Jau Eiroparlamenta vēlēšanās, kurās tobrīd ārpus Latvijas esošie vai dzīvojošie varēja nobalsot tikai pa pastu, kas bija stipri apgrūtināts vai vietām pat neiespējams process, bija jādomā, vai pilsoņu loks, kuri grib piedalīties vēlēšanās, tiek ierobežots apzināti vai arī tā ir kārtējā muļķība un neizdarība.
Šobrīd Saeimas vēlēšanu likumā tiek virzīti grozījumi, saskaņā ar kuriem tām personām, kurām ir personas apliecība jeb elektroniskā identifikācijas karte (eID), bet nav derīgas pilsoņu pases, tiks izgatavotas un izsniegtas vēlētāja apliecības. Grozījumi vismaz formāli šiem pilsoņiem nodrošinās iespēju balsot 12. Saeimas vēlēšanās. Pilsonis savu vēlētāja apliecību varēs saņemt, sākot ar 22.septembri Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), kur iepriekš saņēma savu eID.
Var diskutēt, cik mūsu sabiedrība ir vai nav apzinīga un likumpaklausīga, bet ir skaidrs, ka lielākā daļa no aptuveni 26 000 cilvēku, kuriem ir identifikācijas kartes, bet nav pasu, pēc vēlētāju apliecībām nedosies. Pirmkārt, tam jāatrod laiks; otrkārt, daudzi vēlētāji skaita katru eiro, turklāt ārpus Latvijas dzīvojošiem vajadzēs krietni vairāk laika un naudas, lai to izdarītu. Patiesībā šiem cilvēkiem pat nevarēs pārmest, ka viņi ir neapzinīgi pilsoņi, jo Personu apliecinošu dokumentu likuma 2.panta trešā daļa nosaka, ka personu apliecinoši dokumenti ir gan pase, gan eID. Tātad cilvēks, kurš tic mūsu valsts likumiem, vienā mierā varēja izņemt tikai identifikācijas karti, jo tā ir personu apliecinošs dokuments. Kā zināms, pilsoņu tiesības piedalīties vēlēšanās un balsot ir ikvienas demokrātiskās valsts pamattiesības, kuras šajā gadījumā pilsoņiem ar identifikācijas karti tiek nepamatoti ierobežotas. Vēl varētu atgādināt, ka ir arī ANO Ģenerālās Asamblejas 1966.gada 16.decembrī pieņemtais Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām, kura 25. pantā ir rakstīts, ka katram pilsonim jābūt tiesībām un iespējai balsot bez nepamatotiem ierobežojumiem. Savukārt mūsu Satversmes tiesa 2002.gada 23.septembra spriedumā lietā nr.2002-08-01, norādīja, ka valstīm, kuras pievienojušās Paktam, jānodrošina, lai Paktā garantētās tiesības tiktu efektīvi īstenotas.
Protams, identifikācijas kartē zīmogu, ka pilsonis ir nobalsojis, iespiest nevar, bet vēlēšanu sarakstu Saeimas vēlēšanās nav, jo Saeimas vēlēšanu likuma I nodaļas 3. pants nosaka, ka “Personai ir tiesības vēlēt jebkurā vēlēšanu apgabalā”. Acīmredzot valstij jāatzīst, ka tā šajā jautājumā rīkojusies ne visai gudri, maldinājusi pati savus pilsoņus (jo viņi PMLP, saņemot eID, nav tikuši brīdināti, ka tās funkcijas ir stipri ierobežotas un ir formālas), un ka jāizsniedz pases bez maksas visiem identifikācijas karšu īpašniekiem, kuriem nav derīgu pasu. Turklāt jāizdara arī grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas nosaka, ka identifikācijas karte ir personu apliecinošs dokuments, kas nav izmantojams Saeimas vēlēšanās. Pretējā gadījumā nāksies domāt, ka vēlētāju loka ierobežošana ir apzināta rīcība. Sallija Benfelde
Komentāri