Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

“Un pret savas tautas dziesmu var tikai savējie…” /I.Ziedonis/

Druva
16:20
26.08.2010
59

Uz jautājumiem par politiku atbild Gundars Āboliņš, JRT aktieris – Ja Jums būtu iespēja radīt Latvijai jaunu mērķi, tuvojoties šīm vēlēšanām, kāds tas būtu? Gundars Āboliņš: – Vai tad visi vecie mērķi ir sasniegti, ka jārada jauns mērķis?… Es tomēr gribētu atcerēties, kādi bija tie mērķi, kurus mēs sev uzstādījām. Beidzot saprast, pa kuru pusi un cik lielā mērā esam tiem pagājuši garām vai nesasnieguši. Vai vienkārši – pārdevuši. Jā… pārdevuši. Tas būtu tas skarbākais, bet varbūt arī viens no precīzākajiem vārdiem. – Kuri ir tie svarīgākie Latvijas mērķi, par kuriem mums visiem vajadzētu padomāt? G.Ā.: – Es domāju, droši vien katram būtu jāsāk ar sevi – kāds ir tas mērķis, tā jēga? Laiku pa laikam tas jautājums sev būtu jāuzdod: kas es esmu, kāpēc es dzīvoju? Kāpēc es daru to, ko es daru? Cik ilgi, kā es to vēl jūtu, tas kādam būs vajadzīgs? Es domāju, pirmkārt tā ir nepieciešamība būt vajadzīgam cilvēkiem. Tiem cilvēkiem, kas dzīvo šeit. Saglabāt savu nacionālo identitāti, patību, raksturu, kultūru, īpatnības. Arī dažu labu grēku, kas piešķir bagātību tai bildei. Neinternacionalizēties, neglobalizēties. Pārtraukt šito absurdo, dezorientēto eiropeizēšanos – šis vārds tiek lietots vietā, nevietā, bezjēgā un bezsakarā. Vienkārši saprast, kur ir tavas mājas, kur tava ģimene? Un atcerēties par visiem veciem cilvēkiem. Tie varbūt nav mērķi. Tie var būt katra godprātīga cilvēka pienākumi dzīvē. Kas var būt arī mērķi. – Kas jūs kā Latvijas pilsoni šobrīd Latvijā visvairāk uztrauc un varbūt arī kaitina? G.Ā.: – Aizņemšanās. Mēs jau esam aizņēmušies šo zemi no saviem bērniem, kā kāds gudrs cilvēks to pareizi teica. Tā ir ļoti skaudra, bet pareiza doma. Kaitina , ka mēs vislaik esam ar mieru īslaicīgas labklājības dēļ, strādāt par viesmīļiem svešā krogā. Es gribētu, lai mēs atvērtu paši savu krogu un būtu tur saimnieki. – Ja Jums pašam būtu teikšana varas vīriem, kas būtu pirmais, ko viņiem ieteiktu tagad, domājot par vēlēšanām? G.Ā.: – Paklusēt. Padomāt un paklusēt… – Kā mums visiem izvairīties no priekšvēlēšanu kampaņu acu aizmālēšanas? G.Ā.: – Es nevaru dot padomu visiem. Es nezinu, kā visi… – Bet pašam sev? G.Ā.: Domāt vajag , domāt līdz. Domāt, lasīt starp rindām, skatīties, domāt un atcerēties. Tā atmiņa mums ir ļoti īsa. Un to mums visu laiku cenšas izskalot visdažādākajos veidos. Atmiņa. Cilvēkam atmiņa ir ļoti svarīga. Sākot ar savas zemes un tautas vēsturi, savas ģimenes vēsturi… Mēs pat reizēm saviem tuviniekiem dzimšanas dienas aizmirstam, kur vēl savas tautas vēsturi… Jā, domāt vajag! – Vai ir tāda sajūta, ka Latvijas, latviešu identitāte ir apdraudēta pēdējo gadu laikā, un varbūt šogad arvien vairāk? G.Ā.: – Es domāju, ka jā. Un tas trakākais – pašu rokām. Es kādreiz, kad biju jauns puika un mācījos 11.klasē, mums žetona vakarā bija tāda dzejas montāža. Bija sadalīti tie dzejolīši un man iekrita Imanta Ziedoņa dzejolītis, kuru es toreiz runāju no skatuves skolas aktu zālē un vēl īsti nesapratu, ko šie vārdi nozīmē: “Un pret savas tautas dziesmu var tikai savējie un pret savas tautas dziesmu cits nevar it neviens Jo cits nezin, kā bārenis pie ābeles stāvēja un kāds no tā laika mūs kopā sien pavediens”. Es toreiz nesapratu šo vārdu nozīmi, bet tagad es saprotu, ka paši mēs visu to izdarām savām rokām. Un reizēm, kas ir pats sāpīgākais un muļķīgākais, domājot, ka darām labu, šķietot, ka kādam ļoti labu darām, būtībā izdarām pāri… Tā ir. – Ļoti bieži tā dēvētie kultūras ļaudis paliek stāvam malā un neiesaistās sabiedriskajos vai politiskajos procesos mūsdienās. Vai ir nepieciešams skaļāk runāt par to, kas uztrauc? G.Ā.: – Tas, ja es neesmu nevienā partijā, un es neesmu nevienā politiskā partijā un arī ne politiskā apvienībā, nenozīmē, ka es būtu apolitisks. Ka mani neinteresētu, kas notiek cilvēkos, dzīvē, cilvēkos ap mani, manā pilsētā, manā zemē. Tā nebūt nav. Visas šīs apvienības, tas ir tāds zināms veids, kā var šo lietu kontrolēt vismaz un novest līdz absurdam… Un tad kāda apvienība, vai kāda ideja, vai kāda diskusija pati no sevis izbeidzas. Cilvēkam strādāt savā vietā, darīt savu darbu godprātīgi, pēc labākās sirdsapziņas, tā ir profesionāla attieksme pret darbu un goda lieta katram. Tieši savu darbu. Medmāsiņai medmāsas darbu, skolotājam skolotāja, aktierim aktiera un šoferim šofera darbu. Un tā mēs varētu visas profesijas pārskaitīt. Un te rodas jautājums – vai aktierim un dziedātājam ir jāiet Saeimā? Varbūt kādam pienāk brīdis un ir tas ir jādara. Es neesmu uzrunāts un arī šobrīd par to tādā pakāpē neesmu domājis un nedomāju, bet būt aktīvam piedalīties dzīvē… Ja tu kādreiz nevari, esi par švaku, nevari izdarīt vai sacelties pret kādu netaisnību, tad vismaz esi tik gudrs, mazs un viltīgs – nedari to, ko grib, lai tu darītu. Dari kaut ko citu. Esi tas mazais cinīts, kurš gāž lielu vezumu, īstajā brīdī gadoties ceļā! Mēs nevaram sacelties ne pret kādu lielvalsti, mēs nevaram ne pret vienu ne Austrumos, ne pret vienu Rietumos. Mēs nevaram šeit pret nenosakāmu naudas plūsmu cīnīties un pateikt, ka mums tas nav svarīgi šodien. Mēs varam pēc sava godaprāta nedarīt nelietības. To mēs varam. – Vai latvietis latvietim šobrīd ir draugs un padomdevējs Latvijā? G.Ā.: – Kad būs ļoti lieli sūdi, tad varbūt latvietis latvieti atcerēsies arī kā draugu. Eduards Pāvuls kādreiz teica: “Mums laikam lielu bēdu vajag, lai mēs atkal visi būtu kopā?!”. Nedod, Dievs, lai tas tā būtu! Varbūt būs kāds cits iemesls, kad atkal sajutīsim. Bet, tad jau atkal diemžēl būs noticis kas tāds, ko atpakaļ vairs paņemt nevarēs. Dzīve jau nav šaha spēle, tur atpakaļ paņemt nevar. – Jūs esat no tiem Latvijas pilsoņiem, kas regulāri piedalās vēlēšanās? G.Ā.: – Jā. Un es to daru ar prieku. Ļoti vienkārši – ar prieku. Es apzinos sevi, ka esmu, ka mana balss kaut vai pa miligramu, miligrama tūkstošdaļu kaut ko nozīmē, ka tā iekrīt, ka nav tā, ka tā pazūd, ka tā nevienam nav vajadzīga. Tā nospēlē savu lomu, tikpat lomu nospēlē tas, ja es nepiedalītos vēlēšanās. Arī tad tas nospēlētu lomu, tikai varbūt tieši tam, kam es vismazāk gribētu šo lomu piešķirt. Tāpēc es labāk piedalos.

sarunājās žurnāliste Anete Lesīte www.esamkopa.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
12

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
16

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
26

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
35

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
28

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi