Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Vecais kuģis, jaunie tīkli

Druva
17:21
11.12.2013
11

Nemaz nebija tik ilgi jāgaida. Pēc ilgākas klusēšanas Ainārs Šlesers šogad vasarā atgriezās publiskajā telpā, lai par sevi atgādinātu un komentētu politiskos notikumus. Pagājušajā nedēļā viņš tika ievēlēts par partijas „Vienoti Latvijai!” vadītāju. Savu atgriešanos A. Šlesers kopā ar draugiem bija plānojis centīgi – pamazām, bet regulāri atgādinot par sevi. Gada sākumā A. Šlesera ilggadējais reklāmu autors Ēriks Stendzenieks klāstīja, ka tādu cilvēku kā A.Šlesers „ļoti pietrūkst Latvijas politikā un vispār Latvijas sabiedrībā”. Uzticīgi pildot savu reklāmista lomu, Ē. Stendzenieks neskopojās ar dažādiem cildinājumiem – cik A. Šlesers esot principiāls, kā sasniedzot mērķus un pildot solījumus. Un to viņš sacīja tanī pašā intervijā, kurā apgalvoja, ka ar politisko reklāmu vairs nenodarbojas.

Jūlijā A. Šlesers stāstīja, ka lēmums par politiskās darbības atsākšanu vēl neesot pieņemts, tanī pašā laikā cītīgi kritizēja valdošo koalīciju – tai trūkstot ideju un „esošā politika sāk izbeigties”. Savukārt medijos parādījās dažādi pārspriedumi par to, kura partija A. Šleseram būtu piemērotākā – jauna vai kāda no esošajām. Pats A. Šlesers turpmākos mēnešus pavadīja, vienlaikus gan noliedzot, gan nenoliedzot plānus atkal darboties politikā, toties izrādīja satraukumu par diskusijām saistībā ar valdības mēģinājumiem pārskatīt kārtību, kādā tiek tirgotas uzturēšanās atļaujas Latvijā. Savulaik paša virzītās kārtības saglabāšana viņam ir svarīga kaut vai tāpēc, ka A.Šlesers darbojas nekustamo īpašumu jomā, kura ir viena no galvenajām ieguvējām no uzturēšanās atļauju izsniegšanas apmaiņā pret investīcijām. Taču viņa aktivizēšanās nebija saistīta tikai ar mēģinājumu sargāt uzturēšanās atļauju kārtību. Plāni atrast partiju, kas viņam ļautu atkal nonākt Saeimā, acīmredzot jau bija formulēti.

Partija “Vienoti Latvijai” ir jaunā platforma A. Šlesera politiskajiem plāniem. Šogad tā startēja pašvaldību vēlēšanās un astoņās pašvaldībās partijas kandidāti tika ievēlēti. Piesaistot vēl citus vietēja mēroga partiju kandidātus, šī partija centīsies ieņemt reģionāla politiskā spēka nišu. Vai šāda niša Latvijas vēlētājiem ir vajadzīga un, vēl vairāk, vai viņiem vēlreiz ir vajadzīgs A. Šlesers Saeimā – tie ir tikai minējumi. Taču vismaz pašlaik A.Šlesers tieši šeit ir saskatījis politisko pieprasījumu.

A.Šlesera līdzšinējā politiskā darbība ir tieši dažāda veida politiskā pieprasījuma īstenošanas iznākums. Kas tikai viņš nav bijis! 90. gados iesaistījies Jaunajā partijā, viņš saprata, ka ir jākļūst par kristīgo vērtību nesēju Latvijas politikā, un tā tapa Latvijas Pirmā partija. Pēc tam tā saplūda ar „Latvijas ceļu”, un šai savienībai nekādi netraucēja tas, ka „Latvijas ceļš” bija liberāla partija, kuras sākotnējās vērtībās diez vai ietilpa mācītāju varas realizēšana. Taču, ja mērķis ir nevis noteiktas ideoloģijas stiprināšana, bet gan vienkārši tiek meklētas un izmantotas nišas, politiskajos darbos ir iespējama krietni lielāka elastība. A. Šlesers būs īsteni ticīgais kristietis, ja tas būs izdevīgi, bet, kad tas vairs nebūs aktuāli, viņš kļūs par kaut ko citu.

Tagad A. Šlesers, izmantojot jau pārbaudītu pieeju, atkal nāk ar jaunu un ambiciozi formulētu programmu. Viņš stāsta, ka nepieciešama sabiedrības saliedēšana, jāizstrādā „nācijas izlīgums” un jāveido konstruktīvākas attiecības ar Krieviju. Tāpat viņš ir satraucies par cilvēku izbraukšanu no valsts uz neatgriešanos. Taču ir pilnīgi vienalga, ko A. Šlesera izpratnē nozīmē viņa minētie jēdzieni – tie ir radīti, nevis domājot par konkrētu politisko saturu, bet lai slēptu to, ka nekāda reāla satura tur nav un nebūs. A. Šlesers politikā ir pietiekami ilgu laiku, lai būtu zināms, ko nozīmē „50 tūkstoši jaunu darbavietu” un kas ir „raķetes” un „buldozeri”. Tas, protams, neizslēdz, ka ir vēlētāji, kuriem tieši to vajag – ilūziju, ka pie varas ir kāds, kurš dara un nepārtraukti rosās, neatkarīgi no tā, kāds ir šo darbību iznākums. Taču Latvijas neseno gadu pieredzei skaudri un neaizmirstami vajadzētu atgādināt, kurp ved „gāzi grīdā” pieeja.

Ja A. Šleseram no kļūdām mācīties nav lāgā nekādas motivācijas, varētu vismaz cerēt, ka pilsoņiem šāda motivācija ir. Protams, atlikušos mēnešus pirms vēlēšanām A. Šlesers un viņa draugi ļoti nopūlēsies, lai stāstītu, ka šis politiķis patiesībā ir valsts glābējs, vizionārs un vienīgā cerība. Kā skumjš kuriozs un ievads gaidāmajā kampaņā bija bijušā „tēvzemieša” Jāņa Straumes izteikumi „Vienoti Latvijai” pasākumā. Viņš A. Šleseru slavēja, stāstot, ka šis „politikas smagsvars” nekad nerīkošot dzīres mēra laikā, nekaušoties ar provokatoriem pie pieminekļiem, un izteica pārliecību, ka tieši A. Šlesers spēšot realizēt jaunu politiku Latvijā.

Nekādas jaunās politikas te, protams, nav un nevar būt. Piedāvājumā ir tā pati vecā politika un tas pats politbizness. Tie paši vecie zvejas kuģi, vien ar jauniem tīkliem vēlētāju balsu zvejošanai. Jānis Buholcs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
9

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
14

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
16

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
15
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
12
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
11
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
9
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi