Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Un viss atkal tāpat

Druva
12:02
03.02.2015
21

Pēc dažiem mēnešiem Saeima vēlēs Latvijas prezidentu. Valsts augstākās amatpersonas izvēlēšanās process, kas pirms četriem gadiem amatā ļāva nokļūt Andrim Bērziņam, būtiski nav mainījies. Un tuvākajā laikā nemainīsies arī.

Prezidenta vēlēšanas Latvijas tautai ir kā izrāde, kuras laikā iluzionists no cepures izvelk trusīti. Trusītis ir amata kandidāts, par kuru politiskās varas turētāji vienojas aizkulisēs un, kad ir pienācis īstais brīdis, izvelk prožektoru gaismā. “Īstais brīdis” parasti ir ļoti tuvu pašām vēlēšanām – laika pietiek tikai, lai sarunātu deputātu atbalstu, bet pavisam nepietiek, lai publika kārtīgi varētu izpētīt kandidāta biogrāfiju, reputāciju un izvērtēt spējas darboties augstajā amatā.

Nav jau tā, ka šī pieeja allaž nes sliktus rezultātus. Savulaik arī Vaira Vīķe-Freiberga visnotaļ līdzīgā veidā nonāca amatā. Arī viņa pirms apstiprināšanas sabiedrībā bija visai maz zināma, un viņas kandidatūra tika izvirzīta pēdējā brīdī. Viņai par labu nospēlēja tas, ka tanī laikā elitei nebija padomā citu kandidātu, kuri reāli varētu pretendēt uz Saeimas atbalstu. Savukārt pēc tam Latvijas prezidenta amata kandidātu izraudzīšanas loģika ir novedusi pie citāda rezultāta. Ietekmīgākie politiķi klusām ir vienojušies par sev izdevīgu pretendentu, nedodot sabiedrībai iespējas to izvērtēt un nopietni neizskatot to, vai tiešām konkrētais kandidāts spēs pildīt savus tiešos amata pienākumus – reprezentēt valsti. Tā tas bija gan ar Valdi Zatleru, kurš amatā nonāca nesagatavots, gan pašreizējo prezidentu A. Bērziņu, kura lielākais pluss daudzu deputātu acīs 2011. gadā acīmredzot bija vien tas, ka viņš nebija politikā vētru sacēlušais V. Zatlers.

Arī prezidenta ievēlēšanas kārtība šādu sistēmu stiprina – Satversme paredz aizklātu balsojumu. Šāda balsojuma aizstāvji skaidro, ka deputātiem ir lielākas iespējas balsot saskaņā ar savu sirdsapziņu un viņi var izvairīties no tā, ka partijas viņiem uzspiež savu viedokli un pēcāk soda par brīvdomību. Tas izklausās loģiski, tomēr realitātē sanāk pilnīgi pretēji. Tas deputātiem paver iespēju publiski sacīt vienu, bet balsojumā darīt pavisam ko citu, jo viņi zina, ka par saviem darbiem jāatbild nebūs. To 2011. gada prezidenta vēlēšanās parādīja balsojums par V. Zatleru. Kad žurnālisti aptaujāja deputātus, bija redzams, ka V. Zatleru atbalsta vismaz 47 likumdevēji, bet īstenībā par viņu pirmajā kārtā nobalsoja 43, bet otrajā – 41. Nav jau slikti, ka deputātiem ir neatkarīgas lemšanas iespējas, taču, ja arī šis balsojums bija tādas neatkarības piemērs, tad tā bija savāda neatkarība – brīvība no pienākuma sabiedrībai skaidrot savu viedokli. Šī neatkarība atraisīja rokas tiem, kas organizēja A. Bērziņa virzīšanu un kuriem bija svarīgi, lai neuzvar V. Zatlers.

Esošā kārtība vismaz uz šā gada prezidenta vēlēšanām mainīta netiks. Lai gan “Vienotība” un Nacionālā apvienība atbalsta atklātu balsojumu, tam nepiekrīt Zaļo un zemnieku savienība. Bez visu valdības koalīcijas pārstāvju atbalsta šādus Satversmes grozījumus nav iespējams virzīt tālāk – tā paredz koalīcijas līgums. Koalīcijas stabilitātes vārdā partneriem nākas akceptēt, ka zaļajiem zemniekiem ir svarīgi un izdevīgi, lai process notiktu tieši šādi.

Laiks, kas pagājis kopš 2011. gada, ļauj izvērtēt A. Bērziņa darbību. Viņš ir piesardzīgs, ar iniciatīvas izrādīšanu neaizraujas – to var teikt gan par darbību iekšpolitikā, gan ārpolitiski. Ir situācijas, kurās tas noteikti ir labi, taču ir brīži, kad prezidentam ir jāapliecina, ka viņš ir līderis, viņam skaidri jāformulē nostāja un jāspēj tā piedāvāt citiem. Katrā ziņā lielākā viņa priekšrocība pret citiem kandidātiem ir tā, ka viņš jau ir zināms, kamēr citi pretendenti var būt kārtējie trusīši no cepures. Pētījumu uzņēmuma TNS un Telekompānijas LNT janvārī veiktajā pētījumā 60 procenti dalībnieku bija pret A. Bērziņa atkārtotu kandidatūru. Grūti spriest, cik šie dati ir precīzi, bet tam, visticamāk, nav nozīmes. Balsojot par prezidentu, deputāti diez vai ņem vērā sabiedrības viedokli.

A. Bērziņš pats vēl nav izlēmis, vai vēlreiz kandidēt prezidenta amatam. Visticamāk, to viņš pateiks, kad būs sapratis, cik reāla ir iespēja, ka viņu varētu pārvēlēt. Pašlaik Zaļo un zemnieku savienība jau ir pavēstījusi, ka A. Bērziņu noteikti atbalstīšot, ja viņš vēlēsies kandidēt vēlreiz. Citas partijas nogaida, pa starpām apsverot iespēju virzīt pašas savus kandidātus. Vēlmi pretendēt ir izteikuši Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars un partijas “No sirds Latvijai” vadītāja Inguna Sudraba. Tie gan vairāk ir mazo partiju ambīciju apliecinājumi, nevis reāli varianti. Taču kuluāros jau pašlaik, visticamāk, tiek vētīti citi iespējamie pretendenti, kuru vārdu publiskas nosaukšanas laiks vēl nav pienācis.

Katrā ziņā šis process ar neko lielu neatšķiras no tā, kas bija pirms četriem gadiem. Tā pati iespēja procesu virzītājiem un balsotājiem slēpties ēnās, tā pati miglainā kandidātu izvēlēšanās un izvērtēšanas procedūra. Tā pati sajūta, ka ar procedūru kaut kas nav kārtībā – taču ar to nepietiek, lai kaut kas mainītos. Jānis Buholcs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi