Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Eiropas valodu dienā akcentē valodu nozīmi mazajiem uzņēmumiem

Druva
15:38
23.09.2010
9

Tiek lēsts, ka 11 % mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ir saskārušies ar situāciju, ka valodas zināšanu trūkuma dēļ iet secen darījumi. Šādi zaudēto iespēju izmaksas var sniegties vairākos miljonos eiro un turklāt var apdraudēt darbavietas. Šogad Eiropas valodu dienā akcents būs uz valodu lietojumu uzņēmējdarbībā. Šo dienu atzīmē 26. septembrī, bet dažādi pasākumi tiks rīkoti arī citās dienās.

ES izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu 24. septembrī Briselē uzstāsies konferencē „Valodas un MVU” un tiksies ar Eiropas uzņēmējiem, kuru valodas zināšanas ir materializējušās peļņā. Eiropas Savienība, kurā ir 23 oficiālās valodas un vairāk nekā 40 reģionālu un mazākumtautību valodu, ir unikāls daudzvalodīgas valstu un tautu kopienas piemērs. Eiropas valodu dienu, kuras mērķis ir vērst uzmanību uz šo daudzveidību un uzsvērt valodu nozīmi privātajā un darba dzīvē, pirmoreiz atzīmēja 2001. gadā.

„Eiropas iedzīvotāji arvien vairāk apzinās, cik daudz viņiem var dot svešvalodu zināšanas. Tās sekmē gan individuālo izaugsmi, gan dod iespēju uzņēmumiem izvērst darījumus, padarot tos konkurētspējīgākus un paverot tiem eksporta tirgus. Paaugstinot Eiropas vispārējo valodu zināšanu līmeni, tiks dots ieguldījums stratēģijā „Eiropa 2020” virzībā uz gudru un integrējošu ekonomisko izaugsmi. Daudzvalodība ir arī pamatiniciatīvu „Jaunatne kustībā” un „Jaunu prasmju un darbavietu programma” neatņemama sastāvdaļa,” norādīja komisāre Andrula Vasiliu.

Komisijas rīkotajā pasākumā „Valodas un MVU” piedalīsies aptuveni 150 uzņēmēji, to organizācijas un valsts un vietējo iestāžu pārstāvji. Pēc pasākuma atklāšanas komisāre piedalīsies apaļā galda diskusijā par valodām, konkurētspēju un nodarbinātību. Dalībnieki uzzinās, piemēram, kā Somijas uzņēmums Golla no nelielas darbnīcas pārtapa pasaules līmeņa ražotājā, kas vairāk nekā 100 valstīs sekmīgi tirgo oriģināla dizaina maciņus un somas klēpjdatoriem, mobilajiem telefoniem un citām ierīcēm. Uzņēmējs Francis Hūbers dos ieskatu par to, kā viņa komandas valodu zināšanas deva iespēju ģimenes kartogrāfijas uzņēmuma darbību izvērst no Vācijas līdz Ķīnai. Latvijas vannas kosmētikas un piederumu ražotājs Stenders pastāstīs, kā valodu zināšanas tam palīdzēja panākt to, ka 85 % no peļņas ienes eksports.

Dažādu ar valodām saistītu pasākumu un projektu atbalstam Komisijas Mūžizglītības programma ik gadu piešķir 50 miljonus eiro.

Tas, ka akcents tiek likts uz MVU, daļēji izriet no 2007. gadā veikta pētījuma secinājumiem par to, kā svešvalodu zināšanu trūkums uzņēmējdarbībā ietekmē Eiropas ekonomiku. No teju 2000 aptaujātajiem uzņēmumiem 11 % atzina, ka valodu zināšanu trūkuma dēļ tiem gājuši secen darījumi, kuru vērtība dažos gadījumos mērāma miljonos eiro (plašāk: http://ec.europa.eu/education/languages/Focus/docs/elan-sum_en.pdf).

Mediji konferencei „Valodas un MVU” var reģistrēties, rakstot uz šo adresi: languages4business@ec.europa.eu. Pasākumam tiešraidē varēs sekot līdzi arī internetā: http://webcast.ec.europa.eu/eutv/portal/index.html.

Dalībvalstīs organizētie pasākumi

Komisija dažādus pasākumus organizē arī visās ES dalībvalstīs. Berlīnē pamatskolu skolēni ar priekšnesumiem dažādās valodās prezentēs Eiropas valodas un valstis. Londonā Komisijas pārstāvniecība aicina blogotājus pamēģināt rakstīt citā valodā. Parīzē Maison de l'Europe tiks rīkotas apaļā galda diskusijas par daudzvalodību un uzņēmējdarbību. Madridē tiek organizēta konference par sociālās atstumtības novēršanu, pateicoties tulkošanai. Pizā un Lukā Itālijas Eiropas lietu ministrs Andrea Ronki un rakstnieks un semiologs Umberto Eko spriedīs par valodu ieguldījumu Eiropas integrācijā. Varšavā oriģinālvalodā tiks demonstrētas Eiropas filmas.

Vēl kā piemērus var minēt daudzvalodīgu repa koncertu Dānijā, speciālas radiopārraides Bulgārijā, Latvijā un Lietuvā, internetā organizētu valodu konkursu Čehijā, stāstu stāstīšanu Somijā vai valodniecībai veltītus gadatirgus Slovākijā, Slovēnijā un Zviedrijā. Pilns pasākumu saraksts pieejams šeit: http://ec.europa.eu/dgs/translation/european_day_languages_2010_events_en.pdf. Komisija turklāt savā portālā rīko valodu viktorīnu (http://ec.europa.eu/education/languages/quiz/) un konkursu „Ko man ir devušas svešvalodas”, lai parādītu, kādas iespējas privātajā un darba dzīvē paver valodas. Labāko stāstu autori Eiropas dienas ietvaros 2011. gadā maijā tiks aicināti uz balvu pasniegšanas ceremoniju Briselē. Plašāk:

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
7

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
12

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
15

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
10
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
9
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
9
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
7
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi