Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Algas un publiskums

Druva
11:37
16.12.2014
8

Skolotāji pieprasa lielākais algas. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tās grib palielināt, bet naudas nepietiek. Kā savdabīgu paskaidrojumu, ka papildu nauda tai ir vajadzīga, IZM ir piedāvājusi skolotāju algu publiskošanu.

IZM ir piedāvājusi jaunu pedagogu algu aprēķina modeli. Tā pamata ideja ir nodrošināt, ka pedagogi par līdzīgu darbu saņem arī līdzīgu atalgojumu un ka skolotājiem tiek pilnībā samaksāts ne tikai par kontaktstundām, bet arī par pārējo darbu – gatavošanos nodarbībām, darbu labošanu. Pašlaik novērojamā atalgojuma nevienlīdzība ir esošā principa “nauda seko skolēnam” iznākums. Skolas, kurās ir maz bērnu, saņem maz naudas – taču mazs bērnu skaits nenozīmē proporcionāli mazāku pedagogu skaitu un to slodzes apjomu. Rezultāts ir tāds, ka dažkārt vienkārši nav līdzekļu, lai skolotājiem apmaksātu viņa darbu pilnībā.

Taču problēma ir ne tikai finansējuma modelī, bet arī skolotājiem maksājamās naudas pieejamībā – saprotamu iemeslu dēļ neviens nevēlas, lai skolotājiem algas vienkārši tiktu savā starpā pārdalītas. Jauns finansēšanas modelis padomā ir, taču papildu naudas, ar ko to darbināt, nav. Ministru prezidente Laimdota Straujuma gan iepriekš norādījusi: ja no IZM puses būs konkrētība un skaidrība par skolotāju algu reformu, arī nauda atradīsies. Taču Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile ir izteikusies, ka pedagogiem var “tikai cilvēciski ieteikt cerēt, ka kāds palielinājums būs”. Citiem vārdiem – nav pārliecības, ka puses sapratīsies.

Taču diskusijās par priekšdarbiem jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanā bija vēl kāds aspekts – IZM pavēstīja, ka ir nepieciešams publiskot skolotāju algas.

Zīmīgi, ka ideja par algu sadales atklātību tika virzīta tā, it kā būtu likumsakarīgi saistīta ar jautājumu par nevienlīdzības mazināšanu skolotāju atalgojumā. Atklātības ierosinājums bija piedāvāts nevis kā vēlama ideja pati par sevi – lai nodokļu maksātāji redz, kā izglītības nozarē tiek tērēta viņu nauda -, bet it kā lai pārliecinātu kādu, ka pašreizējā situācija ar skolotāju algām nav optimāla. Tādējādi netieši tiek pateikts, ka ir kādi ietekmīgi spēlētāji, kuri tam uz vārda netic. Kas tie ir? Tiešām valdība, Saeima vai valdošās partijas, no kuru atbalsta finansējuma piešķiršana ir atkarīga? Visa sabiedrība?

Savu ideju IZM pamatoja ar to, ka algu publicēšana nodrošināšot valsts līdzekļu lietojuma “pārskatāmību, kontroli un sabiedrības informētību”. Interesanti, kuri tad ir iecerēti un noskatīti par šiem “kontrolētājiem”? Vai iestādes, kas atbild par valsts tēriņu pārraudzību, pašlaik savu darbu nespēj veikt? Pēc tādas pašas loģikas arī Valsts ieņēmumu dienests, kas aizvien aktīvāk interesējas par banku klientu darījumiem, lai medītu nodokļu nemaksātājus, varētu pieprasīt klientu datu nodošanu nevis konkrēti šai iestādei, bet gan publicēšanu tiešsaistē – lai secinājumus izdara un attiecīgi rīkojas visi, kam nav slinkums.

Tādā gadījumā varbūt problēma ir nevis publiskuma un atklātības trūkumā, bet valsts institūciju nespējā efektīvi un godīgi darboties? Ja tā, var jau būt, ka ministrija kā potenciālos finansējuma kontrolētājus ir noskatījusi medijus un ieinteresētos iedzīvotājus, kuri tad varētu sekot līdzi tiešsaistē publicējamajai informācijai par to, kas ko ir saņēmis. Tikai – vai tas nudien ir efektīvākais risinājums un vai tādā gadījumā vispirms nav novēršamas citas problēmas?

To, ka algu publicēšana pati par sevi var neviest vajadzīgo skaidrību, ilustrēja arī diskusijas valdībā, kad šis jautājums tika skatīts. Izskanēja iebildes pret IZM piedāvājumu, kas paredzēja datus publiskot kompleksās tabulās. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs žēlojās, ka tādas tabulas neviens, izņemot grāmatvežus un pašu IZM, nevarēšot saprast – tāpēc jāpublicē vien tas, cik kurš saņēmis. Taču tieši šeit parādās risks, ka iecerētā atklātība ir pārvērtēta. Skolotāju algas nosaka daudzi faktori, un tikai tie visi kopā var paskaidrot, kāpēc kādam pedagogam ir tāda vai cita alga. Lai pieejamos datus varētu lasīt un saprast, pašam lasītājam ir nepieciešamas atbilstošas zināšanas. Uz vienkāršotas informācijas pamata var izdarīt tikai vienkāršotus secinājumus.

Šīs nepilnības gan nav arguments, lai algas turētu noslēpumā. Jautājums ir tikai par to, ko ar to attiecīgās institūcijas vēlas panākt. Viena lieta ir publiskošanu izmantot par argumentu konkrēta jautājuma risināšanai vienā sfērā, bet pavisam cita – spēt pateikt, ka tas tiek darīts paša atklātības principa dēļ. Var teikt: ja reiz sabiedrība maksā nodokļus, tad sabiedrībai ir jābūt iespējai sekot līdzi naudas izlietojumam. Ja tam piekrītam, ir nepieciešams publicēt visu valsts un pašvaldību darbinieku algas, nevis kā pašlaik, tikai ierēdņu algas.

Vai ar to kaut kas būs līdzēts? Vai vispārējam publikas viedoklim par to, cik lielai vai mazai ir jābūt skolotāja, mediķa, policista, apkopēja algai, ir jāļauj vismaz netieši ietekmēt šo algu reālo apmēru? Varbūt – ir valstis, kurās šādi principi veiksmīgi darbojas. Taču galvenais – visiem ir nepieciešami vienādi noteikumi. Jānis Buholcs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
13

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
17

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
29
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi