Pūšot pirmajiem stiprajiem rudens vējiem, turpinām dzīvot visai lielā negāciju un problēmu gūzmā. Un, šķiet, esam aizmirsuši novērtēt dažas lietas, ko uztveram kā pašsaprotamas. Ikdienā runājam par to, ka Latvijā ir daudz dažādu problēmu – trūkst darbavietu, pensionāriem ir mazas pensijas un daudzi strādājošie streiko, lai izrādītu neapmierinātību ar zemo atalgojumu. Ceļi ir slikti, nodokļi augsti un bērnudārzos garas rindas, taču, ja padomājam par globālām lietām, tad jāteic, ka mūsu zemītē dzīvojam teju vai Dieva azotē.
Kaut vai runājot par dabu un dabas stihijām…Mūsu zemi nepārsteidz milzīgas dabas katastrofas. Nav ne orkānu, ievērojamu zemestrīču, ne vulkānu izvirdumu. Arī par milzīgiem ugunsgrēkiem un postošiem plūdiem nevaram runāt. Tai pašā laikā daļa pasaules ir pakļauta šīm stihijām. Gribētos pat teikt, ka šajā ziņā esam izredzēta valsts, kurai ir ne tikai skaista daba ar četriem mainīgiem un baudāmiem gadalaikiem, bet arī mierīga un visai harmoniska dzīvošana, ja neskaita gadā pāris lielāku vētru, kurām ar atbildību pēdējās dienās gatavojās attiecīgie dienesti.
Reizēm runājam par to, ka dzīvojam aukstumā un tumsā. Trūkst siltu, saulainu dienu, bet aizmirstam par problēmām, ar kurām saskaras daudzas saules bagātās valstis – sausums, ūdens trūkums un lauksaimniecības mazspēja, jo to nav iespējams attīstīt neauglīgās zemes dēļ.
Varētu runāt par daudz ko, kas Latvijā ir labs un ko pat iedomāties nevaram savā ikdienā kā akūtas un risināmas problēmas – terorisms, reliģiskie nemieri, vārda brīvības apspiešana un daudz kas cits.
Patiesībā, ja vien pašiem ir uzdrīkstēšanās un vēlme kaut ko savā dzīvē mainīt un darīt, to visu varam. Jāpiekrīt teicienam, ka tā ir likteņa dāvana, piedzimt Latvijā, un viss, ko atliek vēlēties, ir gribēt iet uz priekšu, attīstīties, veidot savu dzīvi labāku. Liene Lote Grizāne
Komentāri