Šķiet, ka drīz vairs „antifašisti” nevarēs slavēt Latvijas okupāciju, cilvēku izvešanu un citus komunistiskā režīma noziegumus. Līdz šim ar atbildību likuma priekšā riskēja tikai Hitlera un nacistu pastrādāto noziegumu slavinātāji, bet Staļina represiju un noziegumu attaisnotāji tikai „izteica viedokli”, uz ko viņiem taču esot tiesības. Izskatās, ka Saeima beidzot šim absurdam būs pielikusi punktu.
Kā zināms, Saeima pašlaik strādā pie grozījumiem Krimināllikumā, un Saeimas Juridiskā komisija grozījumu likumprojektu trešajā lasījumā lūgs izskatīt 20. februārī. Šonedēļ Juridiskā komisija savā sēdē atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz – par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latvijas Republiku īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai ļaunprātīgu, rupju vai aizvainojošu apšaubīšanu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu. Likumprojekts paredz, ka par šādiem nodarījumiem varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Protams, Saeimai sēdē vēl par šiem grozījumiem jānobalso, bet grūti iedomāties, ka bez „Saskaņas centra” vēl kāda partija iedomāsies balsot pret šiem grozījumiem Krimināllikumā.
Priecē arī tas, ka nupat prokuratūra nolēmusi atjaunot kriminālprocesu par Eiropas Parlamenta deputāta Alfrēda Rubika izteikumiem saistībā ar padomju varas īstenotajām represijām 1949.gadā. Jāatgādina, ka pagājušā gada 1.maijā Latvijas Sociālistiskā partija Grīziņkalnā rīkoja mītiņu un Rubiks televīzijas žurnālistiem sacīja: „Tās represijas, kas bija 1949.gadā, nevar vērtēt viennozīmīgi. Tur daudzi tika represēti pēc nopelniem, jo tie bija tie, kas sadarbojās ar fašistiem.” Toreiz tas izraisīja sašutumu daļā sabiedrības, jo represēti taču tika ne vien nevainīgi pieaugušie, bet arī bērni un pat zīdaiņi. „Vai bērni un zīdaiņi sadarbojās ar fašistiem?” daudzi toreiz jautāja. Latvijas Universitātes (LU) sociālās atmiņas pētniecības centra valdes loceklis Mārtiņš Kaprāns uzrakstīja iesniegumu Ģenerālprokuratūrai, kura izskatīšanai to nosūtīja Drošības policijai (DP). Pēc pārbaudes pagājušā gadā jūlijā Drošības policija sāka kriminālprocesu par Rubika publiskajiem izteikumiem, bet šā gada 3.janvārī DP nolēma izbeigt kriminālprocesu. Kaprāns DP lēmumu pārsūdzēja. Starp citu, kriminālprocesā tika noteikta Rubika minēto vēsturisko faktu autentiskuma ekspertīze, ko veica LU vēstures eksperts. Šajā ekspertīzē tika secināts, ka Rubika izteikumi ir nepamatoti un tie neatbilst vēstures avotiem un faktiem. Tomēr tas netraucēja kriminālprocesu izbeigt. Grozījumi Krimināllikumā ļauj cerēt, ka turpmāk ar šādiem apgalvojumiem vairs nebūs tik vienkārši nākt klajā un justies labi un ērti. Vēl jo vairāk tādēļ, ka jau minētās DP vadītājs Jānis Reiniks nupat izteicis atziņu, ka Drošības policijas analīze par Krievijas īstenotās politikas izpausmēm pret Baltijas valstīm liecina – Krievijas „maigās varas” pasākumu intensitāte palielinās. Viņš arī atzinis, virspusēji raugoties, it kā nekā slikta nav, ka, piemēram, Latvijas skolām par brīvu dod grāmatas, taču kritiskāk ir jāizvērtē to saturs, piemēram, vēstures faktu izklāsts, un sacīja, ka pagaidām ir atklāti divi tā sauktie „Krievu pasaules kabineti” – Valmierā un Rēzeknē, iespējams, būšot arī citi. „Informatīvajā telpā arvien biežāk parādās centieni uzsvērt Krievijai izdevīgu vēstures notikumu interpretāciju, idealizēt kaimiņvalstī notiekošos procesus kontekstā ar Latvijā notiekošo procesu totālu kritizēšanu, Latvijas neatkarības leģitimitātes un demokrātijas sistemātisku apšaubīšanu”, intervijā NRA sacījis Reiniks. Sallija Benfelde
Komentāri