Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Un viss atkal tāpat

Druva
12:02
03.02.2015
9

Pēc dažiem mēnešiem Saeima vēlēs Latvijas prezidentu. Valsts augstākās amatpersonas izvēlēšanās process, kas pirms četriem gadiem amatā ļāva nokļūt Andrim Bērziņam, būtiski nav mainījies. Un tuvākajā laikā nemainīsies arī.

Prezidenta vēlēšanas Latvijas tautai ir kā izrāde, kuras laikā iluzionists no cepures izvelk trusīti. Trusītis ir amata kandidāts, par kuru politiskās varas turētāji vienojas aizkulisēs un, kad ir pienācis īstais brīdis, izvelk prožektoru gaismā. “Īstais brīdis” parasti ir ļoti tuvu pašām vēlēšanām – laika pietiek tikai, lai sarunātu deputātu atbalstu, bet pavisam nepietiek, lai publika kārtīgi varētu izpētīt kandidāta biogrāfiju, reputāciju un izvērtēt spējas darboties augstajā amatā.

Nav jau tā, ka šī pieeja allaž nes sliktus rezultātus. Savulaik arī Vaira Vīķe-Freiberga visnotaļ līdzīgā veidā nonāca amatā. Arī viņa pirms apstiprināšanas sabiedrībā bija visai maz zināma, un viņas kandidatūra tika izvirzīta pēdējā brīdī. Viņai par labu nospēlēja tas, ka tanī laikā elitei nebija padomā citu kandidātu, kuri reāli varētu pretendēt uz Saeimas atbalstu. Savukārt pēc tam Latvijas prezidenta amata kandidātu izraudzīšanas loģika ir novedusi pie citāda rezultāta. Ietekmīgākie politiķi klusām ir vienojušies par sev izdevīgu pretendentu, nedodot sabiedrībai iespējas to izvērtēt un nopietni neizskatot to, vai tiešām konkrētais kandidāts spēs pildīt savus tiešos amata pienākumus – reprezentēt valsti. Tā tas bija gan ar Valdi Zatleru, kurš amatā nonāca nesagatavots, gan pašreizējo prezidentu A. Bērziņu, kura lielākais pluss daudzu deputātu acīs 2011. gadā acīmredzot bija vien tas, ka viņš nebija politikā vētru sacēlušais V. Zatlers.

Arī prezidenta ievēlēšanas kārtība šādu sistēmu stiprina – Satversme paredz aizklātu balsojumu. Šāda balsojuma aizstāvji skaidro, ka deputātiem ir lielākas iespējas balsot saskaņā ar savu sirdsapziņu un viņi var izvairīties no tā, ka partijas viņiem uzspiež savu viedokli un pēcāk soda par brīvdomību. Tas izklausās loģiski, tomēr realitātē sanāk pilnīgi pretēji. Tas deputātiem paver iespēju publiski sacīt vienu, bet balsojumā darīt pavisam ko citu, jo viņi zina, ka par saviem darbiem jāatbild nebūs. To 2011. gada prezidenta vēlēšanās parādīja balsojums par V. Zatleru. Kad žurnālisti aptaujāja deputātus, bija redzams, ka V. Zatleru atbalsta vismaz 47 likumdevēji, bet īstenībā par viņu pirmajā kārtā nobalsoja 43, bet otrajā – 41. Nav jau slikti, ka deputātiem ir neatkarīgas lemšanas iespējas, taču, ja arī šis balsojums bija tādas neatkarības piemērs, tad tā bija savāda neatkarība – brīvība no pienākuma sabiedrībai skaidrot savu viedokli. Šī neatkarība atraisīja rokas tiem, kas organizēja A. Bērziņa virzīšanu un kuriem bija svarīgi, lai neuzvar V. Zatlers.

Esošā kārtība vismaz uz šā gada prezidenta vēlēšanām mainīta netiks. Lai gan “Vienotība” un Nacionālā apvienība atbalsta atklātu balsojumu, tam nepiekrīt Zaļo un zemnieku savienība. Bez visu valdības koalīcijas pārstāvju atbalsta šādus Satversmes grozījumus nav iespējams virzīt tālāk – tā paredz koalīcijas līgums. Koalīcijas stabilitātes vārdā partneriem nākas akceptēt, ka zaļajiem zemniekiem ir svarīgi un izdevīgi, lai process notiktu tieši šādi.

Laiks, kas pagājis kopš 2011. gada, ļauj izvērtēt A. Bērziņa darbību. Viņš ir piesardzīgs, ar iniciatīvas izrādīšanu neaizraujas – to var teikt gan par darbību iekšpolitikā, gan ārpolitiski. Ir situācijas, kurās tas noteikti ir labi, taču ir brīži, kad prezidentam ir jāapliecina, ka viņš ir līderis, viņam skaidri jāformulē nostāja un jāspēj tā piedāvāt citiem. Katrā ziņā lielākā viņa priekšrocība pret citiem kandidātiem ir tā, ka viņš jau ir zināms, kamēr citi pretendenti var būt kārtējie trusīši no cepures. Pētījumu uzņēmuma TNS un Telekompānijas LNT janvārī veiktajā pētījumā 60 procenti dalībnieku bija pret A. Bērziņa atkārtotu kandidatūru. Grūti spriest, cik šie dati ir precīzi, bet tam, visticamāk, nav nozīmes. Balsojot par prezidentu, deputāti diez vai ņem vērā sabiedrības viedokli.

A. Bērziņš pats vēl nav izlēmis, vai vēlreiz kandidēt prezidenta amatam. Visticamāk, to viņš pateiks, kad būs sapratis, cik reāla ir iespēja, ka viņu varētu pārvēlēt. Pašlaik Zaļo un zemnieku savienība jau ir pavēstījusi, ka A. Bērziņu noteikti atbalstīšot, ja viņš vēlēsies kandidēt vēlreiz. Citas partijas nogaida, pa starpām apsverot iespēju virzīt pašas savus kandidātus. Vēlmi pretendēt ir izteikuši Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars un partijas “No sirds Latvijai” vadītāja Inguna Sudraba. Tie gan vairāk ir mazo partiju ambīciju apliecinājumi, nevis reāli varianti. Taču kuluāros jau pašlaik, visticamāk, tiek vētīti citi iespējamie pretendenti, kuru vārdu publiskas nosaukšanas laiks vēl nav pienācis.

Katrā ziņā šis process ar neko lielu neatšķiras no tā, kas bija pirms četriem gadiem. Tā pati iespēja procesu virzītājiem un balsotājiem slēpties ēnās, tā pati miglainā kandidātu izvēlēšanās un izvērtēšanas procedūra. Tā pati sajūta, ka ar procedūru kaut kas nav kārtībā – taču ar to nepietiek, lai kaut kas mainītos. Jānis Buholcs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
16

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi