Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Metalurgs un bizness

JĀNIS BUHOLCS
11:46
03.06.2015
10

Prieki bija īsi. „Liepājas metalurgs” (LM), kurš nesen ar fanfarām atsāka darbu, nu ir paziņojis, ka atlaiž daļu darbinieku. Vienlaikus uzņēmuma vadība ir sākusi sūroties, ka valsts nenodrošina pietiekami labus uzņēmējdarbības apstākļus.

Pagājušajā gadā maksātnespējīgais LM tika pārdots Ukrainas kompānijai „KVV Group”. Investori apņēmās desmit gadu laikā par uzņēmumu samaksāt 107 miljonus eiro. No uzņēmumiem, kas interesējās par LM iegādi, tieši „KVV Group” tika atzīts par vispiemērotāko, lai attīstītu Latvijas ekonomikā nozīmīgo ražotni, kā arī nodrošinātu, ka Latvijas valsts, kas bankrotējušā uzņēmuma vietā iepriekš atmaksāja tā ņemto kredītu, nepaliek zaudētājos.

Taču tagad izrādījies, ka LM jaunajai vadībai nav pa spēkam darbināt rūpnīcu ar pilnu jaudu. Īpašnieki aizbildinās ar dažādiem apstākļiem – ,piemēram, tieši pašlaik pieprasījuma ziņā ir nelabvēlīga situācija metalurģijas tirgū un problēmas vēl vairāk pastiprina izejvielu cenu pieaugums. Lai to risinātu, uzņēmums pieprasa, lai valdība ierobežo metāllūžņu izvešanu no valsts, kā arī atceļ metāllūžņu ievešanas ierobežojumus no Ukrainas. Faktiski tā ir prasība pēc protekcionisma – turklāt nevis šī vārda parastajā nozīmē, kas ir valsts iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi, bet pat tikai ar mērķi stutēt vienu noteiktu uzņēmumu. Ja notiktu LM vadības prāts, tad citi Latvijas uzņēmumi nevarētu metāllūžņus realizēt tur, kur tas ir izdevīgāk, – viņiem nāktos to visu vest uz LM un saņemt tādu cenu, kuru tas ir gatavs maksāt.

Papildu tam uzņēmums norāda arī uz elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes negatīvo ietekmi uz uzņēmuma ekonomisko stāvokli. Obligātā iepirkuma komponente ir valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā vai no atjaunojamajiem resursiem, un par to beigās samaksā visi elektroenerģijas lietotāji. Īpaši tās ietekme, protams, jūtama tiem, kuri elektroenerģiju patērē daudz – tai skaitā LM. Strādājot uz pilnu jaudu, uzņēmums patērē tik daudz elektroenerģijas, ka obligātā iepirkuma komponentē vien tiek samaksāti vismaz 12 miljoni eiro gadā. Tanī pašā laikā der norādīt, ka obligātā iepirkuma komponentes apmērs pašlaik ir 2,679 eirocenti par kilovatstundu, kas neizskatās pēc izšķiroši lielas summas pret kopējām elektrības izmaksām.

Tomēr, ņemot vērā visus minētos apstākļus, tēraudkausēšanas ceha darbība nu ir apturēta, bet darbu turpina velmētava. Uzņēmuma vadība ir pavēstījusi, ka ilgtermiņā nav iespējams strādāt, ja produkcijas pašizmaksa ir augstāka nekā tirgus cenas. Secinājums ir loģisks, taču būtiskākais ir jautājums, ko tagad darīt un kuram tas ir jādara.

LM vadība savu viedokli jau ir pateikusi – valdībai jānāk palīgā. Uzņēmums gan atzīst, ka jau pirkuma brīdī zinājis, ka Latvijā ir jāmaksā elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente, taču ir cerējis uz kādiem atvieglojumiem. Atvieglojumi nudien ir gaidāmi – Ekonomikas ministrija pašlaik izstrādā atbalsta mehānismus, kas domāti uzņēmumiem, kas patērē daudz energoresursus. Tomēr LM vēlas pilnīgu atbrīvojumu no šīs elektroenerģijas iepirkuma komponentes pirmo darbības mēnešu laikā.

„Ja mēs strādāsim kopā ar valsti, tad mēs [uzņēmuma iegādi] nenožēlosim. Ja valsts mūs atstās ar šīm problēmām viens pret vienu, mēs šo pirkumu nožēlosim,” pagājušajā nedēļā sacīja uzņēmuma īpašnieks Valērijs Krištals. Tikpat labi uzņēmuma investori varēja sacīt, ka ir rēķinājušies, ka var neiespringt uz darbību brīvā tirgus apstākļos, jo valdība viņiem palīdzēs. Šādu priekšstatu varētu veidot fakts, ka valdība, protams, ir ieinteresēta uzņēmuma veiksmīgā darbībā. Taču šādas prasības, iespējams, ilustrē arī LM vadības izpratni par biznesa vidi Latvijā – proti, ka ceļš uz labvēlīgiem uzņēmējdarbības nosacījumiem ved cauri kontaktiem ar politiskajām aprindām.

Lai gan nevar apgalvot, ka šāda pieeja Latvijas biznesa vidē nekad nav darbojusies, vismaz LM gadījumā uzņēmums ir saņēmis visai skarbus vārdus no ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas. Viņa LM vadības lēmumu atlaist daļu strādnieku un samazināt ražošanas jaudas ir raksturojusi kā neprofesionalitāti vai mēģinājumu šantažēt valsti. Zīmīgi, ka paziņojumi par darbības grūtībām un ražošanas sašaurināšanu ir nākuši negaidīti, un vēl pirms dažām nedēļām uzņēmums esot bijis pozitīvi noskaņots par turpmākās darbības prognozēm, bet tagad izliekas nesaprotam, ka valsts nevar nākt pretī vienam konkrētam uzņēmumam. Ministre arī paziņojusi, ka, ja jaunie īpašnieki nepildīs savas saistības un nemaksās valstij, valdība meklēs jaunus LM investorus.

Beigās mēs nonākam pie jautājuma – kā valsts veido un sekmē uzņēmējdarbības vidi? No vienas puses, pašreizējā Ekonomikas ministrijas attieksme pret LM liecina par principialitāti un atbalstu godīgiem spēles noteikumiem, kas pieejami visiem. No otras puses, pats fakts vien, ka LM ir iegādājušies tādi uzņēmēji, kuri cer, ka ar pirkumu vienlaikus ir ieguvuši sev arī izņēmuma statusu, signalizē arī par valsts neveiksmi tik svarīgā LM atdzīvināšanā. Diemžēl nav tā, ka šī būtu pirmā tāda līmeņa neveiksme.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
16

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
10
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi