Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Televīzijas šovu atbalsis

Druva
14:53
07.02.2013
7

Reizēm šķiet, ka televīzijas šovu saradies tik daudz kā sēņu pēc lietus. Skatītāji teic, ka kļūstot apgrūtinoši visam izsekot, tāpēc azartiskai līdzi dzīvošanai pie televizora ekrāniem metot mieru. Kultūras darbiniekiem, mūzikas un deju mākslas pedagogiem ir profesionāli novērojumi par to, kādu rezonansi šovi atstāj uz skatītājiem un dalībniekiem. Ināra Rubīna, Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagoģe, CBJC vokālās studijas vadītāja: – Februārī Cēsīs notika konkurss par iespējām piedalīties kārtējā šovā „Koru kari”. No Cēsu Mūzikas vidusskolas tajā startēja vairāki audzēkņi, arī mani, un kā pedagoģe viņus atbalstīju. Piedaloties šovā, manuprāt, jaunieši var iepazīt mākslinieka profesijas izpausmes un iespējas, izjust atbildību pret klausītājiem. Ja dziedāšana skolā apgūta profesionāli, tad grūtības, kādas sagaidīs šovā, dos tikai pieredzi, ļaus saskatīt vokālās mākslas medaļas otru pusi, saprast, ka mākslinieka darbs – tā ir cita izpausme, bet koncertu un šovu rīkošana kas pavisam cits. Un kādam tas ir bizness. Savukārt tie, kuri dziedāšanu nav mācījušies, bet kurus piesaista ārišķības, iesaistoties šovos, var palikt zaudētāji, jo šovi var būt arī diezgan bīstami. Taču vai ko var aizliegt! Katram iegūstama sava dzīves pieredze, un saņemt publisku vērtējumu arī ir pieredze. Galvenais, lai jauniešiem zaudējums šovā neradītu traumu. Žēl tikai, ja šovu skatītājiem rodas priekšstats, ka televīzija parāda labāko, kas, piemēram, notiek dziedāšanā. No profesionālā viedokļa „Koru kari” jau nav kora māksla.

Mana pieredze liecina, ka jaunajā paaudzē netrūkst tādu „mākslinieku”, kuri iemācās uz ģitāras spēlēt pāris akordus, ieraksta dziesmu un sāk uzskatīt sevi par zvaigzni. Sliktākais, ka tāda līmeņa „sasniegumi” sabiedrībā tiek kultivēti. Jaunieši pēc tam brīnās, kāpēc gan mūzika, vokālā dziedāšana jāmācās. Pavisam cits vērtējums man ir par šoviem, kuros uzaicina jauniešus bez priekšzināšanām mūzikā. Televīzijai ir savi mērķi – jaunieši, dzīvojot kameru novēroti, parāda savas vājības, televīzijas skatītājiem tiek prieks ielūkoties sadzīves virtuvē. Televīzija nerāda topošā dziedātāja grūto darbu mēģinājumos, to, kā strādā vokālie pedagogi. Šovu uzdevums ir radīt iespaidu, cik viegli var gūt īslaicīgu popularitāti. Un ne jau ar vokālo mākslu. Arī pie manis uz vokālo studiju mēdz atnākt un tūlīt prasīt mikrofonu, lai mēneša laikā iemācu dziedāt. Bet to taču nevar! Ir vingrinājumi, vajadzīgs ilgstošs darbs. Tie, kuri aizdomājas, vērtē, tie iztur, iemācās. Tie, kas ne, paceļ cepuri! Žēl, bet uzstāties televīzijā netiek tik daudz profesionālo mākslinieku, kā gribētos. Vairāk rāda tādus, par kuriem varam pasmieties, jo viņi vēl ir nemākuļi. Jānis Rukmanis, sporta deju kluba ”Reveranss” pedagogs: -Pēc šoviem „Dejo ar zvaigzni” uz deju stundām stājās rindā. Atnāca jauni dalībnieki ar televīzijas ekrānos gūtu pieredzi un iedvesmu, ieraudzījuši dejotāju skaistās pozas un tērpus. Televīzijas šovi devuši arī zināšanas par sporta dejām un arī vēlmi pašiem izmēģināt. Tas attiecas tieši uz pieaugušajiem, jo bērni uz sporta deju nodarbībām sākumā nāk, tikai vecāku rosināti un mudināti. Vēl esmu novērojis, ka aizvien biežāk jaunie pāri grib apgūt kāzu valsi ar šova elementiem, lai īpaši sagādātu prieku viesiem. Parastais valsis jau šķiet garlaicīgs. Vairāk pārsteigt sevi un skatītājus – tāds ir uzdevums tiem, kuri vēlas dejot kāzās. Ierosmi dod ne tikai televīzijā redzētie šovi, bet arī internetā skatītie, kas notiek Amerikā, Krievijā un citur. Zinot šo valstu resursus, šovi patiešām ir iespaidīgi.

Taču dejas mākslu nevar apgūt uzreiz, pāris mēģinājumos. Vajadzīgs ilgs un pacietīgs darbs. Ne tikai šovi dažkārt rada maldīgo priekšstatu, bet tas ir cilvēku dabā – vēlēties visu sasniegt uzreiz, piemēram, labi dejot pēc pāris nedēļām. Cerības, ka sporta dejās sasniegumi būs tik ātri, ir maldīgi. Taču ne visiem šķiet, ka dejas māksla pie dejotāja atnāks kā tāda pašplūsma – ar smaidu, bez deju zālē lietiem sviedriem. Patiesībā daudzi labi saprot, ka dejas mākslas apgūšanā būs jālej sviedri un reizēm arī asaras, lai sasniegtu to, ko redzam televīzijā.

Esmu vaicājis profesionāliem dejotājiem, kāpēc viņi piekrituši piedalīties šovos, vai mācījuši tā dalībniekus. Pedagogi atbild, ka šovi viņiem devuši lielāku pazīstamību Latvijā un tad ir vieglāk sevi kā pasniedzējiem īstenot. Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
13

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
17

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
29
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi