu ietekmi, lai ieguldījumus atgūtu ar uzviju. Būtībā ieceres par ekonomikas atgriešanu normālās sliedēs vai nekustamo īpašumu darījumu aplikšanu ar nodokļiem tika noraidītas „līdz brīdim”, kamēr tiks pabeigts vispirms viens, tad vēl viens un tad vēl daži vērienīgi spekulatīvi darījumi, līdz kļuva daudzkārt par vēlu. Protams, ļoti nozīmīgu artavu notiekošajā ieguldīja arī banku sektors, kura alkatība sabrukumu padziļināja vēl vairāk, taču ja ne apturēt, tad vismaz mazināt katastrofu varēja politisks lēmums par ekonomiskā kursa maiņu, kurš netika pieņemts vairāku tobrīd pie varas esošo partiju politiķu nostājas dēļ. (Laikā, kad ieņēmu īpašu uzdevumu ministra posteni Latvijas valdībā vairākkārt biju liecinieks tam, ka jau tolaik – 2005. gadā un 2006. gada sākumā – divu politisko partiju – LPP/LC un Tautas partijas – ministri valdības sēžu laikā kategoriski atsacījās apspriest brīdinājumus par gaidāmo ekonomikas pārkaršanu.) Šobrīd arī atklājas aizvien vairāk faktu, kuri tieši vai netieši liecina par virknes politiķu ieinteresētību turpināt „karsēt” ekonomiku. Viens visai spilgts piemērs ir nesen izskanējusī informācija par ekspremjera Valda Birkava (LC/LPP) visai apšaubāmo darījumu ar valstij piederošo Latvijas Hipotēku un Zemes banku (LHZB). Jāatgādina, ka 2006. gada pavasarī banka izsniedza V.Birkavam pārspīlētu kredītu 3,2 miljonu eiro apmērā četru zemes gabalu iegādei Rēzeknes novada Čornajas pagastā. Ekspremjeram, kurš, visticamāk, izmantoja savu politisko ietekmi cita cilvēka interesēs, darbodamies kā starpnieks, šis „darījums” gan beidzās ar paša īpašumu apķīlāšanu, bet valstij tas beigsies ar ievērojamiem zaudējumiem. Vienlaikus konkrētais gadījums uzskatāmi parāda sviras, ar kuru palīdzību tika uzturēts nekustamo īpašumu cenu burbulis. Tajā pašā laikā LHZB (kas tomēr ir valsts banka, nevis ārvalstu komercbanka) atsakās sniegt informāciju par to, kādi vēl aktīvie politiķi un ar tiem saistīti uzņēmumi rīkojušies līdzīgām metodēm. Pēc neoficiālas informācijas, šādu politiķu ir krietns desmits, taču oficiālu apstiprinājumu šīm aizdomām būs iespējams iegūt vien tad, kad savas saistības nespēs pildīt vēl citi ekonomikas „karsētāji”. Tajā pašā laikā „veiksminieku”, kuri savus projektus paspējuši realizēt, lai arī uz visas sabiedrības rēķina (nepieļaujot savlaicīgu valstiski svarīgu lēmumu pieņemšanu), diemžēl ir krietni vairāk nekā to, kuri nav paspējuši laikus izkāpt no šī vilciena. Protams, ne visi un vienmēr, taču krietna daļa šo cilvēku ir krietni pacentušies, lai Latvijas tautsaimniecība šobrīd atrastos pamatīgā krīzē, un to nevajadzētu aizmirst, kad nākamreiz radīsies vēlēšanās noskaidrot kāda problēmu vaininieka vārdu. Ainars Latkovskis, Saeimas deputāts (JL)

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi