Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Par vēsturi bez meliem

Druva
09:46
19.02.2014
3

Šķiet, ka drīz vairs „antifašisti” nevarēs slavēt Latvijas okupāciju, cilvēku izvešanu un citus komunistiskā režīma noziegumus. Līdz šim ar atbildību likuma priekšā riskēja tikai Hitlera un nacistu pastrādāto noziegumu slavinātāji, bet Staļina represiju un noziegumu attaisnotāji tikai „izteica viedokli”, uz ko viņiem taču esot tiesības. Izskatās, ka Saeima beidzot šim absurdam būs pielikusi punktu.

Kā zināms, Saeima pašlaik strādā pie grozījumiem Krimināllikumā, un Saeimas Juridiskā komisija grozījumu likumprojektu trešajā lasījumā lūgs izskatīt 20. februārī. Šonedēļ Juridiskā komisija savā sēdē atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz – par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latvijas Republiku īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai ļaunprātīgu, rupju vai aizvainojošu apšaubīšanu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu. Likumprojekts paredz, ka par šādiem nodarījumiem varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Protams, Saeimai sēdē vēl par šiem grozījumiem jānobalso, bet grūti iedomāties, ka bez „Saskaņas centra” vēl kāda partija iedomāsies balsot pret šiem grozījumiem Krimināllikumā.

Priecē arī tas, ka nupat prokuratūra nolēmusi atjaunot kriminālprocesu par Eiropas Parlamenta deputāta Alfrēda Rubika izteikumiem saistībā ar padomju varas īstenotajām represijām 1949.gadā. Jāatgādina, ka pagājušā gada 1.maijā Latvijas Sociālistiskā partija Grīziņkalnā rīkoja mītiņu un Rubiks televīzijas žurnālistiem sacīja: „Tās represijas, kas bija 1949.gadā, nevar vērtēt viennozīmīgi. Tur daudzi tika represēti pēc nopelniem, jo tie bija tie, kas sadarbojās ar fašistiem.” Toreiz tas izraisīja sašutumu daļā sabiedrības, jo represēti taču tika ne vien nevainīgi pieaugušie, bet arī bērni un pat zīdaiņi. „Vai bērni un zīdaiņi sadarbojās ar fašistiem?” daudzi toreiz jautāja. Latvijas Universitātes (LU) sociālās atmiņas pētniecības centra valdes loceklis Mārtiņš Kaprāns uzrakstīja iesniegumu Ģenerālprokuratūrai, kura izskatīšanai to nosūtīja Drošības policijai (DP). Pēc pārbaudes pagājušā gadā jūlijā Drošības policija sāka kriminālprocesu par Rubika publiskajiem izteikumiem, bet šā gada 3.janvārī DP nolēma izbeigt kriminālprocesu. Kaprāns DP lēmumu pārsūdzēja. Starp citu, kriminālprocesā tika noteikta Rubika minēto vēsturisko faktu autentiskuma ekspertīze, ko veica LU vēstures eksperts. Šajā ekspertīzē tika secināts, ka Rubika izteikumi ir nepamatoti un tie neatbilst vēstures avotiem un faktiem. Tomēr tas netraucēja kriminālprocesu izbeigt. Grozījumi Krimināllikumā ļauj cerēt, ka turpmāk ar šādiem apgalvojumiem vairs nebūs tik vienkārši nākt klajā un justies labi un ērti. Vēl jo vairāk tādēļ, ka jau minētās DP vadītājs Jānis Reiniks nupat izteicis atziņu, ka Drošības policijas analīze par Krievijas īstenotās politikas izpausmēm pret Baltijas valstīm liecina – Krievijas „maigās varas” pasākumu intensitāte palielinās. Viņš arī atzinis, virspusēji raugoties, it kā nekā slikta nav, ka, piemēram, Latvijas skolām par brīvu dod grāmatas, taču kritiskāk ir jāizvērtē to saturs, piemēram, vēstures faktu izklāsts, un sacīja, ka pagaidām ir atklāti divi tā sauktie „Krievu pasaules kabineti” – Valmierā un Rēzeknē, iespējams, būšot arī citi. „Informatīvajā telpā arvien biežāk parādās centieni uzsvērt Krievijai izdevīgu vēstures notikumu interpretāciju, idealizēt kaimiņvalstī notiekošos procesus kontekstā ar Latvijā notiekošo procesu totālu kritizēšanu, Latvijas neatkarības leģitimitātes un demokrātijas sistemātisku apšaubīšanu”, intervijā NRA sacījis Reiniks. Sallija Benfelde

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
9

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
14

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
16

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
14
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
12
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
11
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
9
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi