Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Veselība visās politikās. Izaicinājums un atbilde

Druva
14:16
04.04.2011
6

Juris Bārzdiņš Zinātnes un medicīnas sasniegumi, to nemitīgais progress ir vērsts uz kvalitatīvākas dzīves nodrošināšanu, tā mērķis ir radīt cilvēkiem arvien labākus dzīves apstākļus. Rezultātā esam apguvuši, kā pilnībā izārstēt vai novērst veselības problēmas, ko pirms pāris gadu desmitiem nemācējām. Tāpat varam nodrošināt līdzcilvēkiem ar hroniskām saslimšanām iespēju sadzīvot ar savu slimību un pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā. Pirms tam cilvēki ar šīm slimībām būtu dzīvojuši ievērojami īsāku mūžu vai arī viņu dzīves kvalitāte būtu ievērojami mazāka. Zinātnes attīstība ir nebeidzama, tādēļ nešaubos, ka vēl pēc gadiem būs izdziedināmas arī tādas slimības kā, piemēram, HIV, Alcheimera slimība vai Parkinsona slimība, kas šobrīd nav iespējams.

Tomēr vienlaikus ar medicīnas progresu veselības aprūpes nodrošināšanai ir nepieciešams arvien vairāk līdzekļu, kas valstu valdībām un sabiedrībai kopumā liek meklēt risinājumus savu vajadzību apmierināšanai – kā nodrošināt labāku aprūpi vairāk cilvēkiem ar ierobežotu finansējumu? 20.gadsimta angļu vēsturnieks Arnolds Džozefs Toinbijs (1889-1975), meklējot atbildes uz jautājumiem par vēstures virzītājspēkiem, izvirzīja teoriju, ka evolūcijas pamatā ir vides radīts izaicinājums, uz kuru sabiedrībai ir jāsniedz atbilde. Ja tiek rasta pareizā atbilde, sabiedrību gaida uzplaukums, savukārt, pretējā gadījumā iestājas stagnācija, kas var pāriet valsts pagrimumā. Sabiedrības veselības nodrošināšanas kontekstā gribētu paraudzīties uz nepieciešamajiem problēmu risinājumiem kā izaicinājumu, uz kuru mums jāsniedz pareizā atbilde.

Stājoties veselības ministra amatā un izvirzot par vienu no galvenajām prioritātēm profilaksi un veselīgu dzīvesveidu kā pamatnosacījumus sabiedrības veselības saglabāšanā un uzlabošanā, bija vērojams diametrāli pretējs iedzīvotāju vērtējums. No vienas puses sabiedrības veselības speciālisti to novērtēja atzinīgi, kamēr lielākā daļa iedzīvotāju izturējās ar zināmu neizpratni, jo daudzu gadu gaitā ir izveidojusies situācija, kad par galvenajiem Veselības ministrijas uzdevumiem tiek uzskatīta slimnīcu darbības nodrošināšana un cīņa par nepietiekamā finansējuma palielināšanu pacientu ārstēšanai. Jā, veselības aprūpes pārraudzība ir viena no ministrijas funkcijām, tomēr, uzskatu, ka virsmērķis ir sabiedrības veselības uzlabošana, kur profilaksei un veselīgam dzīvesveidam ir ne mazāka nozīme kā ārstēšanai. Ar piesardzīgu optimismu gribu teikt, ka pakāpeniski attieksme pret sabiedrības veselību mainās ne tikai citur pasaulē, bet arī Latvijā. Veselības filozofijas maiņas pamatā ir ideja, ka veselīga un kvalitatīva mūža nodrošināšanā ārstniecība ir tikai daļa, turklāt vairumā gadījumu tā ir cīņa ar sekām. Lai novērstu veselību negatīvi ietekmējošos cēloņus, ir jāpieņem tālredzīgi lēmumi ne tikai veselības, bet arī citās – piemēram, vides, satiksmes, izglītības, zemkopības, ekonomikas – nozarēs. Tas ir princips veselība visās politikās.

Profilakses un veselīga dzīvesveida nodrošināšanā un sekmēšanā saskaņoti jāiesaistās visām tautsaimniecības nozarēm. Pārtikas un dzeramā ūdens drošuma un kvalitātes jautājumi, vides piesārņojuma, sadzīves ķīmijas, trokšņu, vibrācijas un starojumu negatīvās ietekmes mazināšana, traumatisma novēršana, sabiedrības izglītošana par veselību pozitīvi un negatīvi ietekmējošām izvēlēm – tie ir jautājumi, kuru risināšanā nepieciešama vienota izpratne par galveno mērķi – spēju nodrošināt iedzīvotājiem labu veselību visa mūža garumā.

Radot labvēlīgus apstākļus sabiedrības veselībai, samazinās vajadzība pēc veselības aprūpes finansējuma izlietošanas to slimību un traumu novēršanai, no kurām cilvēki varēja izvairīties. Tas, savukārt, dod iespēju ietaupītos līdzekļus veselības aprūpē novirzīt inovācijām, efektīvākiem paņēmieniem slimību ārstēšanai un veselības problēmu novēršanai, jaunākās paaudzes medikamentiem u.c.. Veselība visās politikās ir atbilde uz izaicinājumu, kā nodrošināt labāku aprūpi. Plānojot sabiedrības veselības attīstību un izstrādājot politikas stratēģiju nākamajam periodam – Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam -, kuras paredzēts apstiprināt vēl šā gada pirmajā pusē, veselībai visās politikās ir piešķirta galvenā loma. Vairākas dokumentā minētās iniciatīvas, piemēram, attiecībā uz veselīga uztura veicināšanu vai mārketinga pasākumiem, jau ir izraisījušas visai spraigas diskusijas sabiedriskajā telpā. Kā samērot visas sabiedrības intereses ar uzņēmējdarbības vajadzībām? Vai īstermiņa valsts budžeta ieguvumi ir indulgence neierobežotai tādu produktu ražošanai un tirdzniecībai, kas nav vēlami cilvēku veselībai? Tie ir jautājumi, uz kuriem jāsniedz atbilde ne tikai veselības ministram vai Veselības ministrijai, bet valdībai un sabiedrībai kopumā. Tādēļ Sabiedrības veselības pamatnostādnes, pirms dokumenta apstiprināšanas valdībā, tiks vērtētas arī Nacionālajā attīstības padomē, kas ir kā apliecinājums sabiedrības veselības jautājuma nozīmībai valsts stratēģiskajā izaugsmē.

Sabiedrības veselības rādītāji Latvijā, veidi, kā tos uzlabot, valsts, pašvaldību, ārstniecības iestāžu, darba devēju, nevalstiskā sektora un katra cilvēka personīgā loma tās nodrošināšanā un pilnveidošanā būs arī pamattēma starptautiskajā konferencē „Labāku veselību visiem Latvijā!” 18.aprīlī. Konferencē plānojam diskutēt par pozitīvajām pieredzēm sabiedrības veselības uzlabošanai nozīmīgu lēmumu pieņemšanā ārpus tradicionālās – veselības aprūpes nozares. Veselība visās politikās ir vienīgā atbilde, kā ilgtermiņā iedzīvotājiem nodrošināt veselību visa mūža garumā. Tas ir izaicinājums gan valdībai, gan sabiedrībai, jo prasa vienošanos par prioritātēm. Neskatoties uz viedokļu atšķirībām dažādos jautājumos, uzskatu, ka par sabiedrības veselību kā prioritāti ir iespējams vienoties. Veselība – tā ir viena no pamatvērtībām – cilvēka dzīves kvalitātes, viņa ģimenes un arī visas sabiedrības labklājības pamats. Vesels un darbspējīgs cilvēks, vesela sabiedrība ir priekšnoteikums tautsaimniecības attīstībai un valsts izaugsmei. Ieguldot iedzīvotāju veselībā (nevis tikai ārstēšanā) veidojas dubults ieguvums – tiek saražotas vairāk preces, sniegti vairāk pakalpojumi ar pievienoto vērtību, kas valstij nozīmē lielākus ieņēmumus ar nodokļu palīdzību. Kā papildus efekts ir veselības nozares finansējuma ietaupīšana seku novēršanai – slimību ārstēšanai, ko iespējams novirzīt šobrīd nerisināto veselības problēmu novēršanai.

Kādu attīstības ceļu izvēlēties – ieguldīt līdzekļus profilaksē un veselību veicinošos pasākumos vai tikai ārstēšanā – tā ir mūsu kopīga izšķiršanās. Raugoties no A.Dž.Toinbija teorijas, nespēja rast pareizo atbildi uz apkārtējās vides radīto izaicinājumu draud ar pakāpenisku valsts pagrimumu. Kā optimists es tomēr saskatu tikai pozitīvu problēmas risinājumu. Turpmākā nepieciešamā rīcība ir zināma – tā ir principa veselība visās politikās ieviešana un konsekventa īstenošana ikvienā tautsaimniecības nozarē. Lai tas sekmētos, atbalsts būs nepieciešams visplašākajā sabiedrībā, bet kopā tas ir paveicams!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
7

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
12

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
15

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
10
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
9
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
9
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
7
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi