Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Par vēsturi bez meliem

Druva
09:46
19.02.2014
13

Šķiet, ka drīz vairs „antifašisti” nevarēs slavēt Latvijas okupāciju, cilvēku izvešanu un citus komunistiskā režīma noziegumus. Līdz šim ar atbildību likuma priekšā riskēja tikai Hitlera un nacistu pastrādāto noziegumu slavinātāji, bet Staļina represiju un noziegumu attaisnotāji tikai „izteica viedokli”, uz ko viņiem taču esot tiesības. Izskatās, ka Saeima beidzot šim absurdam būs pielikusi punktu.

Kā zināms, Saeima pašlaik strādā pie grozījumiem Krimināllikumā, un Saeimas Juridiskā komisija grozījumu likumprojektu trešajā lasījumā lūgs izskatīt 20. februārī. Šonedēļ Juridiskā komisija savā sēdē atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz – par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latvijas Republiku īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai ļaunprātīgu, rupju vai aizvainojošu apšaubīšanu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu. Likumprojekts paredz, ka par šādiem nodarījumiem varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Protams, Saeimai sēdē vēl par šiem grozījumiem jānobalso, bet grūti iedomāties, ka bez „Saskaņas centra” vēl kāda partija iedomāsies balsot pret šiem grozījumiem Krimināllikumā.

Priecē arī tas, ka nupat prokuratūra nolēmusi atjaunot kriminālprocesu par Eiropas Parlamenta deputāta Alfrēda Rubika izteikumiem saistībā ar padomju varas īstenotajām represijām 1949.gadā. Jāatgādina, ka pagājušā gada 1.maijā Latvijas Sociālistiskā partija Grīziņkalnā rīkoja mītiņu un Rubiks televīzijas žurnālistiem sacīja: „Tās represijas, kas bija 1949.gadā, nevar vērtēt viennozīmīgi. Tur daudzi tika represēti pēc nopelniem, jo tie bija tie, kas sadarbojās ar fašistiem.” Toreiz tas izraisīja sašutumu daļā sabiedrības, jo represēti taču tika ne vien nevainīgi pieaugušie, bet arī bērni un pat zīdaiņi. „Vai bērni un zīdaiņi sadarbojās ar fašistiem?” daudzi toreiz jautāja. Latvijas Universitātes (LU) sociālās atmiņas pētniecības centra valdes loceklis Mārtiņš Kaprāns uzrakstīja iesniegumu Ģenerālprokuratūrai, kura izskatīšanai to nosūtīja Drošības policijai (DP). Pēc pārbaudes pagājušā gadā jūlijā Drošības policija sāka kriminālprocesu par Rubika publiskajiem izteikumiem, bet šā gada 3.janvārī DP nolēma izbeigt kriminālprocesu. Kaprāns DP lēmumu pārsūdzēja. Starp citu, kriminālprocesā tika noteikta Rubika minēto vēsturisko faktu autentiskuma ekspertīze, ko veica LU vēstures eksperts. Šajā ekspertīzē tika secināts, ka Rubika izteikumi ir nepamatoti un tie neatbilst vēstures avotiem un faktiem. Tomēr tas netraucēja kriminālprocesu izbeigt. Grozījumi Krimināllikumā ļauj cerēt, ka turpmāk ar šādiem apgalvojumiem vairs nebūs tik vienkārši nākt klajā un justies labi un ērti. Vēl jo vairāk tādēļ, ka jau minētās DP vadītājs Jānis Reiniks nupat izteicis atziņu, ka Drošības policijas analīze par Krievijas īstenotās politikas izpausmēm pret Baltijas valstīm liecina – Krievijas „maigās varas” pasākumu intensitāte palielinās. Viņš arī atzinis, virspusēji raugoties, it kā nekā slikta nav, ka, piemēram, Latvijas skolām par brīvu dod grāmatas, taču kritiskāk ir jāizvērtē to saturs, piemēram, vēstures faktu izklāsts, un sacīja, ka pagaidām ir atklāti divi tā sauktie „Krievu pasaules kabineti” – Valmierā un Rēzeknē, iespējams, būšot arī citi. „Informatīvajā telpā arvien biežāk parādās centieni uzsvērt Krievijai izdevīgu vēstures notikumu interpretāciju, idealizēt kaimiņvalstī notiekošos procesus kontekstā ar Latvijā notiekošo procesu totālu kritizēšanu, Latvijas neatkarības leģitimitātes un demokrātijas sistemātisku apšaubīšanu”, intervijā NRA sacījis Reiniks. Sallija Benfelde

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi