Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Sieviešu diena Āfrikā

Druva
09:37
10.03.2011
41

Miks Muižarājs, žurnālists, GLEN Latvija Globālās izglītības apmācības programmas dalībnieks 2011.gadā, kurš piedalās praksē projektā Etiopijā “Inovatīvā mācīšanās Etiopijas kontekstā” Līdzīgi kā citviet pasaulē, arī Āfrikas tradicionālais ģimenes modelis nosaka, ka vīrieša uzdevums ir sargāt māju un gādāt līdzekļus, lai varētu pabarot savu ģimeni, kamēr sievietes loma ir rūpēties par mājas pavardu un audzināt bērnus. Kādreizējais matriarhāta cietoksnis, pateicoties rietumniecisko reliģiju un ideoloģiju ienākšanai kontinentā, esot pārvērties par vietu, kur, atsaucoties uz jaunākiem vai vecākiem rakstiem par dzimumu līdztiesību, sievietes zaudējušas savu autoritāti un tiek uzskatītas par otršķirīgiem sabiedrības locekļiem. Tomēr, lai arī problēmu dzimumu līdztiesības frontē pašlaik vēl arvien ir daudz, jaunākie dati un novērojumi gan liecina, ka situācija šajā jomā ar katru gadu ievērojami uzlabojas. Vēl ilgi pirms koloniālo lielvaru ienākšanas Āfrikā, vairākās kontinenta ziemeļos un centrālajās daļās dzīvojošajās ciltīs valdīja matriarhāta princips. Sievietes tika uzskatītas par auglības simbolu, stipro dzimumu un noteica savas cilts kārtību. Tomēr, ar laiku ienākot dažādām reliģijām, sākoties kolonizācijas laikmetam un vairāku citu iemeslu dēļ, vīrieša un sievietes lomas daudzviet mainījās vietām un noveda pie mūsdienās tik ierastā modeļa. Tā kā viens no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) tūkstošgades attīstības mērķiem paredz dzimumu nevienlīdzības izskaušanu, ievērojami pieaudzis pētījumu un rakstu skaits par situāciju kontinentā. Tur problēmas netrūkst. Par sievietes „otršķirību” liecina analfabētisma dati (2007), kas norāda, ka atsevišķos gadījumos līdz pat 70% no Āfrikas valstīs esošajām lasītnepratējām ir sievietes. Šo fenomenu nereti skaidro ar piekopto tradīciju, kurā vecāki uz skolu sākotnēji sūta dēlus, jo tiem vēlāk jākļūst par ģimenes apgādniekiem un tikai gadījumos, ja pietiek līdzekļi, izglītoties tiek sūtītas meitas. Arī legālā daudzsievība, kas ir izplatīta lielā daļā Āfrikas nāciju, tostarp tādās valstīs kā Kenija, kurā dominējošā reliģija ir kristietība, nereti tiek uzskatīta par šķērsli dzimumu līdztiesības triumfa gājienam. Pret sievietēm lielā daļā kontinenta vēl arvien ir vērstas arī neskaitāmas kaitīgās paražas kā ģenitāliju kropļošana (female genetal mutilation), piespiedu laulības apmaiņā pret mājlopiem, aizliegums sievietēm pēc vīra nāves 4 mēnešus pamest mājas un daudzas citas. Uzskatāms nevienlīdzības piemērs ir arī ANO aprēķini, kuri liecina, ka aptuveni 75% no lauksaimniecības darba Āfrikā veic tieši sievietes. Tomēr, neskatoties uz šiem visai drūmajiem datiem, pēdējos gados ievērojamāka kļuvusi tā saucamā Āfrikas sieviešu apziņas renesanse. Eksperti šo fenomenu bieži skaidro ar rietumu mediju ienākšanu kontinentā, kā arī ar ANO spiedienu sasniegt uzstādītos mērķus. Aktīvāk sākušas darboties dažādas sieviešu tiesību aizsardzības organizācijas, kuras arī skaitliskā ziņā būtiski augušas. Šīs organizācijas ne vien kultivē dzimumu līdztiesību, bet arī vienā no lielākajām Āfrikas valstīm, Etiopijā, iepriekšējo gadu laikā ir panākušas kaitīgo paražu aizliegumu un veikušas plašu sabiedrības izglītošanu. Šī iemesla dēļ, par vairāk kā 60% samazinājies skarto sieviešu skaits. Arī augstākās izglītības pieejamības ziņā Āfrikas valstis spērušas būtiskus soļus uz priekšu. Etiopijā salīdzinājumā ar gadu iepriekš augstskolās uzņemto studentu skaits pieaudzis par 300% (pašlaik tas pārsniedz 150 000) un valdības attīstības prioritātes liek cerēt, ka arī nākamajos gados būs vērojama līdzīga izaugsme. Izglītība novedusi pie spēcīgas un izglītotas sieviešu elites, kura ieņem arvien nozīmīgākus amatus valsts pārvaldē un privātajā biznesā. Ruanda tam ir lielisks piemērs. Šī ir vienīgā valsts pasaulē, kurā vairāk kā puse (56,3%) parlamenta deputātu ir sievietes, tā apsteidzot par pasaules dzimumu līdztiesības čempioni dēvēto Zviedriju, ar 45% sieviešu parlamentā. Tāpat no top10 „sievišķīgākajiem” parlamentiem pasaulē, trīs atrodami Āfrikā – Ruandā (56,3%), Dienvidāfrikā (44,5%) un Mozambikā (39,2%), kamēr Latvija ieņem vien 59. vietu ar 20% sieviešu pēc oktobrī aizvadītajām vēlēšanām. Uz kopējā fona Āfrikas valstis gan par 1% atpaliek no 19% sieviešu pārstāvniecības, kas ir vidējais rādītājs pasaulē, tomēr iepriekšminētie piemēri noteikti iedrošina afrikāņu sievietes kļūt politiski aktīvām. Birū Misganava (Biruh Misganaw) pašlaik studē celtniecības vadību Etiopijas arhitektūras institūtā. Šī nozare uzskatāma par vienu no plaukstošākajām visā valstī, taču vienlaikus tajā pārsvarā nodarbināti ir vīrieši. Uzdodot jautājumu, kā viņa plāno tikt galā ar celtniekiem, Birū nopūšas un mierīgi atbild: „Viņi noteikti nebūs pieraduši pie tā, ka sieviete viņus komandē, tomēr es domāju, ka tikšu ar viņiem galā. Noteikti esmu mazliet uztraukusies par to, vai spēšu sevi pierādīt topošā darba devēja acīs, tomēr es ticu sev un zinu, ka esmu profesionāle”. Birū Āfrikas kontekstā saskata vairākas dzimumu vienlīdzības problēmas, jo afrikāņu sievietes vēl joprojām neticot sev un uzskatot, ka vīrieši visu varot izdarīt labāk. „Svarīgākais ir izglītība un pieeja tai, ģimenes ne vien galvaspilsētās, bet arī lauku rajonos esot sākušas saprast, cik nozīmīga ir visu tās bērnu izglītība. Domāju, ka sievietes vairāk ir jāatbalsta un jāiedrošina mācīties, izglītoties un sasniegt mērķus”, stāsta studente. Meitenes kā Birū netrūkst, un, lai arī problēmu vēl arvien ir daudz, pie Āfrikas straujām attīstības tendencēm ne vien tautsaimniecība, bet arī sociālie jautājumi kontinentā jau pēc pāris gadiem varētu ievērojami pietuvoties rietumvalstu līmenim. www.esmaja.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi